Maksāsim vēl vairāk? No 1. jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes

Sestdien, 8. februārī, notiks Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un sekojoša pievienošanās Eiropas vienotajam elektrotīklam. Lai gan tas ir jau ilgstoši plānots notikums, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika nolemts, ka Baltijas pievienošanās Eiropas elektrotīklam notiks teju gadu agrāk, nekā sākotnēji iecerēts.

Uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš intervijā aģentūrai LETA saka, ka Baltijas valstis noteikti ir gatavas atslēgties no BRELL un vienīgās bažas ir saistītas ar potenciālām sabotāžām no Krievijas un Baltkrievijas puses. Tomēr, kā pierādīja nesenais gadījums ar kabeļa "Estlink2" bojāšanu, arī turpmāk iedzīvotāji visdrīzāk šādus notikumus pat nepamanīs.

Vai Baltijas valstis ir gatavas atslēgties no BRELL tīkla?

Baltijas valstis noteikti ir gatavas atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropu. Kopējās investīcijas, lai to varētu izdarīt, Baltijas valstīs sasniedz divus miljardus eiro, un tās ir veiktas jau vismaz 15 gadus, sākot jau ar augstsprieguma līniju darbības stiprināšanu, beidzot ar investīcijām bateriju sistēmās un sinhronizācijas iekārtās. Tādēļ fiziski Baltijas valstis tam ir gatavas. Vienīgās bažas pašlaik ir saistītas ar sabotāžām no Krievijas un Baltkrievijas puses, ar ko mēs saskārāmies vēl nesen, kad tika bojāts "Estlink2" kabelis. Šādus gadījumus izslēgt mēs nevaram, un tādēļ tiem jābūt gataviem.

Tomēr to pašu gadījumu ar "Estlink2" iedzīvotāji faktiski pat nepamanīja. Vai tas neliek domāt, ka arī sabotāžām sistēmas ir pietiekami labi sagatavotas?

Jā, iedzīvotāji to tiešām nepamanīja, jo starpsavienojumiem ir pietiekami liela jauda, pietiekami liela elektroenerģijas ģenerācija Latvijā notika arī uz vietas. Tad, kad "Estlink2" kabelis pārtrauca darboties, sāka darboties vietējās jaudas, lai to kompensētu. Tajā pašā laikā papildu enerģijas apjoms tika importēts no Krievijas un Baltkrievijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti. Tad, kad BRELL nebūs pieejams un visas rezerves jaudas būs jānodrošina pašiem, būs cita situācija un riski avāriju vai pārrāvumu gadījumos būs augstāki. Tomēr es domāju, ka arī turpmāk šos gadījumus iedzīvotāji faktiski nemanīs.

Tas, ko cilvēki varēja pamanīt un pamanīs arī turpmāk šādos gadījumos, ir elektroenerģijas cenas. Ja "Estlink2" nebūtu pārrauts, tad janvārī Latvijā un Baltijā kopumā viennozīmīgi būtu bijušas zemākas cenas, nekā bija.

Vienlaikus ir skaidrs, ka sabotāžas tiek un visdrīzāk tiks veiktas, kaut vai vērojot to, cik regulāri pēdējā laikā Baltijas jūrā kuģiem nokrīt enkuri. Vai ir jāgatavojas dzīvot ar apziņu, ka dažādi līniju pārrāvumi ir jaunā realitāte, ar kādu jāsadzīvo?

Iedzīvotājiem gan nevajadzētu visu laiku dzīvot ar apziņu, ka ik pa laikam var notikt avārijas. Taču gan nozares uzņēmumiem, gan valstij ir jāstiprina savi tīkli un enerģijas ģenerācijas jaudas uz vietas, kas jau aktīvi notiek. Iespējams, ir jādomā arī par jaunu bāzes jaudu uzstādīšanu. Tad gan sabotāžas, gan arī nejaušas avārijas atstās mazāku iespaidu. Pašiem ir jāstrādā un jāstiprina gan savi iekšējie tīkli, gan pašas elektroenerģijas ražošana.

AST vēl pilnībā nav pabeidzis uzkrājošo bateriju uzstādīšanu. Tas var ietekmēt, piemēram, elektroenerģijas cenu?

Pēc AST teiktā, problēmām tādēļ nevajadzētu būt. Tās rezerves jaudas, ko plānots nākotnē nodrošināt ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām, šobrīd AST iegādāsies tirgū no komercspēlētājiem, kas var būt arī, piemēram, "Latvenergo" termoelektrocentrāles vai hidroelektrostacijas. Savukārt pēc tam, kad AST pilnībā varēs izmantot savus aktīvus, mums kā patērētājiem tas būs lētāk.

Kā sinhronizācija kopumā ietekmēs elektroenerģijas cenas?

Viens jautājums ir, kas notiks ar elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām. Uz tām sinhronizācijas procesam zināma ietekme būs. Elektroenerģijas cenu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, un, notiekot desinhronizācijai, visticamāk, daļēji tiks ierobežota importa kapacitāte no Zviedrijas un Somijas, kas var samazināt lētākas elektroenerģijas ieplūšanas iespējas Baltijā. Tāpat, iespējams, tirgum mazāk būs pieejamas tās ģenerējošās jaudas, kuras tiks izmantotas rezervju uzturēšanai Baltijas valstīs. Attiecīgi mēs varam sagaidīt, ka brīžos, kad piedāvājums samazināsies, cenas nedaudz pieaugs.

Tajā pašā laikā Baltijas valstīs ļoti daudz tiek investēts atjaunojamās enerģijas projektos, un pērn kopējais uzstādītās jaudas pieaugums saules un vēja enerģijai bija tuvu 3000 megavatstundu. Tas palīdzēs līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu, neļaujot cenām pieaugt būtiski.

Otrs jautājums ir, kā AST segs izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem šīs izmaksas ir plānots pārlikt uz gala lietotājiem caur elektroenerģijas tirgotājiem. Līdz ar to no 1. jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes. Viena tiks attiecināta visam elektroenerģijas patēriņam un būs apmēram trīs eiro par megavatstundu, otra tiks attiecināta elektroenerģijas tirgotājiem un tiks pielīdzināta to nebalansa apjomam [atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā intervālā - red.], kuru katrs tirgotājs radīs. Tas varētu būt apmēram 40 eiro par megavatstundu par katru nebalansa vienību.

Šīs izmaksas, izmantojot tirgotājus, tiks pārnestas uz gala patērētājiem, tādējādi desinhronizācijas izmaksas ietekmēs visus.