Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība (NA)) ir diezgan labi strādājis. Ir bijuši mulsuma brīži, kad viņu skarbi kritizēja opozīcija, taču vēlāk lietas noskaidrojās un opozīcija savu sakodienu atlaida, izprotot reālās problēmas, ar kurām jāsaskaras zemkopības nozarei. Lai vai kā, nupat ir redzams pēkšņs mēģinājums nobīdīt zemkopības ministru no amata, lai gan viņa partija 14. Saeimas vēlēšanās ir ieguvusi apmēram to pašu ietekmi, ko iepriekšējās, 13. Saeimas vēlēšanās.
Lauksaimniecības nozares organizācija Latvijā “Zemnieku saeima” topošās valdības iespējamos koalīcijas partnerus atklātā vēstulē aicina nepieļaut viņa atkārtotu virzīšanu šajā amatā. Vēstule nosūtīta arī Valsts prezidentam Egilam Levitam.
Organizācija norāda, ka Latvijas valstij stratēģiski svarīgā lauksaimniecības nozare četru gadu laikā esot iestumta dziļā stagnācijā, līdzšinējai vadībai nespējot panākt nozares ilgtspējīgu attīstību un neizrādot interesi reformēt lauksaimniecības sektora vājās vietas.
Tas mulsina, jo ir virkne citu nozaru, kurās tik tiešām viss jūk un brūk. Par zemkopību nekas tik graujoši slikts nebija dzirdams.
Aizkulisēs runā, ka iemesls pēkšņajai “Zemnieku saeimas” aktivitātei ir pavisam cits. Un, proti, saistīts ar politisku konkurenci uz Gerharda amatu no...viņa paša partijas biedra puses. Runa ir par NA Valmieras nodaļas vadītāju, zemnieku saimniecības “Jaunbeņķi” īpašnieku un lauksaimnieku organizācijās labi pazīstamu figurantu Jāni Grasbergu. Kurš sarunājis ar “Zemnieku saeimas” vadītāju Jāni Lazdiņu, lai viņa organizācija saceļ jezgu par Gerharda piemērotību amatam, lai pats tiktu izvirzīts šim amatam no NA puses. Jāsaka gan, ka Lazdiņš šajā ministru nomaiņā iespējams pats ir bijis ieinteresēts, jo, kā ziņo Neatkarīgās avoti, viņam ir bijis konflikts ar Gerhardu par ES lauksaimniecības finansējuma sadalījumu, kur ministrs aizstāvējis mazo un vidējo zemnieku intereses iepretim lielajiem.
Nozarē tiek uzskatīts, ka “Zemnieku saeimas”, tautā sauktas arī par “Forbes klubiņu”, primārais uzdevums ir lobēt savu bagāto biedru - lielo Latvijas lauksaimnieku intereses. Un esot liela varbūtība, ka uzbrukums zemkopības ministram ir saistīts ar ZM noslēgto darbu pie ES atbalsta lauksaimniekiem nākamajiem 5 gadiem, kas paredz lielāku atbalstu tieši mazajām, vidējām un bioloģiskajām saimniecībām. Taču “Zemnieku saeima” nav pieradusi dalīties, uzskatot pārējos par zemākas kastas pārstāvjiem.
Aptaujājot vairākus nozares speciālistus, jākonstatē, ka zemkopības nozarē problēmas pastāv, taču eksperti uzskata, ka politiskās vadības maiņai tur nav jēgas. Drīzāk tas novestu pat pie negatīvām sekām.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks spriež, ka pašreizējie kara apstākļi nav labākais laiks, kad vajadzīgas spējas izmaiņas. “Ministriju vadība pēdējos gados ir bijusi pārāk politizēta, izslēdzot iespēju tur būt profesionāļiem. Tomēr pēdējos četros gados ir bijis redzams, ka mazāk ir bijis runu, bet ir bijuši padarīti darbi.”
Uzņēmējs Andris Bite pastāstīja, ka sadaļā zvejniecību un zivsaimniecību viņam vispār nav nekā, ko pārmest ministram. “Mainoties ministriem, pēctecība tika saglabāta, un nozares sadarbība ar viņu ir bijusi sakarīga. Nevar teikt, ka tur bija kas super izcils un varens, bet nekas netika arī sagrauts, kas jau pats par sevi ir ļoti labi,” sacīja Bite.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss sacīja, ka viņa organizācija vēl nav paudusi viedokli par to, kam un kādam vajadzētu būt nākamajam zemkopības ministram. “Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka būti loģiski, ja Zemkopības ministrija paliktu Nacionālās apvienības rokās, ja spriežam pēc tās loģikas, kāda ir bijusi 14. Saeimas vēlēšanās. Nacionālajā apvienībā rinda nav nemaz tik gara, kas šo tēmu var celt. Ministrs Gerhards jau ir iestrādājies. Ir lietas, kuras ir bijušas labas, ir lietas, kas ir radījušas neizpratni, bet kopumā viņa darbu nevar novērtēt negatīvi,” sacīja kokrūpniecības eksperts Klauss.
