Veloceliņus, iespējams, būvēs garākus

© Romāns Kokšarovs / F64

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīciju piešķīrumu mikromobilitātes - gājēju un velosipēdu ceļu - infrastruktūras izveidei gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās vismaz 60 kilometru (km) garumā.

SM informē, ka investīcijas paredzētas mikromobilitātes infrastruktūras attīstībai, tostarp nepārtrauktu velosipēdu ceļu un kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu izveidei gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās.

Projekta īstenotājs atbilstoši normatīvajam regulējumam ir VSIA "Latvijas valsts ceļi", kam minētā infrastruktūra jāizveido līdz 2029.gada 31.decembrim.

Apstiprinātie noteikumi nosaka, ka veloinfrastruktūras attīstībai kopumā paredzēti 26,462 miljoni eiro, tostarp ERAF līdzekļi 22,492 miljonu eiro apmērā un nacionālais finansējums 3,969 miljonu eiro apmērā. Projekta īstenošanai ERAF finansējuma apmērs ir 85%, savukārt nacionālais līdzfinansējums nav mazāks par 15% no plānotā kopējā finansējuma.

Ministrijā atzīmē, ka līdz šim esošā velosatiksmes infrastruktūra tika attīstīta fragmentāri, ne vienmēr tā bija nodalīta no intensīvas transportlīdzekļu plūsmas, kas nebija droši un nemotivēja pārvietoties ar velosipēdu, regulāri ar velosipēdu brauca 6,4% iedzīvotāju.

Īstenojot mikromobilitātes infrastruktūras attīstības projektu, sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits, tādējādi veicinot arī CO2 emisiju samazinājumu. Vienlaikus infrastruktūra būs salāgota ar esošo transporta sistēmu, tostarp ar sabiedrisko transportu, kas veicinās iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, nomainot privāto automašīnu pret videi draudzīgu un ērtu transportu.

Finansējums tiek piešķirts saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam atbalsta mērķi "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" pasākuma "Veloinfrastruktūras attīstība" īstenošanai.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais