Jaunāko speciālistu mentorings – iespēja mazināt darbaspēka deficītu IKT industrijā

© Pixabay

Darba tirgū jau vairākus gadus karstākās vakances ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē – tā ir viena no visstraujāk augošākajām tautsaimniecības jomām, kas izjūt akūtu speciālistu trūkumu. Augstas raudzes profesionāli nākas meklēt pat mēnešiem ilgi, bet uzņēmumi ļoti pie sevis gaida arī jaunpienācējus un ir gatavi tajos ieguldīt, lai attīstītos kopā.

Dace Bole, SIA “CODEX” Personāla direktore stāsta, ka "95-99% darbu mūsu industrijā izvēlas tādēļ, ka IKT joma jau ir un arī būs ar lielu potenciālu - tā dod darbiniekiem tik svarīgo drošības sajūtu, stabilitāti, izaugsmi, labu atalgojumu. Mūsu nozarē principā nenonāk nejaušības pēc - lielākai daļai strādājošo tā ir mērķtiecīga, pārdomāta izvēle."

Joma atvērta ikvienam vecumam

Viņa turpina: "Mēs vēlamies kandidātā redzēt apņēmību mācīties un jaudīgumu. Jāpiebilst, ka izstrādes jomā ikdienas darbs ir ļoti caurspīdīgs - ja cilvēks negrib vai nespēj strādāt, to ļoti ātri var pamanīt. Darba specifika neļauj slinkot.

Nozare ir atvērta ikvienas paaudzes strādājošajiem. Piemēram, mūsu kolektīvam reiz pievienojās 50 gadīgs vīrietis, kurš savu karjeru pie mums sāka būvēt kā jaunākais programmētājs. Ir daudz stāsti par to, ka cilvēki ir gatavi kardināli mainīt savu nodarbošanos un nonāk IKT. Viņi sākotnēji ir pat gatavi strādāt par mazāku algu nekā iepriekšējais darbs nodrošināja. Bet pieredze rāda - divu trīs gadu laikā darba samaksa viņiem būtiski pieaug. Protams, pie nosacījuma, ka cilvēks grib sevi apliecināt un pierāda jaunajā amatā. Tas paredz arī daudz sevi ieguldīt pašmācībā, sekot līdzi nozares novitātēm."

Junioru mentorings

Turklāt, lai iegūtu pamatzināšanas IKT, paralēli augstākākās izglītības piedāvājumam ir pieejamas arī dažādas alternatīvas. Proti, “CODEX” ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar vairākiem programmēšanas apmācību uzņēmumiem, kuri kvalitatīvos un intensīvos kursos sagatavo jaunos speciālistus. Vairākus desmitus savus darbiniekus esam piesaistījuši savam uzņēmumam tieši pateicoties šiem kursiem.

"Uzņēmuma komandu šobrīd veido gandrīz 70 cilvēki, no kuriem 45% savu attīstības ceļu pie mums sākuši kā juniors - jaunākie testētāji vai programmētāji. Šo gadu laikā jauno speciālistu atbalsta un mentoringa mehānismi uzņēmumā ir noslīpēti ļoti augstā līmenī. Esam pretimnākoši un salāgojam darba grafikus studējošajiem, jo mums ir svarīgi, lai viņi pabeidz augstskolu. Junioru apmācīšana ir daļa no mūsu personālvadības taktikas, jo tādejādi mēs regulāri iegūstam jaunus censoņus un paši viņus veidojam par augsta līmeņa ekspertiem. Jā, jauno audzināšana prasa laiku, enerģiju no jau esošajiem darbiniekiem, taču uzņēmumu atbalsta un mentorēt piekrīt gana daudz kolēģu, kuri ar savām zināšanām, pieredzi vēlas dalīties un ieguldīties topošo ekspertu attīstībā. Darba devējs, protams, kā pateicību par to papildus piemaksā," stāsta Dace Bole.

Strādājot izstrādes jomā, neko daudz nevar apgūt, lasot grāmatas, skatoties video internetā, pieredzi var gūt galvenokārt darot. Tāpēc mēs jau pēc divām adaptācijas dienām jaunajiem dodam konkrētus darba uzdevums un mentors ir kā skolotājs, pieskatītājs. Darot arī rodas jautājumi, izpratne. Un ir tik patīkami, ka pēc gada tu redzi - juniors ir izaudzis par pilntiesīgu programmētāju vai virzījies vēl augstāk. Cik augstu - tas atkarīgs no katra paša.

Atslēgvārds - motivācija

Plaši tiek runāts par darbinieku trūkumu dažādas nozarēs, arī IKT. Izskan pārmetumi augstskolām, skolām, pedagogiem, pašiem skolēniem par to, ka pietrūkst vai nepietiekamā līmenī viņi pārzina eksaktās zinības. "Taču problēma nebūs atrisināta, ja mēs liksim visiem kārtot, piemēram, fizikas eksāmenu. Iztrūkst vai maz tiek runāts par kādām svarīgām komponentēm - bērnu izpratne un kritiskā domāšana, kāpēc es kaut ko daru, spēja domāt, analizēt, izvērtēt, prast pieņemt pārdomātus lēmumus un tos mācēt arī pamatot. Zināšanas nevajag iekalt, bet sniegt izpratni, kāpēc ir svarīgi mācīties. Un tas ir pirmais solis, lai mēs jaunajā paaudzē redzētu prasmi būt atbildīgiem pret sevi, savu ģimeni, saviem pienākumiem, pieņemt izsvērtus un holistiski izvērtētus lēmumus. Šīs prasmes arī darba tirgū ir augstā vērtē, nevis tikai sauss zināšanu bloks kādā konkrētā priekšmetā. Darba tirgū gaidām motivētus cilvēkus, iztrūkstošās zināšanas un iemaņas apgūsim kopā, " tā Dace Bole.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais