Eirogrupas prezidents: Eirozonā šis būs vēl viens izturības gads

© Vladislavs Proškins/MN

Gan Baltijas valstīs, gan arī eirozonā kopumā 2024. būs vēl viens izturības gads, bet būs vērojama straujāka ekonomikas izaugsme un turpinās samazināties inflācija, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Eirogrupas, kas apvieno eirozonas valstu finanšu ministrus, prezidents, Īrijas publisko izdevumu, valsts attīstības plāna izpildes un reformu ministrs Paskals Donohou.

Eirogrupas prezidents, kurš šonedēļ tikās ar Baltijas valstu centrālo banku vadītājiem un finanšu ministriem, uzsvēra, ka Baltijas valstu ekonomikas ir demonstrējušas būtisku noturību, jo, sākoties karam Ukrainā, tās bija pirmās, kas saskārās ar strauju inflācijas lēcienu.

"Pēdējo reizi, kad es šeit viesojos, mēs apspriedām strauji augošo inflāciju, kas ļoti nopietni var ietekmēt dzīves līmeni un ekonomikas rādītājus. Tagad mēs esam 2024.gada sākumā, esam piedzīvojuši dramatisku inflācijas kāpumu gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs, bet mēs redzam, ka visas šīs ekonomikas ir izvairījušās no nozīmīgas lejupslīdes," pauda Donohou.

Viņš uzsvēra, ka sava loma te ir bijusi arī vienotajai valūtai - eiro -, jo tā ir nodrošinājusi, ka, piemēram, Latvijas eksportētāji, kas pārdod preces Vācijā vai kādā citā eirozonas valstī, to ir varējuši darīt bez valūtu svārstību riska.

"Es kā īrs, kas arī pārstāv salīdzinoši mazu ekonomiku Eiropas malā, domāju, ka mums ir bijusi ļoti līdzīga pieredze. Tas, ko eiro piedāvā Latvijai un ko tas piedāvā Īrijai, ir stabilitātes solījums globālu izaicinājumu laikā. Es uzskatu, ka, pateicoties tam, ka mēs esam eirozonas dalībnieki, mēs esam spējuši labāk iziet cauri pandēmijas laikam, mums bija vieglāk pārvarēt ļoti augstas inflācijas periodus, kuri bija kara un pandēmijas seku dēļ. Tātad runa ir par stabilitāti," norādīja Eirogrupas prezidents.

Viņš arī uzsvēra, eiro ir vienīgā globālā rezerves valūta, pie kuras robežām notiek karš. Tam ir bijusi milzīga ietekme gan uz inflāciju, gan uz uzticēšanos eiro. Taču eirozona ir izvairījusies no recesijas, ko daudzi prognozēja kā neizbēgamu, un saglabājusi ļoti augstu nodarbinātības līmeni daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā.

"Arī, ja paskatāmies uz Latvijas ekonomikas sniegumu. Jūs bijāt frontes pirmajā līnijā, risinot augstas inflācijas radītās ekonomiskās sekas, un, lai gan bija vērojams ekonomikas kritums, tas bija salīdzinoši mērens. Tajā pašā laikā jūs nodarbinātību saglabājāt ļoti augstā līmenī. Patiesībā tas ir ļoti labs stāsts, kuru stāstīt par noturību eirozonā kopumā un šeit, jūsu ekonomikā. Ziniet, ja pirms pieciem gadiem kāds teiktu, ka ekonomika saskarsies ar 20% inflāciju vairākus mēnešus no vietas, smaga recesija šķistu neizbēgama. Jūsu ekonomika pārcieta tik milzīgas inflācijas šoku un vienalga spēja izvairīties no lielas recesijas. Es domāju, ka tas ir nozīmīgs sasniegums," norādīja Eirogrupas prezidents.

Runājot par nākotnes prognozēm, Donohou atzina, ka šis būs vēl viens izturības gads, taču būs straujāka izaugsme nekā pērn, zemāka inflācija un joprojām ļoti liels strādājošo skaits.

Eirozonā ietilpst Austrija, Beļģija, Horvātija, Kipra, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Spānija.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais