Apstiprināts 242,2 miljonu eiro finansējums Eiropas Zaļās vienošanās mērķu sasniegšanai

© Reuters/Scanpix/Leta

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi 242,2 miljonu eiro finansējumu Eiropas Zaļās vienošanās mērķu sasniegšanai, tostarp indikatīvi piešķirot apmēram piecus miljonus eiro dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai Latvijā, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā.

Finansējums piešķirts, lai palīdzētu Eiropas Savienībai (ES) līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par vismaz 55%.

Ministrijā skaidroja, ka ES turpina atbalstīt projektus, kas palīdz sasniegt Eiropas Zaļās vienošanās klimata mērķus. Kopumā finansējuma atbalsts piešķirts 68 pētījuma projektiem, kas nākotnē veicinās infrastruktūras uzlabojumus, un pēc to īstenošanas palīdzēs izveidot trūkstošos transporta savienojumus Eiropā, atbalstīs ilgtspējīgu transportu un radīs jaunas darbavietas. Vairāk nekā puse atbalstīto projektu veicinās spēcīgāka Eiropas dzelzceļa tīkla izveidi, attīstot pārrobežu savienojumus un nostiprinot tā nozīmīgākos posmus.

Finansiālo atbalstu saņems arī visas trīs Baltijas valstis "Rail Baltica" turpmāko projekta aktivitāšu finansēšanai no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Plānots, ka finansēšanas līgums tiks noslēgs līdz 2021.gada beigām.

Satiksmes ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka līdz šim Latvija saņēmusi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu aptuveni 313 miljonu eiro apmērā, piedaloties šī finansējuma instrumenta pirmajā, otrajā, trešajā un sestajā uzsaukumā.

ES atbalstīs pētījumus, kas vajadzīgi nākotnes dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai, kas atrodas Eiropas transporta pamattīklā, ar 181,4 miljonu eiro finansējumu 37 uzsaukumā pieteiktiem projektiem. Projekti finansēšanai izvēlēti konkursa kārtībā, ES dalībvalstīm piedaloties 2020. gada beigās izsludinātajā uzsaukumā. Savienības finansiālais ieguldījums tiek piešķirts kā dotācijas, ar atšķirīgu līdzfinansējuma likmi atkarībā no tā, vai projekts atrodas valstī, kas ir tiesīga saņemt Kohēzijas fonda atbalstu.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta programmā piešķirti 23,4 miljardi eiro no ES budžeta periodam no 2014. līdz 2020. gadam Eiropas transporta projektu līdzfinansēšanai ES dalībvalstīs. Kopš 2014. gada ir izsludināti seši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta uzsaukumi projektu pieteikumu iesniegšanai, atbalstot 955 projektus par kopējo summu 23 miljardi eiro.

Pēc izvēlēto projektu apstiprināšanas ES dalībvalstīs Eiropas Komisija tuvāko nedēļu laikā pieņems oficiālus lēmumus par finansēšanas procesu. Pēc tam Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra sāks darbu pie līgumu noslēgšanas ar finansējuma saņēmējiem.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.