Pārvēlētais LB prezidents vēršas pie politikas veidotājiem

Politikas veidotājiem jādefinē un jāīsteno skaidrs rīcības plāns, sperot drosmīgus soļus kapitāla tirgus attīstībai un veidojot ciešu sasaisti ar Latvijas ekonomikas attīstības prioritātēm, trešdien, atklājot Latvijas kapitāla tirgus forumu, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas kapitāla tirgus forums ir atskaites punkts, lai atskatītos uz līdz šim padarīto un aktualizētu līdz šim neīstenoto, un izvirzītu jaunas apņemšanās, kam jāpārtop darbos un Latvijas kapitāla tirgus sasniegumos. Tam ir liela loma Latvijas ražīguma un konkurētspējas stiprināšanā.

Pēc Latvijas Bankas datiem, 2024. gadā Latvijas kapitāla tirgū tirdzniecībai bija iekļauti 23 regulētā tirgus emitentu vērtspapīri, kas ir tikpat liels skaits kā gadu iepriekš, un 22 alternatīvā tirgus emitentu vērtspapīri, kuru skaits palielinājies par trim. Pērn Latvijas kapitāla tirgus uzrādīja pieaugumu - regulētajā tirgū apgrozījums bija 32,1 miljons eiro, kas ir par 76,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet alternatīvajā tirgū apgrozījums bija 46,3 miljoni eiro, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2023. gadā.

Kazāks norādīja, ka šie rādītāji joprojām ir pārāk zemi, lai kapitāla tirgus kļūtu par efektīvu stimulu Latvijas ekonomikas attīstībai. Turklāt kāpums bijis vienīgi obligāciju tirgū, kamēr akciju tirgus sarūk un joprojām tiek izmantots ļoti maz.

Viņš piebilda, ka obligāciju tirgus kapitalizācija ir pieaugusi līdz 4,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pretstatā 3,6% gadu iepriekš, kamēr akciju tirgus kapitalizācija ir samazinājusies no 1,8% līdz 1,4% no IKP. Citās valstīs ar ilgu kapitāla tirgus vēsturi un augsti attīstītu kapitāla tirgu šis rādītājs parasti ir no 50% līdz 100%.

Dinamika ir pareizajā virzienā, bet svinēt panākumus šobrīd nevaram," teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks arī minēja, ka Latvijas kapitāla tirgū ir izveidojies apburtais loks. No vienas puses, pārāk maz uzņēmumu izvēlas kapitāla tirgus instrumentus. No otras puses, nepietiekamās zināšanas par kapitāla tirgus darbību kavē individuālo investoru līdzdalību. Arī ārvalstu investoriem Latvijas tirgus nav pievilcīgs tā mazā izmēra dēļ. Tādējādi finanšu tirgus joprojām ir šaurs - ar ierobežotu emitentu un investoru loku un zemu likviditāti.

Viņš norādīja, ka Latvijas kapitāla tirgum ir potenciāls kļūt par investīciju un inovāciju dzinējspēku, ja vien tiks izmantoti pareizie instrumenti un pieņemti atbilstoši politiski lēmumi.

Latvijas Bankas prezidents aicināja politikas veidotājus definēt un īstenot skaidru rīcības plānu, sperot drosmīgus soļus kapitāla tirgus attīstībai un veidojot ciešu sasaisti ar Latvijas ekonomikas attīstības prioritātēm.

Viņš norādīja, ka skaidrs signāls būtu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ieiešana akciju tirgū. Lai gan šis jautājums jau ilgi ir politiķu darba kārtībā, taču praktisku panākumu šajā jomā vēl nav.

Kazāks arī atzīmēja, ka ir jāvairo uzņēmēju izpratne par ieguvumiem no dalības biržā. Šim mērķim Latvijas Banka sadarbībā ar partneriem ir izveidojusi "Vērtspapīru smilškasti", kurā aicina uzņēmumus piedalīties, lai saņemtu bezmaksas izvērtējumu par gatavību ieiešanai kapitāla tirgū. Līdz šim šo iespēju ir izmantojuši astoņi uzņēmumi, bet līdz tirgum pašlaik nav ticis neviens.

Tāpat viņš minēja, ka Latvijas Banka strādā, lai turpinātu izglītot sabiedrību un paaugstinātu tās finanšu pratību. "Ja sabiedrība nesaprot tirgus darbību, mēs nevaram gaidīt, ka tā ieguldīs tirgū savus uzkrājumus," teica Kazāks.

Lai šo procesu paātrinātu, Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas kapitāla tirgus ekspertiem, dalībniekiem un entuziastiem ir izstrādājusi jaunu 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Programmā ir ietverti pasākumi, kas veicinās Latvijas kapitāla tirgus attīstību, taču pasākumu īstenošana būs atkarīga no katra tajā iesaistītā, pauda Kazāks.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile iepazīstināja ar izstrādāto desmit soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, norādot, ka pirmā plāna versija tika izstrādāta 2021.gadā, bet šī ir "atjaunināta versija".

Programma paredz kapitāla tirgus pieejamības veicināšanu visām iesaistītajām pusēm, skaidrojot uzņēmējiem un investoriem viņu iespējas kapitāla tirgū. Tāpat paredzēts stiprināt uzņēmumu un iedzīvotāju finanšu pratību un pārvaldību.

Purgaile norādīja, ka noteikti jāpieņem arī skaidri lēmumi attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību dalību kapitāla tirgū.

Programma paredz arī pilnveidot uzraudzības procesu un sniegt atbalstu esošajiem un potenciālajiem emitentiem, kā arī veicināt ilgtspējīgu uzņēmumu pārvaldību.

Tāpat programmā ietverta regulējuma efektivizēšana un administratīvo šķēršļu mazināšana, piemēram, pilnveidojot likumus. Paredzēta arī investoru tiesību aizsardzība, un Emitentu un akcionāru savstarpējās kultūras veidošana.