Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu deficīts ir aizvien jūtamāks gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Prognozes rāda, ka 2025. gadā trūks ap pusmiljonu šīs jomas darbinieku. Latvijā ik gadu būtu vajadzīgi ap 3000 šo programmu absolventu, diemžēl augstskolas beidz ap 700. Viens no risinājumiem varētu būt Baltijas jūras līmeņa IKT izcilības programmas izveide, kas piesaistītu arī ārvalstu studentus.
Tautsaimniecības izaugsme ir daudz straujāka nekā izglītības sistēmas spēja tai pielāgoties. Viena no jomām, kur tas jo īpaši jūtams, ir IKT, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica tās priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Jauna starptautiska programma
Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta uzsvēra, ka ik gadu būtu vajadzīgi ap 3000 jaunu speciālistu (CERTUS aprēķini). Tas skaidrojams ar to, ka tā ir horizontāla nozare, jo tās pakalpojumi vajadzīgi arī citu nozaru uzņēmumiem, turklāt eksports šajā jomā pieaug par 25% gadā. Kāpums varētu būt vēl straujāks, taču pietrūkst speciālistu. Viens no risinājumiem, kā to panākt, ir Baltijas jūras reģiona izcilības programmas izveide Rīgā, kas ļautu Latvijai piesaistīt ārvalstu studentus. Tas prasītu arī esošo programmu pilnveidošanu un uzlabošanu, izveidot pārkvalifikācijas maģistra un mūža izglītības programmas.
Jaunā starptautiskā programma būs angļu valodā (tādas šobrīd nav Baltijas jūras reģionā) un sniegs starpdisciplināru izglītību, proti, iespēju apgūt ne tikai eksaktos priekšmetus un programmēšanu, bet arī sociālās, vadības un komunikācijas zinības. Šāda izglītības bagāža pavērtu šīs programmas beidzējiem plašākas iespējas darba tirgū. Patlaban jau ir uzsākta šīs programmas izstrādāšana kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Latvijas Universitāti uz Rīgas Biznesa skolas bāzes. Lai vairotu tās atpazīstamību, piesaistīta Bufalo universitāte, kas ir trešā labākā augstskola ASV. Decembrī šī programma tika iesniegta izvērtēšanai, un tiek plānots, ka tajā no 1. septembra sāks mācīties pirmie studenti. Lai tā tiešām notiktu, ir nepieciešamas investīcijas, un privātais sektors ir atsaucies sniegt savu atbalstu - piedāvā maksāt stipendijas un segt mācību maksu. Taču ir vēl viens izaicinājums - jānodrošina profesoru apmācība, jo patlaban nav mācībspēku, kam būtu pieredze šādu starpdisciplināru programmu pasniegšanā, norādīja E. Branta. Bufalo universitāte piedāvā savu palīdzību, taču tam nepieciešams valsts finansējums (ap 740 000 eiro), jo uzņēmēji nav gatavi šos izdevumus segt. Kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) jādomā par ilgtermiņa risinājumiem jaunā plānošanas perioda kontekstā - piesakot to kā vienu no prioritātēm. Pēc šāda modeļa varētu darboties arī citas augstskolas, akcentu liekot uz STEM zinātnēm.
Pārkvalifikācija un mūža izglītība
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa uzskata, ka «šāda veida ekselences programma ir absolūti nepieciešama», tāpēc LKA piedalījās šīs programmas izstrādē un ir ieinteresēta, lai tā sāktos no šā gada 1. septembra. Skaidrs, ka lokalizēt šeit kādas no programmām, kas, piemēram, tiek piedāvātas Hārvardā, izmaksātu ap 100 miljoniem eiro, savukārt sūtīt uz turieni savus studentus varētu tikai ierobežotā skaitā. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka cilvēki, kas strādā ar robotizēšanu un mākslīgā intelekta ieviešanu, bieži vien nav ieguvuši IT izglītību. Patiesībā 29%, kas ienāk nozarē, ir no citām jomām. Uzņēmēji paši pārkvalificē jau esošos darbiniekus, kuriem ir interese par šo jomu un vēlme mācīties. Tāpēc jāskatās uz to visu plašāk - tostarp mūža izglītības rakursā. Tieši to arī vadošās universitātes pasaulē dara, piedāvājot līdzīgas programmas, akcentēja IT drošības eksperts Kirils Solovjovs. Kiberdrošības speciālistus Latvija sāka «ražot» pirms pāris gadiem - un to vairākums ir no «ārpuses» ienākuši. Jo maldīgs ir priekšstats, ka IT ir tikai programmēšana, ir virkne citu virzienu - kiberdrošība, algoritmi, virtuālā realitāte. Šobrīd no 58 IKT programmām trīs ir kiberdrošības, no tām divas ir tikko atvērtas.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Dace Jansone norādīja, ka ministrija mēģina ar budžeta vietu palīdzību noturēt STEM (dabaszinātnes un matemātika) un IT jomā studējošos. Statistika rāda, ka IT joma ir saistošāka nekā STEM. No 2013. līdz 2019. gadam budžeta vietas pieaugušas par 73%. Tomēr ir arī problēmas - salīdzinoši liels atbirums, teju 30% pirmajos studiju gados. Mācības visos līmeņos uzsāk 2000 studentu, pabeidz 700. Iemesli ir dažādi: vieni nespēj «pavilkt», vēl citi - aiziet strādāt, jo jau pēc otrā kursa tiek piedāvātas darba vietas ar labu atalgojumu. Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors Aigars Laizāns rosināja panākt, lai no nozares nebūtu tāds spiediens un ņemtu darbā tikai tos, kas pabeiguši vismaz bakalaura līmeni. Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš minēja faktu: ASV 70. gados bija tieši šāda situācija, bet tagad tur ir panākts, ka augstskolu pabeidz 80-90% no tiem, kas uzsāka studijas. Viena no izmaiņām, kas deva tādu atbalsi - dzimumu līdzsvars, otrs - starpdisciplinaritāte. D. Jansone piebilda, ka pēdējos gados pieaudzis IKT jomā studējošo sieviešu skaits (no 17% 2008./2009. gadā līdz 19% 2019. gadā).
Pārāk šaura specializācija
Programmēšanas pamatus vajadzētu ieviest jau pirmajā kursā, jo nereti daļa studentu viļas IT programmā, saskaroties ar to, ka ir tik daudz STEM priekšmetu, sacīja A. Laizāns. Ir arī citi risinājumi. Piemēram, nodrošināt stipendijas studējošajiem un varbūt pat mūža izglītības programmās veidot budžeta vietas. Tāpat jādomā, kā noturēt jaunos doktorus augstskolā kā pasniedzējus. Tā kā Latvija pēc PSRS sabrukšanas sekoja Vācijas augstākās izglītības modelim, proti, no pirmā kursa notiek šaura specializācija, tas ietekmē arī pasniedzēju mācīšanas modeli. Jāpanāk, lai mācībspēks spēj pasniegt plašākā rakursā. Sūtīt augstskolu doktorus uz gadu uz ārzemēm, lai viņi iegūst šo starpdisciplināro pieredzi.
IT uzņēmuma Accenture Latvija vadītājs Maksims Jegorovs uzskata, ka papildu IT zināšanas jādod arī citu studiju programmu apguvējiem - ekonomikas, STEM, jo šie beidzēji ik gadu ierodas viņa vadītajā uzņēmumā un iziet IT kursus. (Hārvardā visu programmu studenti apgūst programmēšanas pamatus.) Daudzviet ārzemēs ir izveidotas programmēšanas skolas, kur paātrināti tiek sagatavoti speciālisti. Somijas augstskolas piedāvā bezmaksas IT kursus. Neviens neliedzot to darīt arī mūsu augstskolām, teica D. Jansone. Viņa pauda, ka kopumā iedzīvotājiem ir vājas digitālās prasmes, kam gan oponēja S. Liepiņa - tā neesot, to rādot arī ES pētījumi. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rīko OECD pētījumu par digitalizācijas iespējām Latvijā.
S. Liepiņa ieteica mainīt studiju kreditēšanas sistēmu, jo tas ļautu noturēt jauniešus augstskolā. Patlaban valsts garantētus aizdevumus izmanto vien 1500 studentu gadā, ar milzīgu lejupejošu līkni. Pēdējos septiņus gadus šī sistēma savu laiku ir nokalpojusi un kļuvusi absolūti nepievilcīga studētgribētājiem.
Kritiski jāskatās arī uz šobrīd piedāvāto programmu saturu, jo darba devēji sūdzas, ka augstskolas neseko līdzi šīs jomas attīstības tendencēm un nav elastīgas, akcentēja D. Jansone. Lai palielinātu ārvalstu studējošo skaitu, viens no šķēršļiem ir angļu valodas prasmes. Tāpēc uzņemšanas noteikumos tika iekļauta prasība pēc vismaz B2 līmeņa zināšanām. Diemžēl arī pasniedzēju angļu valodas zināšanas nereti nav pietiekamas. (ES struktūrfondu programma piedāvā uzlabot šīs prasmes.)
RTU patlaban studē 1500 ārvalstnieku (visos līmeņos kopumā), norādīja RTU attīstības prorektors Arturs Zeps. Viens no šķēršļiem, lai palielinātu šo skaitu, diezgan piņķerīgais un garais dokumentu kārtošanas process. Ja atļautu pašām augstskolām izdarīt diplomu pielīdzināšanu, sekmētos daudz ātrāk. Vienīgi Lietuvā šis process notiek decentralizēti, bet viņi pie tā strādāja trīs gadus. Te ir jautājums par to, cik augstskolas ir gatavas to darīt un vai tām ir pietiekama kapacitāte, uzsvēra D. Jansone. Tāpat ir jautājums, kā panākt, lai te beigušie ārvalstu studenti strādātu Latvijā.
Vairāk jāsadarbojas
Klātesošie arī mudināja lielāku uzmanību pievērst vidējās izglītības posmam un interešu izglītībai, piemēram, lielāku skaitu skolēnu iesaistīt robotikā, kur nepieciešamas programmēšanas un tehniskās zinības. Savukārt augstskolām vairāk jāsadarbojas ar vidējās izglītības mācību iestādēm. A. Zeps skaidroja, ka jau šobrīd tas notiek - gan RTU pārstāvji brauc uz vidusskolām, gan otrādi. Ogrē sadarbībā ar uzņēmumu Mikrotīkls tiek īstenots projekts - STEM veicinošas apmācības 2. līdz 4. klašu, 5.-7. un 8.-9. klašu skolēniem. Diemžēl karjeras izglītībā joprojām nav fokusa uz STEM jomu, un tā vairāk pielāgojas nevis tirgus, bet skolēnu prasībām.
LLU izveidojusi jauno datoriķu un programmētāju skolu, bet Daugavpils universitāte rīko olimpiādi Paskāla ritenis, kurā piedalās ap 70 skolēnu. Taču no tiem diemžēl augstskolā iestājas maz, novērojusi DU rektore Irēna Kokina.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure domā, ka sadarbība tomēr ir fragmentāra. Tāpat lielāka uzmanība jāpievērš pedagogu sagatavošanai, citādi daudz kas paliks uz papīra. Viņa atgādināja, ka šobrīd tiek izstrādāts vidējās izglītības standarts, tostarp arī IKT jomā. Svarīgi ir - kāds tas būs, jo no tā daudzējādā ziņā atkarīgs, kādus studentus saņems augstākā izglītība. Kanādā puse no vidusskolu beidzējiem ir jau ar programmēšanas prasmēm. A. Zeps komentēja, ka svarīgāk - cik daudz to izvēlēsies mācīties, jo var jau standarts būt nez cik labs, ja intereses nebūs - tam būs maza nozīme.