Par spīti ekonomikas sarukumam Daugavpils, Rēzeknes un Jēkabpils pašvaldību ieņēmumi kopš treknajiem gadiem auguši, piektdien raksta laikraksts "Dienas Bizness " (DB).
Savukārt pārējās valsts pilsētas dzīvojušas līdzi laikam, samazinot gan izdevumus, gan ieņēmumus. Lielākā daļa pašvaldību budžeta apjomu maksimumu sasniedza pašā treknākajā - 2008. gadā. Piemēram, Rīgas pamatbudžeta ieņēmumi togad sasniedza 555 miljonus latu, bet šogad prognoze ir krietni pieticīgāka - 401 miljons latu, Jūrmalas - attiecīgi 42 un 33 miljoni latu, Liepājas - 48 un 30 miljoni latu u. tml. Savukārt Jēkabpils pamatbudžeta ieņēmumi pērn salīdzinājumā ar 2008. gadu palielinājušies par 37%, Rēzeknes - par 20% un Daugavpils - par 7%, raksta DB.
Daudzas Latvijas lielākās pilsētas budžetu joprojām plāno 2006.-2007. gadā līmenī, ļoti piesardzīgi. Un, lai arī pagājušā gada sākotnēji plānoto budžetu prognozes izdevies krietni pārpildīt, tas panākts, pašvaldībām saņemot 2010. gada novembrī un decembrī avansa maksājumus Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai. Līdz ar to pašvaldību konsolidētajā budžetā pērn izveidojies 54 miljonu latu liels pārpalikums.
Vislielāko ieņēmumu samazinājumu pamatbudžetā ieplānojusi Ventspils - par 31% mazāk nekā pērn, līdzīgi plānojuši Liepājas un Jelgavas domnieki, paredzot 26-27% samazinājumu. Ventspils domes Finanšu nodaļa skaidro, ka nodokļu ieņēmumi 2011. gada budžetā plānoti 15,1 miljonu latu apmērā, kas ir par 5% mazāk, nekā saņemts pērn (16 miljoni latu), kā arī budžetā šobrīd nav iekļauts finansējums plānoto projektu realizācijai 3,5 miljonu latu apmērā.
DB raksta, ka pie optimistiskas nots apstājušies Valmierā un Rēzeknē, kur pilsētu saimniecības pārraugi cer palielināt ieņēmumus salīdzinājumā ar pērno gadu attiecīgi par 16% un 13%. Rēzeknes pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars ir ieņēmumiem par ES struktūrfondu finansēto daļu projektu īstenošanai - 47%, jo tā ir galvenā budžeta prioritāte. Rēzeknieši jau 2010. gadā bija ieplānojuši ieņēmumu palielinājumu par trešdaļu, kamēr pārējās pilsētas vairāk piemērojās ekonomikas attīstības tendencēm un rēķinājās ar sarukumu. Taču sākotnējās prognozes Rēzeknē neizdevās izpildīt, ieplānoto 27 miljonu latu vietā ieņemti 24,5 miljoni latu, tomēr arī tas ir pieaugums pret 2009. gada budžetu. Rēzeknes pilsētas domes Finanšu pārvaldes vadītāja Velta Vekšina DB to skaidroja ar vairāku ES fondu līdzfinansēto projektu iekavēšanos. Arī Valmierā šī gada pamatbudžeta ieņēmumi paredzēti lielāki nekā pērn, lielu daļu - 27,4% no kopējiem veido ieņēmumi par ES fondu projektu īstenošanu.