33% iedzīvotāji nevar atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām

© Kaspars Krafts/MN

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 7,8%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Apkopotie dati liecina, ka materiālā un sociālā nenodrošinātība joprojām ir krietni izplatītāka starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (pirmā kvintiļu grupā), tomēr dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība šajā grupā ir mazinājusies, 2023.gadā tai veidojot 18%, kas salīdzinājumā ar 2022.gadu ir kritums par 4,3 procentpunktiem.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka šī rādītāja aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums, arī ļoti nelielai daļai jeb 0,6% visturīgāko iedzīvotāju (piektā kvintiļu grupas) pašu ieskatā piemita vairākas materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes, piebilst statistikas pārvaldē.

Lai gan dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa jeb 59,9% iedzīvotāju uzskatīja, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, kamēr 2022.gadā šādu atbildi sniedza 58,1%.

Nedaudz palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām - no 29,6% 2022.gadā līdz 32,9% 2023.gadā, savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām - no 25,8% 2022.gadā līdz 27,7% 2023.gadā, laikus segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu - no 6,7% 2022.gadā līdz 7,7% 2023.gadā, kā arī segt neparedzētus izdevumus - no 44,6% 2022.gadā līdz 45,5% 2023.gadā.

Savukārt ir mazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevar atļauties vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena - no 8,4% 2022.gadā līdz 5,3% 2023.gadā, kā arī savām vajadzībām lietot vieglo auto - no 13,7% 2022.gadā līdz 10,8% 2023.gadā, arvien vairāk norādot, ka vieglo auto nelieto citu iemeslu nevis naudas trūkuma dēļ - no 17,9% 2022.gadā līdz 20,1% 2023.gadā. Nedaudz mazāk palicis arī to, kuri norādījuši, ka nevar nodrošināt sev divus piemērotus apavu pārus - no 6,2% 2022.gadā līdz 4,8% 2023.gadā.

2023.gadā 49,4% iedzīvotāju varēja regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas salīdzinājumā ar 2022.gadu ir kritums par 1,8 procentpunktiem. Savukārt 17,4% (2022.gadā - 17,5%) to nevarēja atļauties naudas trūkuma dēļ, bet 33,3% (2022.gadā 31,3%) šo iespēju liedza citi iemesli, nevis naudas trūkums.

Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņi no 13 nenodrošinātības pazīmēm.

Pamatnepieciešamības ir segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, lietot savām vajadzībām vieglo auto, savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, nelielu naudas summu tērēt tikai sev, kaut ko nopērkot vai darot sevis labā, regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/radiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, kā arī savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.

Kvintiļu grupa ir 20% no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.

Iegūto materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2023.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10 200 respondentu vecumā no 16 gadiem no kopumā 5800 mājsaimniecību.

Svarīgākais