Šteinbuka nosauc Latvijas lielākās ekonomiskās problēmas 2024. gadā
Aizvadītais 2024. pagāja nepiepildītu cerību un prognožu zīmē, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, norādot, ka līdzīgi kā 2024. gada nogalē, arī 2023. gada beigās izaugsmes atsākšanās tika gaidīta "nākamgad". Izaugsmi ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā noslāpēja energoresursu un citu izejvielu augstās cenas, kā arī Eiropas Centrālās Bankas ierobežojošās monetārās politikas spiediens, kas tikai otrā gada pusē sāka pakāpeniski atslābt.
Intervijā FDP priekšsēdētāja tostarp nosauca lielākās ekonomiskās problēmas, ar kurām 2024. gadā saskārās Latvija, un kā ar tām izdevās, vai neizdevās, tikt galā?
Tā kā pārstāvu Fiskālas disciplīnas padomi, tad vairāk runāšu par valsts budžetu. Strādājot pie 2025.gada budžeta, viena no lielākajām problēmām bija panākt optimālas nodokļu sistēmas izmaiņas. Pie nodokļu reformas tika strādāts apmēram divus gadus, un vienā brīdī likās, ka virzība ir nonākusi strupceļā, ka iesaistītās puses (ministrijas un nevalstiskās organizācijas) nevarēs rast kompromisu. Arī man situācija likās bezcerīga, jo diskusijas par nodokļu sloga samazinājumu notika laikā, kad ekonomika neauga un pastiprinājās lejupslīdes riski. Lai noturētu budžeta resursus nepieciešamā līmenī situācijā, kad ekonomikas izaugsme sabremzējas, saprotama rīcība būtu paaugstināt nodokļu likmes, nevis samazināt. Tomēr Finanšu ministrijai izdevās rast risinājumu, kad, samazinot darba resursu nodokļu slogu, īpaši zemo ienākumu saņēmējiem, un saglabājot esošo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, budžeta deficīts nepārsniedz pieļaujamos 3% griestus. Reformas rezultātā šogad 95% no strādājošajiem saņems vairāk naudas "uz rokas", nodokļu sistēma būs nedaudz vienkāršāka, mazināsies iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība, kā arī uzlabosies Latvijas nodokļu sistēmas pievilcība Baltijas mērogā. Protams, daļa no papildu iedzīvotāju ienākumiem aizies potenciālā cenu pieauguma kompensācijai, kuru varētu izraisīt lielākie akcīzes nodokļi un citi faktori, tomēr iedzīvotājiem vajadzētu sajust nelielu naudas pieaugumu savos makos. Sevišķi izdevīga reforma ir pensionāriem, kuriem neapliekamo minimumu palielinās no 500 uz 1000 eiro. Tagad, atskatoties uz "nodokļu sāgu" un ņemot vērā iznākumu, jāsaka, ka valdība ar nodokļu reformu tika galā godam.
2024. gadā, ekonomikā skaidri iezīmējās lejupslīde, lai gan budžeta projekts tika izstrādāts, prognozējot 1,4% izaugsmi. Cerības uz izaugsmi diemžēl nepiepildījās, gluži otrādi, 2024. gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar 2023. gada attiecīgo periodu, iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,3% un dinamika bija lejupejoša. Diez vai 2024. gada pēdējā ceturkšņa rezultāti, kurus uzzināsim janvāra beigās, varēs būtiski uzlabot gada iznākumu. Vai mūsu kaimiņiem klājās labāk? Igaunijai, kur trijos ceturkšņos IKP samazinājās par 1%, gan iet sliktāk. Savukārt, var apsveikt Lietuvu, kur IKP pieauga par 2,2%. Tas ir fenomenāls panākums uz vairāku eirozonas un ES valstu fona.
Izaicinājums bija izstrādāt šī gada un vidēja termiņa (līdz 2027.gadam) Latvijas budžetu, izmantojot citādāku plānošanu atbilstoši jaunajām ES prasībām. Atgādinu, ka šī gada pavasarī stājās spēkā jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars, kas veidots tā, lai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinātu pieaugošos ES valstu deficīta un parāda līmeņus. Jaunā ekonomiskā regulējuma centrālais elements ir Fiskāli strukturālais plāns (FSP), kurā tiek noteikta valsts budžeta izdevumu trajektorija nākamajiem četriem gadiem. Valdība šo plānu sagatavo, Eiropas Komisija (EK) to izskata un novērtē, un Eiropadome to apstiprina. Man ir prieks, ka mūsu FSP Eiropas Komisija novērtēja atzinīgi.
Galvenais panākums, protams, ir tas, ka valdībai izdevās pieņemt fiskāli atbildīgu budžetu 2025.gadam. EK secināja, ka tikai astoņu dalībvalstu 2025.gada budžeta plāns pilnīgi atbilst ES prasībām, tostarp Latvijas. Igaunijas plāns atbilst daļēji, savukārt Lietuvas plāns novērtēts vēl zemāk un pastāv risks, ka atbilstība ES prasībām netiks nodrošināta.
Diemžēl nevaru aizvadītā gada panākumus tikai slavēt, pastāv arī nopietnas problēmas. Nebūšu oriģināla, ja šajā kontekstā izcelšu "Rail Baltica" projektu. Manuprāt, nopietni izanalizējot jau pieļautās kļūdas, ir nepieciešams darīt visu, lai projekts turpinātos un turpinātos tā, lai nākamie izdevumi būtu maksimāli pamatoti. Tikai pagājušajā gadā mēs sākām skaļi runāt par "Rail Baltica" problemātiku un to, kādēļ projekta īstenošana ir bijusi neveiksmīga. Bet labāk vēlāk nekā nekad. Jāpārstāj izlikties, ka problēma neeksistē. Pozitīvi vērtēju, ka diskusijās ir iesaistīta ne tikai Saeima un valdība, ne tikai atbildīgās institūcijas, bet arī nevalstiskais sektors un visa sabiedrība. Atklātība un caurskatāmība ir projekta turpmākas pārvaldības atslēgvārdi. Un tomēr svarīgi ir ne tikai diskusijas "per se". Ir sajūta, ka valdība sāk pieņemt adekvātus lēmumus par projekta pārvaldības uzlabošanu, par finansējuma avotiem, par projekta uzraudzību. Tātad diskusijām seko arī rīcība.
Pašlaik ļoti skaļas diskusijas ir par pārtikas cenām. Vai šajā ziņā Eiropā esam unikāli? Vai piedāvātie risinājumi ir labākie un kaut ko mainīs?
Pārtikas cenu pieaugums skar pilnīgi visu iedzīvotāju maciņus, tādēļ iedzīvotāju satraukums ir ļoti saprotams. "Eurostat" dati par novembri liecina, ka pārtikas segmentā Latvijā cenas pieauga par 4,3%, kas ir gan ir mazāk nekā oktobrī, kad pārtikas cenu inflācija bija 5,4% un tas bija straujākais pieaugums ES valstu vidū. Eirozonā pārtikas cenas novembrī kāpušas par 1,7% un šāds līmenis bijis diezgan noturīgs, kamēr Latvijā tās sāka pieaugt martā un ar katru mēnesi kāpums kļuva arvien straujāks. Arī Latvijas CSP publicētie novembra dati liecina, ka pārtikas cenu pieaugums ir nedaudz piebremzējies - tas bija 4,3%, un, salīdzinot ar oktobri, samazinājums ir par 1,2 procentpunktiem. Šai sezonai neraksturīgi piebremzējās cenu pieaugums augļiem (no 8,9% oktobrī līdz 3,9% novembrī) un arī cenas dārzeņiem sabremzējās (no 17,2% oktobrī līdz 10% novembrī). Tomēr arī augļu un dārzeņu cenu kāpums ir straujāks nekā novembra inflācija kopumā, kas bija pieaugusi līdz 2,2%.
Ir labi, ka par šo jautājumu ir sākušās diskusijas. Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi virkni pasākumu pārtikas cenu mazināšanai, piemēram, noteikt uzcenojuma griestus ikdienas pārtikai, ieviest obligātu zemāko cenu katrā preču kategorijā u.c. Ļoti iespējams, ka kādi no šiem pasākumiem dos efektu pārtikas cenu samazināšanā, tomēr, manuprāt, par daudz iejaukties tirgus procesos nav apsveicama prakse un man nedaudz atgādina tirgus regulēšanu padomju laikos. Es par šādiem risinājumiem būtu ļoti piesardzīga. Manuprāt, pēc augsta inflācijas perioda un tam sekojoša iedzīvotāju ienākumu kāpuma, notiek pielāgošanās no piedāvājuma un pieprasījuma puses. Es nogaidītu kādu laiku, jo domāju, ka piedāvājumam un pieprasījumam vajadzētu stabilizēties un līdzsvaroties.
Cenu stabilizēšanas un samazināšanas atslēgvārds ir konkurence, un liela loma šajos procesos ir Konkurences padomei. Ir rūpīgi jāvērtē, lai mazumtirdzniecībā nebūtu karteļu vai tamlīdzīgas savstarpējas vienošanās, tirgu būtu uzmanīgāk jāuzrauga.