Valsts vēlas uzņēmējiem par pienākumu uzlikt vienmēr pieņemt maksājumus ar karti

© Ekrānšāviņš

Uzņēmējiem ar lielāku apgrozījumu valsts plāno uzlikt par pienākumu ļaut cilvēkiem maksāt par precēm vai pakalpojumiem ar bezskaidro naudu. Tikmēr sociālajos tīklos aktualizējies jautājums, ka ar bankas karti nav iespējams samaksāt, piemēram, lai Līgatnes pārceltuvē tiktu Gaujas otrā krastā. “360TV ZIŅneši” uzklausīja iedzīvotājus un tirgotājus, vai nākotnē būs jāatsakās no skaidrās naudas izmantošanas.

Jau vairāk nekā trīs ceturtdaļas darījumu notiek, maksājot ar karti un skaidro naudu izmantojot arvien mazāk. Arī klienti un tirgotāji novērojuši, ka jau pašlaik daudzi dod priekšroku bezskaidras naudas norēķiniem.

Tirgotāji un iedzīvotāji min, kad valsts varētu noteikt plašāku bezskaidrās naudas izmantošanu, kā arī šāda soļa drošības riskus. “Ja skaidrās naudas vispār nebūs un notiek milzīgs hakeru uzbrukums pasaulē, tad valsts pilnībā tiek paralizēta. Tomēr skaidrā nauda ir drošība gan parastam pilsonim, gan iestādēm,” stāsta ziņnešu sastaptais Raimonds.


Arī Finanšu ministrijā rēķinās ar šādiem riskiem un uzskata, ka skaidro naudu izmantosim vēl ilgu laiku. “Es neticu, ka tuvākajā laikā pienāks brīdis, kad skaidra nauda pazudīs. Skaidra nauda ir ļoti svarīgs drošības jautājums, jo bezskaidras naudas norēķini ir iespējami tad, kad mēs darbojamies ikdienas ritmā. Skaidrai naudai ir jābūt - cita lieta, ka nebūtu efektīvi skaidro naudu izmantot kā pamata norēķinu veidu ikdienā,” stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Olga Bogdanova.
Lai iedzīvotājiem, kuri ikdienā izmanto banku kartes, būtu ērtāka iepirkšanās, Finanšu ministrija sagatavojusi izmaiņas likumā. Tās paredz - ja tirgotāja apgrozījums gada laikā pārsniedz 50 000 eiro, tam būs pienākums nodrošināt iespēju klientam norēķināties ar karti. Nosacījums par 50 000 apgrozījumu izraudzīts, jo jau pie 35 000 eiro uzņēmējam sākot atmaksāties bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšana.

Bezskaidrās naudas norēķini uzņēmējiem rada papildu izdevumus, kas turklāt ir lielāki, ja tiek izmantotas ārvalstīs izsniegtas banku kartes. Taču Finanšu ministrijā skaidro, ka tieši skaidrās naudas izmantošana tirgotājiem izmaksā dārgi. Daudz stundu prasot atlikuma saskaitīšana dienas beigās, var gadīties cilvēcīgas kļūdas aprēķinos, tāpat izdevumus prasa skaidrās naudas nodošana glabāšanā.



Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.