EM aicina Eiropas Komisiju atjaunot regulējumu enerģijas cenu kompensācijai
Ekonomikas ministrija (EM) ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai, kurā aicina to izstrādāt atbalsta mehānismu tiesisko regulējumu, lai Baltijas valstis varētu ieviest atbalsta mehānismus enerģijas lietotājiem, ja tāda nepieciešamība radīsies, aģentūru LETA informēja EM.
Šā gada 9.februārī Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas kontrolētā elektroenerģijas pārvades tīkla un pieslēgsies kontinentālās Eiropas enerģētikas sistēmai. Šis projekts ir stratēģiski svarīgs Baltijas valstīm, lai paaugstinātu elektroapgādes drošību un integrētos Eiropas enerģētikas infrastruktūras sistēmā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka ir jābūt gataviem ne tikai fiziski īstenot Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas sistēmu, bet arī nodrošināt cenu stabilitāti reģionā.
"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka sabotāžas draudi negatīvi ietekmē mūsu iedzīvotājus un uzņēmējus," uzsver Valainis.
EM norāda, ka pēdējā laika notikumi apliecina, ka hibrīdkara operācijās tiek radīti riski Eiropas Savienības enerģētikas objektiem un infrastruktūrai, kas īpaši pastiprinājušies pēc Krievijas nelikumīgās agresijas Ukrainā.
Šādos apstākļos Baltijas valstis var saskarties ar izaicinājumiem, kas var negatīvi ietekmēt elektroenerģijas cenas un reģiona elektroenerģijas lietotājus, norāda EM.
Vienlaikus, līdzīgos apstākļos, kad Krievijas agresija izraisīja enerģijas cenu kāpumu, laika posmā no 2021. līdz 2023.gadam, Eiropas Savienībā tika pieņemts atbalsta mehānismu tiesiskais regulējums. Šī sistēma paredzēja iespēju ieviest atbalsta instrumentu, kas cita starpā deva iespēju valstij segt ārkārtīgi strauji pieaugušo energoresursu cenu radītās papildu izmaksas.
Ņemot vērā iepriekšminēto, EM ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai, aicinot izstrādāt līdzvērtīgu regulējumu. Tas nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju un aizsargātu reģiona ekonomiku pret iespējamiem satricinājumiem.
Jau vēstīts, ka 2024.gada jūlija vidū Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori - Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), Igaunijas "Elering" un Lietuvas "Litgrid" - nosūtīja paziņojumu Krievijas un Baltkrievijas pārvades sistēmu operatoriem par BRELL līguma nepagarināšanu un atvienošanos februārī.
Atbilstoši Baltijas pārvades sistēmas operatoru Rīgā parakstītajam paziņojumam, BRELL līgums zaudēs spēku 2025.gada 7.februārī.
Attiecīgi 2025.gada 8.februārī Baltijas operatori atslēgs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energosistēmas no IPS/UPS tīkla un veiks Baltijas energosistēmas izolēta darba testu. Pēc testa pabeigšanas 2025.gada 9.februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai.
Vēl pašlaik Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas darbojas IPS/UPS sistēmā, kur sistēmas frekvenci kontrolē Krievija. Sinhrona darbība ar kontinentālās Eiropas energosistēmu nodrošinās Baltijas valstu energosistēmām neatkarīgu un drošu sistēmas frekvences kontroli un paaugstinātu energoapgādes drošību.