Finanšu ministrija vēsta par Latvijas pāreju uz snieguma jeb uz rezultātu balstītu budžetēšanu

Ministrijā uzsver, ka šis pozīcijas ir finanšu resursu ietilpīgākās funkcijas un veido gandrīz 900 miljonus eiro jeb aptuveni 80% no visa FM resora budžeta pamatfunkciju īstenošanai.

FM norāda, ka ministrija atbilstoši valdības dotajam uzdevumam aktīvi strādā pie informatīvā ziņojuma sagatavošanas, analizējot labāko starptautisko praksi un pieredzi no citām valstīm, kā arī gatavojot priekšlikumus turpmākai budžeta pilnveidei, lai līdz 15.februārim iesniegtu valdībā ziņojumu ar priekšlikumiem lēmuma pieņemšanai par turpmāk veicamajiem darbiem.

Šis ziņojums būs par Latvijas pāreju uz snieguma jeb uz rezultātu balstītu budžetēšanu. FM skaidro, ka šāda pieeja paredz efektīvāku valsts finanšu pārvaldību, sasaistot budžetu ar politikas mērķiem un konkrētiem rezultātiem, kā arī uzlabojot izmaksu pārvaldību un nosakot ministriju atbildību rīcībai ar piešķirtajiem finanšu resursiem.

Šogad trīs ministrijas - FM, Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija sāks pilotprojektu, kura laikā tiks detalizēti veikta budžeta programmu pārskatīšana, ievērojot gan "nulles budžeta" principus, gan rezultāta pilnveides iespējas. Šī pilotprojekta rezultāti tiks izvērtēti un identificētie ieguvumi kalpos kā paraugs tam, kā nākotnē veidot uz rezultātu orientētas budžeta programmas arī citās ministrijās.

"Nulles budžets" ir valsts budžeta plānošanas metode, kurā katru budžeta periodu sāk no nulles, nevis balstās uz iepriekšējiem izdevumiem, skaidro FM, piebilstot, ka tas nozīmē, ka katrs tēriņš ir jāpamato no jauna, pierādot tā nepieciešamību, tādējādi novēršot liekus izdevumus un veicinot efektīvāku resursu izmantošanu.

Šādas pieejas ietvaros tiks analizēti iespējamie izdevumu scenāriji, nodrošinot plānoto izdevumu efektivitāti. Piemēram, pati FM un Valsts kase kā par valsts parāda vadību atbildīgā padotības iestāde, par būtiskāko faktoru izvirzīs starptautiski salīdzināmu izmaksu efektivitāti, vienlaicīgi aptverot visu vidēja termiņa budžeta ietvara periodu. Veicot izdevumu modelēšanu, tikts ņemta vērā parādu atmaksas termiņu struktūra un valūtas portfelis, vienlaikus nodrošinot valsts finanšu ilgtspēju un noturību pret ārējiem ekonomiskiem šokiem, norāda ministrijā.

FM skaidro, ka tiks saglabāta adekvāta finanšu rezerve, lai izvairītos no nepieciešamības palielināt valsts parādu nelabvēlīgos tirgus apstākļos.

Tāpat FM norāda, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumu pārvaldības modelis pēc "nulles budžeta" pieejas, izmantojot starptautisko salīdzinājuma kritēriju pret līdzvērtīgiem valsts parādzīmju emitentiem, ļaus būtiski ietaupīt līdzekļus ilgtermiņā un veicināt pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, samazinot valsts parāda fiskālo ietekmi un veicinot izaugsmi, kā arī novirzot publiskos līdzekļus produktīvajās investīcijās.

Tajā pašā laikā nozaru ministrijas turpinās veikt nozaru izdevumu analīzi un piedāvāt priekšlikumus, kā uzlabot politikas mērķu sasniegšanu un pārplānot esošo finansējumu, efektivizējot procesus un veicot izmaiņas savās politikās, kas kalpos par pamatu jauno prioritāšu finansēšanai. FM šos priekšlikumus apkopos un iesniegs valdībā budžeta sagatavošanas procesā.

Jau vēstīts, ka trim ministrijām līdz 15.februārim ir jāiesniedz valdībai izdevumu analīze, bet līdz 2026.gada 15.augustam jānāk klajā ar pilotprojektu, kā vislabāk pārskatīt tēriņus.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš pauda, ka "trīs ministrijas nav maz". Premjere skaidroja, ka tas ir apjomīgs darbs, un, sākot to darīt, varēs saprast, kas budžeta veidošanā jādara savādāk.

Siliņa uzsvēra, ka paredzēts virzīties uz rezultātu orientētu budžetu. Siliņa norādīja, ka par to koalīcija bija vienojusies jau 2023.gadā, bet Eiropas Komisijas jaunie budžeta veidošanas principi šajos plānos ieviesuši savas korekcijas.