Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025. gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, aģentūru LETA informēja LBAS.
Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.
Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20. augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.
Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.
Ja darba devēji un valdība vienojas par PVN paaugstināšanu, LBAS uzstāj, ka šādas izmaiņas ir pieļaujamas tikai ar nosacījumu, ka jau ar 2025. gadu tiek ieviests fiksēts neapliekamais minimums, paaugstināts atvieglojums par apgādībā esošām personām, kā arī pakāpeniski līdz 50% no vidējās algas tautsaimniecībā pieaug minimālā alga. Šādas izmaiņas LBAS vērtējumā esot nepieciešamas, lai kompensētu pirktspējas kritumu no paaugstināta PVN, kā arī nodrošinātu neto algas pieaugumu visās algu kategorijās.
Lai saglabātu iedzīvotāju pirktspēju, paaugstinot PVN par 1%, minimālajai algai būtu jāaug par vismaz desmit eiro, savukārt pie vidējās algas - par 15 eiro, kas nozīmē, ka nodokļu politikas izmaiņām būtu jākompensē vismaz šāds pieaugums, norāda LBAS, vienlaikus uzsverot - līdzšinējā pieredze rāda, ka izmaiņas PVN neaprobežojas ar cenu kāpumu nodokļa likmes līmenī, PVN izmaiņas ietekmē arī ražotāju, tirgotāju cenu politiku un kopējo cenu kāpumu.
LBAS skatījumā fiksētais neapliekamais minimums šādu cenu pieaugumu spētu nosegt, tajā pašā laikā, lai pieaugums kompensētu arī patēriņa cenu izmaiņas, LBAS ieskatā minimālā alga ir jāceļ līdz vismaz 740 eiro, jo tieši zemo algu saņēmēji patēriņa sadārdzināšanos izjustu visbūtiskāk. Savukārt atvieglojums par apgādībā esošām personām slogu noņemtu tieši no ģimenēm ar bērniem.
LBAS un LDDK vienošanās paredz minimālās algas pieaugumu 2025. gadā līdz 740 eiro, kā arī fiksēta neapliekamā minimuma noteikšanu 500 eiro apmērā, kas nozīmētu, ka neto izteiksmē pie minimālās algas darbinieki saņemtu par 44 eiro vairāk nekā šogad. Pie vidējās algas darbinieki "uz rokas" saņemtu par 86 eiro vairāk, aprēķinājuši sociālie partneri.
LBAS un LDDK vienojušās arī par minimālās algas un neapliekamā minimuma pieauguma grafiku nākamajiem gadiem, kuru mērķis ir sasniegt minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās algas tautsaimniecībā, par bāzi ņemot 12 mēnešu vidējo algu no iepriekšējā gada 1. ceturkšņa līdz aizpagājušā gada 2. ceturksnim. 2025. gadā minimālā alga tiktu noteikta 47% līmenī no vidējās algas attiecīgajā pārskata periodā, savukārt nākamajos gados šī attiecība pieaugtu par 0,5%, līdz tā sasniegtu 50% attiecību pret vidējo algu tautsaimniecībā.
Savukārt neapliekamajam minimumam būtu jāsasniedz 80% no minimālās algas. Apzinoties, ka fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana nozīmē būtiskas izmaksas budžetā, sociālie partneri vienojušies, ka 2025. gadā to var saglabāt 500 eiro apmērā, ņemot vērā, ka fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana pati par sevi nozīmē neto algas pieaugumu visos algu līmeņos. Tomēr, sākot ar 2026. gadu, tam būtu jāpieaug līdz 75% no minimālās algas līmeņa un turpmākajos gados jāsasniedz uzstādītais mērķis - 80%, norāda sociālie partneri.
Būtisks kritērijs, lai piekristu iepriekš minētā scenārija ieviešanai, LBAS skatījumā ir mobilitātes izdevumu iekļaušana pie atvieglojamiem izdevumiem par darbinieku, ja par to panākta vienošanās koplīgumā, kā arī atvieglojumu summas celšana. Arodbiedrības un darba devēji piedāvā šo summu noteikt 840 eiro gadā, lai gan FM darba grupā izskanējis piedāvājums noteikt 700 eiro robežu.
Sociālie partneri pārrunu laikā nav diskutējuši par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes izmaiņām. Tomēr sarunās ar valdību LDDK rosinājusi pāriet uz fiksētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 25% apmērā, kam LBAS nav gatava piekrist, jo algām šādas likmes ieviešana izslēdz progresivitāti un samazina fiksētā neapliekamā minimuma ieguvumus darbiniekiem ar nelielām algām, tādējādi nepildot arodbiedrību uzstādījumu mazināt nodokļu slogu mazajām un vidējām algām.
Arodbiedrības saglabā uzstādījumu, ka nākotnē darbaspēka nodokļu modelim saskaņā ar Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijām ir jāmazina nodokļu slogs uz mazajām un vidējām algām. Jūtams un pirktspējas kāpumu stimulējošs neto algu pieaugums jānodrošina darbiniekiem, kuru darba alga ir līdz 2500 eiro, uzskata sociālie partneri.
Kā ziņots, ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām nākamā gada budžetā bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro, liecina FM sagatavotā prezentācija par nodokļu pārskatīšanas scenāriju.
Tostarp no šīs summas valsts budžets iegūtu papildu 60,5 miljonus eiro, speciālais budžets iegūtu 50,9 miljonus eiro, savukārt pašvaldību budžets zaudētu 39,9 miljonus eiro. Izdevumu samazināšana valsts un pašvaldību iestādēs dotu 45,8 miljonus eiro, bet ietekme uz valsts budžetu, izpildot likumos noteikto, radītu 1,2 miljonu eiro zaudējumu.
Nodokļu politikas izmaiņu galvenais mērķis ir panākt inflācijas ierobežošanas dēļ sabremzējušās ekonomikas straujāku izaugsmi, teikts scenārijā.
Savukārt sadarbības partneru formulētie mērķi darbaspēka nodokļu izmaiņām paredz darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšanu Baltijā, darbaspēka nodokļu sistēmas vienkāršošanu, nodarbināto skaita palielināšanu, darbaspēka pieejamības palielināšanu caur mobilitātes veicināšanu un neto ienākumu palielināšanu jeb nevienlīdzības mazināšanu.
LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iepriekš kritizēja FM piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nebija prezentēts.
Darba devēji noraida 16. augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.