Satiksmes ministrija (SM) katru gadu ir ministrija, kurai ir vislielākie pieprasījumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas rada situācija, ka jau gada sākumā iespējams paredzēt, ka nepietiks budžetā iezīmētā finansējuma, piemēram, pasta pakalpojumu dotācijām vai reģionālajiem autopārvadājumiem. Līdz ar to līdzekļu optimizācijas dēļ neizbēgami ir lēmumi, piemēram, reģionālo autotransporta pārvadājumu samazināšanu un maršrutu saīsināšanu, TV24 raidījumā “Ziņu TOP” atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie).
“To mēs jau šobrīd neizbēgami darām. Protams, mēs mēģinām to darīt tā, lai negatīvi neietekmētu savienojamību. Mēs atsevišķās vietās daļēji tiešos maršrutus aizstājam ar maršrutu ar pārsēšanos. Piemēram, pasažieris tiek atvests līdz dzelzceļa stacijai un tālāk kursē pa dzelzceļu. Tas mums ļauj izvairīties no dubultas dotēšanas paralēliem maršrutiem un pēc būtības palielināt šo savienojuma līmeni,” skaidro satiksmes ministrs.
Satiksmes ministrs regulāri saņem ziņas no reģioniem, kur nākamā problēma aiz ceļu tīkla sakārtošanas ir pārvadātāju lielie zaudējumi. K. Briškens norāda, ka tajā vainojama arī neveiksmīgi veiktā reforma, t.s. tirgus atvēršana, kas izkropļoja konkurenci. Pašlaik ilgtermiņā noslēgtie līgumi par neadekvātām izmaksu likmēm rada zaudējumus pārvadātājiem. Tāpat situāciju neuzlabo šoferu trūkums nozarē.