Vitenbergs par PVN samazināšanu krīzes skartajām nozarēm: Ilgtermiņā tas būtu ar lielu ieguvumu

© Kaspars Krafts/F64

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana krīzes skartajās nozarēs līdz 9% divos gados budžetā neienestu ieņēmumus kopumā 90 miljonu eiro apmērā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Vienlaikus Vitenbergs pauda viedokli, ka PVN likmes samazināšana krīzes skartajām nozarēm radītu ieguvumus ilgtermiņā, jo ļautu attiecīgo nozaru uzņēmumiem strādāt atklātāk, izejot no ēnu ekonomikas, kā arī neveicinātu bezdarbnieku skaita pieaugumu. "Ilgtermiņā tas būtu ar lielu ieguvumu," teica ministrs.

Savukārt grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ministrija piedāvā turpināt maksāt vēl divus mēnešus, no valsts budžeta izmaksājot kopumā 60 miljonus eiro.

"Mēs redzam, ka pieprasījums pēc atbalsta apgrozāmajiem līdzekļiem ļoti cieši korelē ar ierobežojumiem - ja tie paliek mazāki, uzņēmēji atbalstu neizmanto, izvēloties strādāt," sacīja Vitenbergs, piebilstot, ka, piemēram, pagājušajā mēnesī pieteiktā summa atbalstam apgrozāmajiem līdzekļiem samazinājās par 50%.

Jau vēstīts, ka Ekonomikas ministrijas priekšlikumi ceturtdien, 8.jūlijā, pārrunāti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā.

Pēc Latvijas Televīzijas vēstītā, Ekonomikas ministrija piedāvā Covid-19 atbalstu turpināt maksāt atsevišķām nozarēm, uz kurām attiecas ierobežojumi. Dīkstāves pabalstus vairs nav plānots maksāt, taču piemaksas pie algām un grantus par apgrozījuma kritumu gan rosināts piešķirt līdz augusta beigām. Tāpat ministrija uzskata, ka Covid-19 pabalstus varētu aizstāt ar PVN likmes samazināšanu līdz 9% skartajām nozarēm uz diviem gadiem.

Savukārt Reirs par PVN samazināšanu norādījis, ka par to varot runāt tikai valsts budžeta pieņemšanas procesā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.