Liepājas metalurgs zaudējis visu valsts naudu
Uzņēmuma Liepājas metalurgs zaudējumi sasnieguši valsts garantētā aizdevuma apmēru. Ne uzņēmums, ne valsts iestādes nenoliedz aprēķinu, ka šo un citu prasību summa valstij izmaksātu 57,6 miljonus latu. Līdz šādam skaitlim esot nonākuši Ernst&Young Baltic auditori, kurus uzņēmumam uzsūtīja Finanšu ministrija šā gada sākumā.
LM izgaisušās naudas summas apmērs praktiski saskan ar valsts izsniegtā galvojuma apmēru. Finanšu ministrijas ziņu elektroniskajā arhīvā ir atrodams ar 2010. gada 5. janvāri datēts paziņojums Repše paraksta valsts galvojumu a/s «Liepājas metalurgs» ražotņu modernizācijai: «Pēc Valsts kases izvērtējuma finanšu ministrs Einars Repše saskaņā ar likumu par valsts budžetu parakstīja valsts galvojumu a/s Liepājas metalurgs par aizņēmumu aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma ražotņu modernizācijai.» Paziņojums izdaiļots ar E. Repšes prātojumu, ka «mūsu valsts ekonomikas izaugsmes priekšnosacījums ir investīcijas, novirzot līdzekļus uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam». Četrus gadus vēlāk jāšaubās, vai par aizņēmumu vispār veikta uzņēmējdarbība, ja jau uzņēmums pats nespēj nosegt kaut daļu no aizņēmuma.
Ar atsauci uz Ernst&Young Baltic savāktajiem materiāliem iezīmējas daži naudas pazušanas virzieni. Naudas tērēšanu S. Zaharjins iesācis, maksājot pats sev 14 300 latus mēnesī par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu. Apmēram šādā līmenī algoti arī citi uzņēmuma padomes un valdes locekļi.
Algas apmērs tomēr nebija noteicošais, kāpēc S. Zaharjinam, atbilstoši Baltic Screen novērtējumam, pērn izdevās iekarot trešo vietu Latvijas miljonāru sarakstā. Viņam bija izdevies palielināt savu bagātību no 45 līdz 79 miljoniem latu.
Vēl cits valsts garantētās naudas faktiskās izlietošanas virziens bija hokeja un futbola komandu uzturēšana. Sporta kluba Liepājas metalurgs direktors Ilgvars Šēns atzīst, ka nākamgad vairs nepastāvēšot hokeja komandas, kas līdz šim pārstāvēja Liepāju Baltkrievijas atklātajā čempionātā un Krievijas Jaunatnes hokeja līgā.