Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".
"PwC" pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.
Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.
Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.
Nemainīgu situāciju ekonomikā saskata trešdaļa no aptaujātajiem vadītājiem Latvijā, 41% Lietuvā un 44% Igaunijā. Izteiktu pesimistu, kuri uzskata, ka ekonomikas situācija pasliktināsies, vismazāk ir Igaunijā - 7%, bet Lietuvā un Latvijā šādu respondentu skaits ir attiecīgi 32% un 29%.
Aptaujā arī secināts, ka piesardzīgāks ir uzņēmumu vadītāju skats attiecībā uz ekonomikas izaugsmi katra respondenta attiecīgajā mītnes zemē. Tostarp 25% vadītāju Latvijā un 31% Igaunijā prognozē ekonomikas izaugsmi savās valstīs, bet 39% vadītāju Latvijā un 40% Igaunijā uzskata, ka ekonomikā nekādas pārmaiņas nav gaidāmas. Vadītāji Lietuvā šajā ziņā ir optimistiskāki un viņu viedokļi sakrīt ar uzņēmumu vadītāju vērtējumu Rietumeiropā - 49% vadītāju Lietuvā sagaida ekonomikas izaugsmi.
Savukārt vērtējot sava uzņēmuma attīstības iespējas tuvākā gada līdz trīs gadu laikā, 45% vadītāju Latvijā sagaida ieņēmumu pieaugumu tuvāka gada laikā un 78% ir optimistiski attiecībā uz trīs gadu perspektīvu. Ieņēmumu pieaugumu tuvāka gada laikā sagaida 54% aptaujāto Lietuvā un 44% Igaunijā. Līdzīgi kā Latvijā, arī abās pārējās Baltijas valstīs krietni lielāka ir pārliecība par izaugsmi turpmākajos trīs gados.
Vadītāju aptaujas dati arī liecina, ka uzņēmumu dzīvotspēju Latvijā visvairāk ietekmē tādi faktori kā produktu un pakalpojumu pieaugošās izmaksas (minējuši 53% respondentu), pieprasījuma samazināšanās (43%) un izmaiņās regulējošajā vidē (41%).
Līdzīgi faktori nodarbina vadītāju prātus arī kaimiņvalstīs. Uzņēmumu vadītājos Lietuvā bažas galvenokārt rada izmaiņas regulējošajā vidē (54%) un pieaugošās izmaksas (46%). Savukārt Igaunijā šie faktori ir pieaugošās izmaksas (49%) un izmaiņās regulējošajā vidē (41%).
Atbildot uz jautājumu par tuvākā gada laikā nepieciešamajiem ieguldījumiem, vadītāji Baltijā visvairāk norādījuši uz procesu un sistēmu automatizēšanu - 71% Latvijā, 59% Lietuvā un 78% Igaunijā, kā arī uz darbaspēka kvalifikācijas celšanu - 59% Latvijā, 46% Lietuvā un 60% Igaunijā un uz investīcijām tehnoloģijās - 54% Latvijā, 51% Lietuvā un 58% Igaunijā.
Attiecībā uz draudiem, kas visvairāk var ietekmēt uzņēmumu attīstību, respondenti Baltijas valstīs visbiežāk minējuši četrus, viņuprāt, būtiskākos draudus - ģeopolitiska konflikta iespēju, kas ir visbiežāk minētais risks Latvijā un Igaunijā, darbinieku ar būtiskām prasmēm piesaistes sarežģījumus, kas ir visbiežāk minētais risks Lietuvā, kā arī kiberdrošības riskus un inflāciju.
Uzņēmumu vadītāji Latvijā norādījuši uz būtiskiem izaicinājumiem darbaspēka piesaistē, bet Lietuvā un Igaunijā šī situācija ir stabilizējusies. Aptaujā 55% aptaujāto vadītāju Latvijā uzskata, ka darbinieku atlase ir kļuvusi grūtāka, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn.
Lietuvā un Igaunijā šajā jautājumā fiksēti labākie rādītāji pēdējos piecos gados - būtiski samazinājies to respondentu īpatsvars, kas norāda, ka jaunu darbinieku piesaiste uzņēmumam kļuvusi grūtāka, - Lietuvā 35% respondentu, bet Igaunijā 29%. Aptaujas dati norāda uz strukturālām atšķirībām Baltijas valstu darba tirgos - kamēr Latvijā darbaspēka pieejamības problēma nemainās, Lietuva un Igaunija pakāpeniski pielāgojas un situācija stabilizējas, min pētījuma autori.
Aptaujāto apmierinātība ar valdības darbu ir salīdzinoši zema. Vērtējot valdības sniegumu pagājušajā gadā, uzņēmumu vadītāji Latvijā visaugstāk vērtē valdības sekmes valsts aizsardzības un drošības jomā (36%). Ja pēdējos piecus gadus uzņēmumu vadītāji Latvijā kā galveno valdības prioritāti akcentēja nodokļu vides konkurētspēju, šogad situācija ir mainījusies - vadītāji atzīst, ka galvenajai prioritātei ir jābūt valsts pārvaldes izmaksu samazināšanai (63% respondentu jeb pieaugums par 19 procentpunktiem gada laikā). Seko jau nodokļu vides konkurētspēja (54%) un valsts aizsardzība un drošība (47%).
Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā veiktie videi draudzīgie ieguldījumi ir gan ļāvuši samazināt izmaksas (Latvijā - 23%, Lietuvā 26%, Igaunijā 21%), gan arī atsevišķos gadījumos tās palielinājuši (Latvijā - 28%, Lietuvā 26%, Igaunijā 29%). Piektā daļa jeb 20% aptaujāto vadītāju Latvijā norāda, ka pateicoties šiem ieguldījumiem, viņu uzņēmumiem ir izdevies palielināt peļņu no produktu/pakalpojumu pārdošanas. Globāli katrs trešais aptaujātais uzņēmuma vadītājs norādījis uz peļņas palielināšanos no produktu vai pakalpojumu pārdošanas, kam pamatā bijušas uzņēmuma veiktās klimatam draudzīgās investīcijas.
Respondenti, kuru vadītie uzņēmumi pēdējā gada laikā ir sākuši veikt klimatam draudzīgas investīcijas, atzinuši, ka kavējošs faktors šādiem ieguldījumiem ir regulējuma sarežģītība. Ceturtā daļa aptaujāto Latvijā arī izcēluši pieprasījuma trūkumu no citām ieinteresētajām pusēm, un tikpat daudz respondentu minējuši pieejamo finanšu līdzekļu trūkumu. Latvijā un Igaunijā ar vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu (ESG) saistītos jautājumus galvenokārt risina uzņēmuma valde (70% Latvijā un 76% Igaunijā), savukārt Lietuvā ar šiem jautājumiem ciešā valdes klātbūtnē (38%) visbiežāk strādā specializēta ESG nodaļa vai līderis (32%).