Lietuva pirms 10 gadiem pievienojās eirozonai, taču kaimiņvalsts Polija joprojām uzskata, ka nacionālā nauda zlots ļauj noturēt un vairot tautas labklājību un nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi. Pētot Lietuvas eiro ieviešanas pieredzi, poļi ar bažām secina, ka pēc eiro ieviešanas Lietuvā strauji kāpušas cenas precēm un pakalpojumiem. Polijas medijs "wnp.pl", apkopojot ekspertu atzinumus, secinājis, ka Polijai prātīgāk turpināt atturēties no pievienošanās eirozonai.
Publikācijā “wnp.pl” salīdzinātas divas valstis - Lietuva, kurā pirms desmit gadiem ieviests eiro, un Polija, kurā joprojām nav eiro, bet, neskatoties uz to, vērojama ekonomikas augšupeja.
Pirms desmit gadiem Lietuva litu nomainīja pret eiro. Lai gan pirms vairāk nekā 20 gadiem arī poļi, iestājoties ES, apņēmās ieviest kopējo ES valūtu, Polijā joprojām nav eiro. Pašlaik Polija arī neatbilst kritērijiem, lai pievienotos eirozonai. Neraugoties uz to, valstī vērojama ekonomikas augšupeja. Kā pagājušā gada Eiropas Ekonomikas kongresa laikā diagnosticēja ekonomists Rafals Beneckis, "patiesībā mēs, poļi, piedzīvojam augšupeju uzņēmējdarbībā".
2015. gada 1. janvārī Lietuvā tika ieviests eiro, ar ko tika aizstāts lits. Šauļu bankas galvenā ekonomiste Indresa Genīte-Pikciene ziņu aģentūrai "Elta" atzīmējusi, ka eiro palīdzēja Lietuvai pārdzīvot pēdējo gadu krīzes. Eksperte piebilda, ka, pateicoties vienotajai valūtai, Lietuva ir kļuvusi par pievilcīgu valsti ārvalstu investoriem.
Eiro ieviešanas kritiķi gan bieži norāda, ka šis process ir saistīts ar cenu pieaugumu. Bet kā bija Lietuvā? Indresa Genīte-Pikciene vērtēja, ka cenu pieaugums nebija lielāks par algu pieaugumu. Algas pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugušas 2,5 reizes. "Mēs arī redzam, ka pensijas auga līdzīgā tempā, savukārt inflācija, kas parasti tiek uzskatīta par galveno eiro ieviešanas trūkumu, Lietuvas gadījumā neatpalika no rādītājiem, kas reģistrēti citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kuras neieviesa eiro," sacīja eksperte.
Viņa piebilda, ka cenu pieaugums desmit gadu laikā bijis 50 procentu līmenī. "Līdzīgā tempā cenas pieauga arī tādās valstīs kā Polija, Ungārija, Rumānija un Čehija. Polijā tās bija tādas pašas kā Lietuvā, Rumānijā cenas pieauga par 53 procentiem, Čehijā - par 53 procentiem, bet Ungārijā - pat par 68 procentiem," teica eksperte.
Savukārt ekonomists Rafals Beneckis uzsver, ka Polijas uzņēmējdarbības izaugsmi veicinājis lēmums "eiropeizēt" Polijas elektroenerģijas tirgu, kas notika iepriekšējās valdības koalīcijas laikā. "Lai finansētu milzīgus ieguldījumus atkrastes vēja turbīnās, slavenajās atkrastes vēja turbīnās, jums ir nepieciešams ilgtermiņa kapitāls, kas Polijā nav ļoti viegli pieejams. Tas ir saistīts ar to, kā tiek finansēts banku sektors. Tāpēc viens no uzņēmumiem, kas investē šādos projektos, pārliecināja deputātus pirkt elektrību no jūras eiro valūtā. Jo, ja tu pelni eiro, tu vari ņemt kredītu eiro, un, tā kā tev ir nepieciešams ilgtermiņa kredīts, tas ir tas, kas tika izdarīts," sacīja R. Beneckis.
Pēc viņa domām, šī izvēle parāda, kāda ir galvenā eiro ieviešanas priekšrocība. "Tā ir piekļuve kapitālam - ne tikai lētākam kapitālam, bet kapitālam kopumā. Un es domāju, ka šis arguments laika gaitā kļūst arvien spēcīgāks," viņš teica.
"Šobrīd Polija neatbilst kritērijiem, lai pievienotos eirozonai. Rūpēsimies par Polijas ekonomikas stiprināšanu, pateicoties kurai mēs izpildīsim konverģences kritērijus," augustā sacīja Polijas finanšu ministrs Andžejs Domaņskis.
Savukārt decembra ziņojumā "Monitorings par konverģenci ar ekonomisko un monetāro savienību" Finanšu ministrija norādīja, ka "Polijas dalība eirozonā varētu radīt traucējumus ekonomikā".
Atcerēsimies, ka Polija, iestājoties Eiropas Savienībā, apņēmās ieviest tās kopējo valūtu. No valstīm, kas 2004. gadā pievienojās ES, eiro vispirms ieviesa Kipra, Igaunija, Malta, Lietuva, Latvija, Slovākija un Slovēnija. Čehija, Polija, Ungārija palika ar savām esošajām valūtām.
Saskaņā ar "Rzeczpospolita" veikto aptauju, eiro ieviešanu atbalsta mazāk nekā 31 procents poļu. Tas nozīmē, ka poļi turpina uzticēties savam zlotam un ir pārliecināti, ka zlota aprite ekonomikā ļaus tautsaimniecību pasargāt no pēkšņajiem dažādu faktoru triecieniem, kādi vērojami eirozonā.
