Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba rezultāts ir ne vien nauda, bet arī pieturas punkts Latvijas ekonomiskās bedres dibena taustīšanā.
VID ģenerāldirektore Nellija Jezdakova kopā ar iestādes vadošajiem darbiniekiem vakar stāstīja par sava darba rezultātiem šā gada 1. ceturksnī. Formāli ņemot, rezultāti ir ļoti labi – ar iekasētiem 844,6 miljoniem latu ieņēmumu plāns izpildīts par 107,3%. Citā atskaites sistēmā rezultāti ir problemātiski. Šā gada ieņēmumi latos tikai par 2% pārsnieguši ieņēmumus pagājušā gada 1. ceturksnī. Tas jau šķiet maz, ņemot vērā to, ka apmēram tāds bija patēriņa cenu 12 mēnešu kāpums pagājušā gada decembrī, par kurā veiktajiem darījumiem VID iekasēja naudu janvārī. Turpmākajos mēnešos inflācija strauji auga, nodokļu likmes tika celtas un iekšzemes kopprodukts it kā palielinājās. VID ir sagatavojis vēl citu pārskatu par ekonomikas aktivizēšanos. Tas ir nodokļu maksātāju skaita pieaugums šogad attiecībā pret pagājušo gadu. Pieaugums konstatēts praktiski visās fizisko un juridisko personu grupās, turklāt virs 2%. Piemēram, uzņēmumu skaits pieaudzis par 6% – tad kāpēc tie dibināti, ja neveic ar nodokļiem apliktu saimniecisko darbību?
N. Jezdakova skaidreo, ka nodokļos iekasēto summu nosaka "daudzi un dažādi faktori" – ne tikai iepriekš uzskaitītie, kam būtu jādarbojas ieņēmumu palielināšanas virzienā. Starp pretējiem faktoriem ir izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksas grafikā, kas ietekmē iekasēto summu īsākos laika periodos, izmaiņas degvielas akcīzes nodokļa atlaižu piešķiršanā zemniekiem utt. Iekasētās naudas apjoms būtu daudz iespaidīgāks kopā ar tiem 43 miljoniem latu, kurus VID aprēķinājis papildus nodokļu maksātāju pārbaužu rezultātā. VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone stāsta, ka strīdi starp nodokļu maksātājiem un piedzinējiem par katru nodokļu uzrēķinu turpinoties vidēji pusotru gadu. Tiktāl jauki, ka VID radījis pamatu turpmākiem ieņēmumiem, bet šā gada 1. ceturksnī taču pienāca izpildes termiņš daudziem iepriekš aprēķinātiem maksājumiem. I. Pētersone apgalvo, ka VID nodokļu kontrolieri nenodarbojas ar fiktīvām firmām, kurām varētu aprēķināt arī miljardiem latu parādus, jau iepriekš labi zinot, ka iekasēt naudu nebūs iespējams. Šādas firmas un naudas izkrāpšanas shēmas ir atstātas VID Finanšu policijas (FP) kompetencē.
FP atskaitās, ka šā gada 1. ceturksnī pārtraukusi trīs noziedzīgu grupējumu darbību, kurā bijuši iesaistīti 115 uzņēmumi. Par aizdomās turamām atzītas 14 personas, no kurām piecas atrodas apcietinājumā. Nav gan nekāds pārsteigums, ka vienas izjauktas shēmas dalībnieki tūlīt pat ķeras pie nākamo shēmu organizēšanas, bet tiesībsargājošās iestādes apmainās ar pārmetumiem, ka kāda cita iestāde nav izdarījusi savu darba daļu, lai noziedzniekus apturētu.
Ar publikai ticamu skaidrojumu par šādiem gadījumiem pārskata periodā nāca klajā bijušais Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja vietnieks Uģis Šics. Intervijā žurnālam Playboy viņš stāstījis, ka pirms kāda laika vienā Rīgas bārā sastapies ar kādu FP darbinieku, kurš bija gatavs izmaksāt visiem saviem draugiem. "Viņa makā bija tikai piecsimtlatnieki, lai gan viņa alga bija kādi 500 lati. Viņa pozīcija bija vienkārša: "Uģi, paklausies, visi to dara. Mani priekšnieki, zini, kā vārās, kāpēc man tur bišķi kaut ko neizdarīt?"," nodrukāts žurnālā, no kura publikācija pārceļoja uz internetu.
Finanšu policijas direktors Kaspars Čerņeckis atklāj, ka šis gadījums ieinteresējis arī finanšu ministru Andri Vilku. FP pozīcija ir tāda, ka aprakstītā nav
bijis, jo nevar būt bijis: "Korupcijas risku pārvaldība ir pietiekami labi sakārtota. Ir pasākumu plāns, ir risku reģistrs. Ir FP Iekšējās drošības dienests ar astoņiem darbiniekiem, kuri katru gadu arī atklāj korupcijas gadījumus," saka K. Čerņeckis. Ar to tiešām vajadzētu pietikt ja ne korupcijas novēršanai, tad FP darbinieku atradināšanai krogos mētāties ar 500 latu banknotēm un izmaksāt katram, kas iepriekš kaut kur redzēts. Līdz ar to par U. Šica stāstīto var rasties šaubas. FP gribētu šīs šaubas kliedēt sarunā ar U. Šicu, bet tas aizbraucis no Latvijas un pa telefonu neesot nosaucis esošo vai bijušo FP darbinieku, kuru U. Šics līdzās sev padarījis par vietējā Playboy varoni.