Valda Dombrovska valdība vakar atkal sprieda par airBaltic savā parastajā veidā: nolēma tikai to, ka lemšot vēlāk. Jāatzīmē valdības darba efektivitātes uzlabošanās. Ja iepriekšējā reizē bezrezultatīva sēdēšana turpinājās vairākas stundas, tad vakar – tikai stundu. Uzņēmuma pagājušā gada zaudējumu atzīšana tiek novilcināta ar dažādām procedūrām, bet uzņēmuma finanšu problēmas tā atrisināt nevar.
Lēmumu vietā valdība nāca klajā ar atrunām, kāpēc tā neko nolemt nevar. Izrādās, ka lēmumu pieņemšanai vajag informāciju par uzņēmuma finansiālo situāciju. Valdība grib saņemt akcionāru sapulces apstiprinātu informāciju. Akcionāru sapulce, savukārt, gaida informāciju no padomes. Padomes airBaltic nav, jo akcionāri nevar vienoties par tās sastāvu. Savukārt, akcionāri nevar vienoties ne par ko, jo nav valdības lēmuma, par ko tā gribētu vienoties. Par to, kāpēc valdības lēmuma nav, jau tika teikts – valdībai nav informācijas utt.
Laika vilcināšana nevar novest līdz brīdim, kad pērnā gada zaudējumi pārvērtīsies peļņā. Ja pēdējos mēnešos airBaltic patiešām strādā ar peļņu, tad tās pietiks labi ja to zaudējumu segšanai, kurus uzņēmums pamanījies iegūt jau šā gada ziemā. «Pagājušais gads bija grūts visām aviosabiedrībām,» sarunā ar Neatkarīgo atzīmēja satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Viņš nosauca simtos miljonu latu izsakāmu naudas summu, kādu savas aviokompānijas SAS uzturēšanai jau esot ziedojusi Zviedrijas valdība. Šī summa pēc absolūtās vērtības velk uz Latvijas valdības izdevumiem bankas Parex jeb tās īpašnieku glābšanai. Tālāk jau V. Dombrovskim atlika turpināt šo tēmu ar cerību, ka ieguldījumi airBaltic būšot sekmīgāki nekā Parex. V. Dombrovskis un U. Augulis vakar droši vien reizes desmit izvairījās atbildēt uz visdažādākajās formās tieši un netieši uzdotiem jautājumiem, cik daudz naudas un no kādiem avotiem Latvijas valdība būtu ar mieru iemaksāt airBaltic.
Visticamāk, ka V. Dombrovska valdība cenšas novelt atbildi uz šo jautājumu uz jau nākamo Latvijas valdību. Cerības ir tādas, ka tūrisma sezonas laikā airBaltic līdz atklātam bankrotam nenonāks, bet rudenī par uzņēmuma (ne)glābšanu atbildība jau būs jāuzņemas citiem.
Mēģinājumu piespiest V. Dombrovska valdību pieņemt reālu lēmumu par airBaltic izdarīja Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija ar paziņojumu, ka airBaltic patiešām draudot bankrots, ja jau vakar valdība neiedos naudu uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanai. U. Augulis teica, ka ar arodbiedrības pārstāvjiem runājis, puses apmainījušās ar informāciju un paudušas savstarpēju izpratni.
Valdība atstāj sev iespēju naudas vietā sameklēt airBaltic investoru, kas apmaksātu airBaltic parādu valsts daļu. Lielāko daļu no savas pastāvēšanas laika zaudējumus cietuša uzņēmuma akciju zaudēšana varētu šķist pievilcīgāka nekā kārtējā naudas zaudēšana, taču arī to V. Dombrovska tagadējā valdība nešķiet spējīga izdarīt. Pirmkārt, tā baidās, ka uzņēmuma pārdošana tiks pavērsta pret valdošajām partijām Saeimas ārkārtas vēlēšanu cīņā. Otrkārt, tas prasītu lielāku vienprātību pašā koalīcijā. Treškārt, pērnā gada zaudējumi aviācijas nozarei vismaz Eiropā ir reāli un pārdošanai šeit izliktas daudzas aviokompānijas. Tādā situācijā V. Dombrovskis izvēlas līdz vēlēšanām paust labo gribu «nodrošināt kompānijas sekmīgu attīstību». Par platformu šādam paziņojumam vakar noderēja V. Dombrovska tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Pēc valdības sēdes viņš neatbildēja ne uz vienu jautājumu par to, kā šī labā griba tiks realizēta.