WTI markas jēlnaftas cena samazinājusies līdz 22 gados zemākajam līmenim

© EP/SCANPIX/LETA

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien turpinājušas kritumu, WTI markas jēlnaftas cenai samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš 1998.gada.

WTI cena maija piegādēm dienas vidus tirdzniecības sesijā nokritās līdz 11,04 ASV dolāriem par barelu, un tas ir zemākais līmenis pēdējos 22 gados.

Tikmēr WTI cena jūnija piegādēm sarukusi par 11,9% - līdz 22,06 dolāriem par barelu.

Savukārt "Brent" markas jēlnaftas cena jūnija piegādēm samazinājusies par 6,1% - līdz 26,38 dolāriem par barelu.

Naftas cenu kritumu galvenokārt veicina pieprasījuma samazināšanās koronavīrusa pandēmijas dēļ, bažas, ka ASV naftas bāzēs varētu sākt trūkt vietas naftas rezervju glabāšanai un naftas ieguvējvalstu savstarpējās nesaskaņas attiecībā uz naftas ieguves samazināšanu.

Naftas ieguvējvalstu grupa OPEC+ videoapspriedē 12.aprīlī nolūkā panākt naftas cenu kāpumu vienojās maijā un jūnijā samazināt naftas ieguvi par 9,7 miljoniem barelu dienā.

Taču investori uzskata, ka šis samazinājums nebūs pietiekams, lai kompensētu pieprasījuma kritumu, ko veicina koronavīrusa krīze.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka globālais naftas pieprasījums šogad piedzīvos visu laiku straujāko kritumu, un tas galvenokārt būs skaidrojams ar koronavīrusa izplatības radīto negatīvo ietekmi.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.