Ināra Šure: Uzņēmējiem tika solīts nākamgad nodokļus necelt

© Pexels.com

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gatavos vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kurā informēs par būtiskajiem riskiem, kas saistīti ar budžeta likumprojektu paketē iekļautajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, kuri paredz no nākamā gada atsevišķās jomās Latvijā būtiski palielināt dabas resursu nodokļa likmi.

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vitenbergs (NA) komisijas sēdē atzina, ka Tautsaimniecības komisija nav par šo likumprojektu līdzatbildīgā komisija, taču pēc uzņēmēju uzklausīšanas komisijai jāsagatavo vēstule Budžeta komisijai, kurā jāinformē par potenciālajiem cenu kāpuma un konkurētspējas samazināšanās riskiem.

Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš sacīja, ka LCB neatbalsta plānoto dabas resursu nodokļa likmes palielināšanu ceļu būvei izmantotajai grantij, smiltij un šķembām.

Bērziņš uzsvēra, ka nav aprēķināts, kā likmes paaugstinājums ietekmēs būvniecības nozari, materiālu pašizmaksu, būvniecības cenas gan valsts un pašvaldību, gan privātajā sektorā. Tāpat Bērziņš uzsvēra, ka valstij būs jārēķinās arī ar "Rail Baltica" trases celtniecības sadārdzināšanos, kuras būvē paredzami ļoti būtiski zemes darbi, smilts un grants pārvietošana.

Bērziņš aicināja plānotos likuma grozījumus noraidīt līdz brīdim, kamēr tiek sagatavota normatīvā bāze grants, smilšu un šķembu aizvietotājmateriālu izmantošanai.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure sacīja, ka ražotāji saprot, ka viņiem ir jāpārkārtojas, un to arī dara, taču aicināja pārcelt jauno dabas resursu nodokļu likmju spēkā stāšanos no nākamā gada 1.jūlija uz 2025.gada 1.janvāri, lai ražotāji spētu tam sagatavoties, savukārt Ministru kabinets paspētu pieņemt nepieciešamos noteikumus.

Šure arī atgādināja, ka uzņēmējiem tika solīts nākamgad nodokļus necelt. Arī Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš aicināja atlikt plānoto nodokļa ieviešanas laiku.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Aizbalts deputātiem norādīja, ka līdz šim valsts maksājusi šo nodokli ražotāju vietā, bet beidzot valstij būtu jāpārtrauc maksāt 20 miljonus eiro gadā Eiropas Savienībai ražotāju atbalstam, jo šo naudu var izmantot citiem mērķiem, piemēram, sociālajām vajadzībām.

Savukārt, runājot par nodokļa likmi zemes dzīļu resursiem, Aizbalts atzina, ka lielā mērā vaina jāuzņemas arī ceļu būves pasūtītājiem, kuri nepieprasa būvniekiem izmantot otrreizējos materiālus, tāpēc būvnieki joprojām izmanto pirmreizējos materiālus - granti, smiltis, akmeņus, šķembas. Aizbalts vērsa uzmanību, ka atkritumu saimniecības uzņēmumi ir pietiekami daudz investējuši, lai ceļu būvē būtu iespējams izmantot otrreizējos materiālus.

Likumprojekts paredz pakāpeniski no 95 uz 130 eiro par tonnu paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem.

No 2024.gada likme plānota 110 eiro par tonnu, 2025.gadā - 120 eiro par tonnu, bet 2026.gadā - 130 eiro par tonnu. Līdz ar to trīs gadu laikā dabas resursu nodokļa likme par sadzīves atkritumiem tiks paaugstināta par nepilniem 37%.

Tiks paaugstinātas dabas resursu nodokļa likmes arī par bīstamo atkritumu apglabāšanu. Šo likmi no 100 eiro par tonnu plānots paaugstināt līdz 115 eiro par tonnu nākamgad, 125 eiro par tonnu 2025.gadā un 135 eiro par tonnu 2026.gadā.

Plānots divas reizes palielināt dabas resursu nodokli par Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem. Kā skaidrots likuma anotācijā, dabas resursu nodokļa likme par vienu transportlīdzekli, kuru pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā, pašlaik ir 55 eiro.

Nolietoto transportlīdzekļu jomā konstatēts, ka tieši pārstrādei un reģenerācijai pieaug nolietoto transportlīdzekļu atkritumu daudzums, ko veido melnie un krāsainie metāli, kā arī pieaug plastmasas atkritumu un elektronisko atkritumu īpatsvars.

Ņemot to vērā, nodokļa likmi transportlīdzekļiem plānots paaugstināt divas reizes uz 110 eiro.

Tāpat plānots noteikt jaunus dabas resursu nodokļa objektus, par kuriem būs jāmaksā šis nodoklis. Tā būs ogļūdeņražu ieguve, tekstilizstrādājumi, plastmasu saturoši izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, riepas, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais