Aizņemties līdzekļus pašlaik ir izdevīgāk nekā pārdot valsts uzņēmumus, šādu viedokli intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" paudis satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).
"Jautājums ir par to, kā ir izdevīgāk rīkoties ilgtermiņā - aizņemties naudu budžeta deficīta segšanai uz zemiem procentiem vai arī pārdot savus aktīvus par salīdzinoši mazu naudu. Domāju, ka pašreiz aizdevumi no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas mums ir izdevīgāki," sacījis ministrs.
"Ja mēs būtu pārdevuši "Lattelecom" par 500 miljoniem latu, ko piedāvāja "TeliaSonera", mūsu problēmas šodien droši vien būtu ievērojami mazākas. Tomēr šobrīd nav arī īstais brīdis, lai šo uzņēmumu pārdotu. Raugoties uz Satiksmes ministriju, jāteic, ka te ir virkne uzņēmumu, kas teorētiski būtu pārdodami, lai gan par daļu no viņiem ir skaidrs, ka Saeimas lēmums būtu noraidošs attiecībā uz to privatizāciju," teicis politiķis.
Ministra skatījumā, valsts varētu pārdot Latvijas Pasta (LP) funkcijas, īpaši ņemot vērā, ka tā monopoltiesības beidzas 2012.gada 31.decembrī. "Katrā ziņā mums ir jāturpina diskusijas par to, kāda būs LP loma tad, kad zudīs tā monopoltiesības," piebildis Gerhards.
2008.gadā LP zaudējumi bijuši 3 520 245 lati, bet šogad zaudējumu prognoze ir 1 100 984 lati. "Tomēr jāņem vērā, ka šogad pretēji iepriekšējo gadu praksei jau saņemta dotācija par preses piegādi par 2009.gada pirmo pusgadu - 2,37 miljonu latu apmērā, kā arī pavasarī saņemti ap 3 miljoni latu par e-paraksta nodošanu LVRTC. Līdz ar to, ja nebūtu šo ieņēmumu pozīciju, reālie LP zaudējumi būtu lielāki," atzinis ministrs.
"Par pārējiem uzņēmumiem... Neapšaubāmi tādam uzņēmumam kā "airBaltic" ir visi priekšnoteikumi darboties kā privātai kompānijai. Tomēr pieņemt lēmumu, ka valsts iet prom no šā uzņēmuma brīdī, kad nav vienkāršākie finansiālie apstākļi, bet kompānijai ir labas pozīcijas Baltijā, nav īstais laiks. Taču tas varētu būt nākotnes jautājums," sacījis ministrs.
"Tāpat mums ir tāds uzņēmums kā VITA, kas šobrīd tirgū konkurē ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, un tai ir visas iespējas strādāt kā privātai kompānijai. Jautājums ir tikai par cenu," uzskaitījumu noslēdzis ministrs, "taču šo uzņēmumu pārdošana jau nepalīdzētu sabalansēt valsts budžetu - tā palīdzētu segt budžeta deficītu. Taču šim mērķim mums ir starptautiskais aizdevums, kas ir vairāk vai mazāk pietiekams. Problēma nav atrast līdzekļus, bet gan sabalansēt budžetu."