Ik mēnesi cilvēki zaudē miljonu – atdod PIN kodu un paši nosūta karti vai naudu krāpniekiem

© Publicitātes foto

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam - 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras - bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju, norāda Armands Onzuls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks.

Krāpnieki dažu pēdējo gadu laikā ir kļuvuši niansētāki un rafinētāki - viņu vēstījumi ir precīzāki, cilvēki bieži vien saņem viltus rēķinus no sadarbības partneriem, krāpnieku komunikācija vairs nav tik kļūdaina kā pirms gadiem trim, četriem. Tāpat arī vairs nav raksturīgi, ka krāpnieki savus upurus cenšas uzrunā tikai krievu valodā. Tomēr, lai cik veikls būtu krāpnieks, tas neko nevar panākt bez “sadarbības” no naudas īpašnieka puses. Ja cilvēki nesteigtos zibenīgi pārskaitīt naudu, bet mazliet apdomātos, aprunātos par aizdomīgi izdevīgo piedāvājumu ar ģimeni, Latvijas cilvēku kontos būtu par kādiem 12 miljoniem eiro vairāk. Šādu summu ik gadu krāpniekiem izdodas izvilināt no cilvēku kontiem, un līdzvērtīgu summu bankām izdodas pasargāt, apturot aizdomīgus darījumus pirms ir veikts pārskaitījums. Jāuzsver - minētie 12 miljoni ir zaudēti, jo cilvēki brīvprātīgi ir nodevuši savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējuši fiktīvās finanšu shēmās.

Krāpnieki maskējas aiz valsts iestādēm un drošības dienestiem

Viens no krāpnieku galvenajiem trikiem - tie uzdodas par bankas, policijas vai kādas citas institūcijas darbiniekiem. Nereti cilvēki it kā tiek “brīdināti”, ka viņu konts esot uzlauzts un nauda steigšus jāpārskaita uz citu kontu. Raksturīga pazīme - cilvēks pēkšņi tiek “bombardēts” šķietami no vairākām institūcijām vienlaikus (telefoniski un e-pastā), lai radītu trauksmes un apjukuma sajūtu, un krāpnieki varētu pārliecināt cilvēku, ka ir jārīkojas ātri un jāseko viņu instrukcijām. Vēl viens “sarkanais karogs” - krāpnieki parasti pieprasa, lai visas darbības notiktu slepenībā, ne ar vienu tās neapspriežot. Krāpniekus var apturēt, rīkojoties tieši pretēji - pārrunājot situāciju ar kolēģiem un ģimenē, vaicājot pēc zvanītāju identitātes un pārbaudot to kaut vai interneta meklētājā, kā arī pārbaudot iesūtīto informāciju savā bankā vai pie cita pakalpojumu sniedzēja. Šajos gadījumos būt laipnam telefonsarunas neatmaksājas un visdrošākā rīcība, saskaroties ar situācijām, kurās tiekat iebiedēts par savu finanšu līdzekļu drošību, spiesti pieņemt ātrus lēmumus, ir šādu sarunu pārtraukt. Ja tomēr iekšējā balss rada pārdomas, vai šāda rīcība ir bijusi pareiza, izmantojiet iespēju sazināties ar attiecīgo iestādi, piemēram banku vai policiju, izmantojot publiski pieejamu kontaktinformāciju - tas mazinās gan jūsu bažas, gan iespēju tikt apkrāptiem.

“Ar mani jau tā nenotiks” nestrādā

Divas galvenās cilvēku grupas, kas krāpnieku tīklos “iekrīt” visbiežāk, ir cilvēki gados un pašpārliecināti cilvēki, kuri ir droši, ka ar viņiem nekas tāds notikt nevar. Gados vecāki ļaudis kļūst par krāpnieku mērķi, jo viņiem ir uzkrājumi, vēlme socializēties un nav pietiekamu digitālo prasmju, lai saprastu, ka notiek kas aizdomīgs. Cilvēki, kuri ir pārliecināti par savām zināšanām un atjautību, nereti pazaudē naudu tāpēc, ka informāciju nepārbauda, paļaujoties uz savu spēju atšķirt ikdienišķu situāciju no krāpniecības. Piemēram, nesen kāda vidēji liela uzņēmuma grāmatvede vairāku dienu laikā pārskaitīja krāpniekiem uz kontiem ārvalstu finanšu iestādēm kopumā apmēram vienu miljonu eiro. Šis ir cilvēks, kurš var atpazīt aizdomīgas situācijas, orientējas finanšu pasaulē un ir par sevi drošs, un tieši uz to paļaujas krāpnieki - šāds cilvēks informāciju visdrīzāk nepārbaudīs. Savukārt jaunieši, kuriem uzkrājumu nav, mēdz kļūt par tā saucamajiem “naudas mūļiem”, caur kuru kontiem ceļo izkrāptie līdzekļi. Jaunieši ir jāinformē, ka šāda it kā nebūtiska nodarbe, “aizdodot” savu bankas kontu citām personām, pretī saņemot par to pāris desmitus vai simtus eiro, ir krimināli sodāma un būtiski ietekmēs jaunieša perspektīvas kļūt par profesionāli dažādās jomās, piemēram, finanšu, aizsardzības vai tieslietu nozarēs. Atkarībā no nozieguma smaguma “naudas mūli” par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat 12 gadiem.

Nauda no kontiem pazūd zibenīgi

Ja notikusi aizdomīga saziņa, kas norāda uz iespējamo finanšu krāpšanu, cilvēkam vajadzētu vērsties policijā un brīdināt savu banku. Ja pārskaitījums jau veikts un par to tiek ziņots nekavējoties, iespējams, banka varēs aizturēt vismaz daļu no naudas. Ja pagājis jau ilgāks laiks, izkrāptā nauda jau būs aizceļojusi caur vairākiem starpniekiem, un visbiežāk tiks pārvērsta kriptovalūtā vai izņemta skaidrā naudā no bankomāta. Tādos gadījumos naudu izsekot un atgūt praktiski nav iespējams. Ja tiek izmantots tā saucamais zibmaksājums, tad nepalīdzēs arī konta bloķēšana, jo nauda tiek pārskaitīta dažu sekunžu laikā. Sekas bieži vien ir ne tikai izkrāptās naudas neatgriezeniska zaudēšana, bet arī potenciālo parādi aizdevēju uzņēmumiem, jo identitātes dokumentu, tostarp digitālās identitātes, nodošana krāpnieku rokās bieži beidzas ar aizdevumu ņemšanu vai preču iegādi uz nomaksu upura vārdā.

Nav tikai vienas valsts vai nozares problēma

Finanšu nozares asociācijas dati jau ilgstoši uzrāda tendenci, ka izplatītākais krāpšanas kanāls ir zvani krāpnieku upuriem. Tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ visbiežāk ar krāpnieku zvanu, kuriem skaitliski ir tendence pieaugt, sekām nācās saskarties finanšu nozarei, tostarp, arī atsevišķos gadījumos mēģinot pārliecināt banku klientus par maksājumu atcelšanu, tādējādi pasargājot klientu no potenciāliem zaudējumiem. Finanšu krāpnieku noziegumi nav īpatnēji tikai Latvijā - tā ir problēma visā Eiropā, tādēļ arī šis problēmas risinājumam ir jābūt starpvalstu un starpnozaru līmenī, tā nevar būt tikai banku un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku aktualitāte. Asociācija ir atkārtoti uzsākusi diskusijas ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, veicinot starpnozaru sadarbību un aicinot proaktīvi ieviest risinājumus, lai pasargātu savus klientus no telefonkrāpnieku aktivitātēm, negaidot nozares uzrauga rīcību šīs problēmas risināšanā, jo labas prakses piemēri jau pastāv citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Augstu novērtējam, ka šai sadarbībai parādās pirmie rezultāti un jau tuvākajā laikā viens no lielākajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ieviesīs risinājumus, kas turpmāk ļaus bloķēt zvanus, kas maskēti par Latvijas numuriem, ko bieži izmanto krāpnieki.

Ko cilvēkiem ir jāņem vērā, un, ko darīt noteikti nevajag, lai izvairītos no apkrāpšanas?

Noteikti nedrīkst kādam sūtīt vai nosaukt savus bankas identifikācijas datus (lietotāja numuru, personas kodu), paroles ne telefonsarunās, nedz sarakstēs. Šādus datus nedrīkst ievadīt atsūtītajās interneta saitēs. Nav droši, piemēram, Whatsapp sarakstē vai citās līdzīgās aplikācijās pārsūtīt attēlus ar bankas kartēm vai personu apliecinošiem dokumentiem. Informāciju par bankas pieejām, parolēm, kodiem un citiem piekļuves datiem nevajag glabāt vietās, kur tai var piekļūt citi cilvēki, piemēram, makā vai aiz telefona apvalciņa. Saņemot savā viedtālrunī aicinājumu autentifikācijas rīkā ievadīt PIN kodus, noteikti izlasiet kādēļ kods tiek pieprasīts, jo ievadot PIN1 kodu jūs atļaujat sev vai potenciāli krāpniekam pieslēgties jūsu internetbankai, bet ievadot PIN2 kodu var tikt veikts maksājums vai līguma, piemēram aizdevuma līguma, parakstīšana. Tādēļ obligāti ir jāiepazīstas ar paskaidrojumu pirms ievadīt savus PIN kodus - ja neesat nemaz mēģinājuši pieslēgties internetbankai vai veikt maksājumu, tad šādi PIN kodu

pieprasījumi ir jāignorē, kā arī vēlams informēt savu banku par šādiem gadījumiem. Savā internetbankā ir regulāri jāpārbauda izejošie maksājumi. Ir vērts uzstādīt telefonā automātisko paziņojumu par maksājumu veikšanu. Internetbankā vajadzētu regulāri atjaunot kontaktinformāciju, lai aizdomīgu pārskaitījumu gadījumā bankas darbinieki varētu ar jums sazināties. Savās viedierīcēs nevajag instalēt attālinātas piekļuves programmatūru, bet elektroniskos maksājumus ir jāveic drošās interneta vietnēs (pie interneta adreses pārlūkā ir jābūt atslēgas simbolam vai tai jāsākas ar https://).

"Aicinām cilvēkus būt uzmanīgākiem, un atcerēties, ka krāpnieki paļausies uz jūsu apjukumu. Viņi visu gribēs paveikt iespējami ātri, tāpēc situācijās, kad kāds jūs steidzina veikt maksājumu, vai arī sola gūt pasakainu peļņu, ir jābūt īpaši uzmanīgiem," uzsver Armands Onzuls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks.

Svarīgākais