Darba tirgū pieprasījums pēc IKT jomas speciālistiem joprojām pārsniedz piedāvājumu

© Scanpix

Ir sākusies reflektantu uzņemšana augstskolās, pēdējo gadu uzņemšanas statistika liecina, ka starp populārākajām izvēlēm ir studiju programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Lai arī ik gadu augstskolas attiecīgajās programmās kopā saņem vairāk kā 1000 pieteikumus (tiesa, ne visi studijas arī pabeidz), darba devēji nerimst atkārtot – mums vajag vēl vairāk IKT jomas speciālistus. Viņu vārdus apliecina arī darba sludinājumu pārskats, piemēram, „CV Online” mājas lapā šobrīd ir publicētas gandrīz 400 vakances IKT jomā, tikmēr daudzās citās nozarēs tās nepārsniedz 50.

Par to, kāpēc studēt datorzinātnes, kādas karjeras iespējas piedāvā IKT joma, ko darba devēji sagaida no jaunā speciālista un kā darba devēji paši iesaistās jauniešu apmācībā, stāsta SIA “Tieto Latvia” (TietoEVRY grupas uzņēmums) personāla speciāliste Marta Medne.

Augsts pieprasījums

„Pieprasījums pēc speciālistiem ir ļoti liels, arī mūsu uzņēmums gadu no gada izjūt vajadzību pēc arvien jauniem kolēģiem. Ņemot vērā, ka digitalizācija vēršas plašumā, vajadzība pēc IKT jomas darbiniekiem turpinās palielināties. Tirgus ir izsalcis pēc talantiem,” uzsver M. Medne. Turklāt šī tendence nav vērojama tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

M. Medne stāsta, ka šobrīd “TietoEVRY” komandā Latvijā ir vairāk kā 1000 darbinieki (70-80% ir IKT jomas pārzinātāji). Un komanda turpina paplašināties, piemēram, kā šā brīža top vakances viņa min programmētājus, testētājus, biznesa un sistēmu analītiķus, projektu vadītājus, DevOps speciālistus. Un aizpildīt brīvās vakances ir gana liels izaicinājums, jo konkurence par talantiem ir jūtama. „Izvērtējot kandidātus, mums ir svarīgas ne tikai viņu tehniskās prasmes, bet lielu vērību pievēršam arī tam, vai viņi ir motivēti mācīties, turpināt apgūt ko jaunu, kā arī mums ir svarīga viņu spēja sastrādāties ar dažādiem kolēģiem. Protams, neizlikt bez labām angļu valodas zināšanām - tā ir mūsu darba valoda,” skaidro M. Medne.

Caur praksi atrod labākos

Uzņēmums ir atvērts arī jauniešiem, kas vēl nevar lepoties ar bagātīgu CV. „Praktikantus pie sevis uzņemam jau daudzus gadus - students izrāda iniciatīvu un mēs atrodam iespēju viņam pie mums gūt darba pieredzi, taču jau trešo gadu īstenojam speciālu prakses programmu, kurai aicinām pieteikties augstskolu studentus. Prakse ilgst divus mēnešus, par to arī maksājam stipendiju 550 eiro bruto. Un atlasītā praktikantu grupiņa (aptuveni pieci līdz septiņi cilvēki) mācās darot jeb visi strādā pie reāla projekta. Esam sapratuši, kā šāda pieeja ir ideāla mācību platforma. Jaunieši iepazīst gan uzņēmumu, gan apgūst tehniskās zināšanas, vai arī saprot, ka IKT nebūs viņa īstais aicinājums un arī tas ir uzskatāms par ieguvumu, jo labāk pie šāda secinājuma nonākt laikus, nevis pēc studiju beigām,” akcentē M. Medne. Viņa stāsta, ja pirmos divus gadus pieteicās pārsvarā cilvēki pēc vidusskolas vai studenti, šogad pretendentu pulku papildināja arī kandidāti ar darba pieredzi kādā citā sfērā, bet ar vēlmi pārkvalificēties un savu karjeras ceļu pamēģināt bruģēt IKT nozarē.

Ienāk arī meitenes

Šā gada prakses programma vēl tupinās, bet iepriekšējo divu gadu pieredze apstiprina - prakse ir ieguvums arī pašam darba devējam, jo tādejādi viņš spēj piesaistīt savam uzņēmumam jaunus talantus. „Katru gadu četri līdz pieci praktikanti, pēc prakses, uzsāk pie mums pastāvīgas darba gaitas. Šogad jau pirms prakses uzsākšanas, vienam no kandidātiem izteicām patstāvīga darba piedāvājumu.”

M. Medne jaunpienācējus darba tirgū vērtē atzinīgi. „Viņi ir ļoti prasmīgi, mērķtiecīgi, nereti programmēšanu sākuši apgūt pašmācības ceļā jau pusaudžu gados. Viņos nav skepse pret jauno: viņi ir gatavi mēģināt, meklēt, pat ja risinājums nav viegli atrodams.”

M. Medne priecājas, ka stereotipi par to, ka meitenes un IKT joma nav savienojamas, sāk izzust. Un tas redzams arī kandidātu, praktikantu pieteikumos. „Meitenēm tā pat kā puišiem ir vienlīdz labas iespējas sevi realizēt IKT jomā,” ir pārliecināta M. Medne. Un iespējas ir daudz - gan horizontālā, piemēram, programmētājs ar laiku pārprofilējas par projektu vadītāju, gan vertikāla šķautnē, piemēram, programmētājs soli pa solim izaug līdz sistēmu arhitektam.

Visiem neder

Nereti no augstskolām dzirdami pārmetumi, ka topošo speciālistu darba devēji izķer jau skolas solā, kas var rezultēties ar studiju pārtraukšanu. M. Medne gan aicina darba devējus tomēr atrast veidus, kā jaunietim palīdzēt salāgot studijas ar darbu. „Mūsu uzņēmums piedāvā elastīgus darba grafikus, jo mums ir svarīgi, lai jaunietis iegūst diplomu.”

Tagad, kad sācies karstākais uzņemšanas laiks augstskolās, M. Medne aicina apsvērt domu par studijām IKT jomā ikvienu, kam šis virziens šķiet saistošs. „IKT joma piedāvā stabilu darbu, plašas izaugsmes iespējas, atbilstoši tirgus situācijai konkurētspējīgu atalgojumu, turklāt nozare nemitīgi attīstās, tāpēc allaž būs jauni apvāršņi, kurus sasniegt.”

Vienlaikus viņa gan piebilst- IKT nozare nav jāizvēlas tikai tādēļ, ka tā ir viena no perspektīvākajām un labi apmaksātām jomām. „IKT nozare nav piemērota ikvienam, tam jābūt aicinājumam, līdzīgi kā tas ir jebkurā citā profesijā,” uzsver M. Medne.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.

Svarīgākais