ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojums apturēt bēgļu uzņemšanas programmu un ierobežot septiņu, lielākoties musulmaņu apdzīvotu, valstu pilsoņu ierašanos Savienotajās Valstīs izraisījis gan asu kritiku valstī un aiz tās robežām, gan brīdinājumus, ka šis rīkojums tiks apstrīdēts tiesās, gan nesaprašanos un pat haosu lidostās (ne tikai ASV, bet arī ārzemēs), jo amatpersonām nav īsti skaidrs, kā rīkojumu traktēt.
61 gadu vecais vācu sociāldemokrāts Martins Šulcs ne velti atstājis Eiropas Parlamenta prezidenta amatu. Tieši viņš 24. septembrī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās būs ilggadējās kancleres Angelas Merkeles galvenais konkurents.
Lietuvas valdība trešdien apliecinājusi politisku atbalstu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdību līgumam par ''Rail Baltica'' dzelzceļa savienojuma izveidi, paziņojis Lietuvas valdības preses dienests.
Baltijas valstu dabasgāzes sistēmu operatori ir vienojušies īstenot tā dēvēto jaudas netiešās piešķiršanas modeli, kas kļūs par pirmo soli ceļā uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gāzes tirgu integrāciju, otrdien paziņoja Lietuvas uzņēmuma "Amber Grid" pārstāvji.
Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) šodien gala balsojumā paudusi atbalstu Eiropas Savienības (ES)-Kanādas starptautiskās tirdzniecības nolīgumam (CETA), liecina EP sniegtā informācija.
Jau pavasarī Turcijā notiks referendums par grozījumiem konstitūcijā, kuru pieņemšanas gadījumā tiks būtiski palielinātas valsts prezidenta pilnvaras, – tas kļuvis skaidrs pēc nedēļas nogalē parlamentā notikušā balsojuma, kurā valdošā islāmiskā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) atrada sev sabiedrotos Nacionālistu kustības partijas (MHP) personā. Ja vairākums referenduma dalībnieku nobalsos par pārmaiņām, pašreizējais Turcijas līderis Redžeps Tajips Erdogans var saglabāt varu līdz pat 2029. gadam.
Lai nabadzīgo valstu eiropieši arī turpmāk varētu piepelnīties bagātajās, dempingojot darbaspēka izmaksas, Eiropas Savienība (ES) vienotus atalgojuma principus dalībvalstīm neuzspiedīs. Un nabadzīgās arī pašas ir pret – kā citādi konkurēt, ja ne ar lētiem cilvēkiem.
„Mēs, Amerikas Savienoto valstu pilsoņi, tagad piedalāmies nacionlā centienā no jauna uzbūvēt mūsu valsti,” savu runu, kļūstot par 45.ASV prezidentu sacīja Donalds Tramps, kurš apņēmies uzsāk jaunu kursu Savienoto Valstu politikā.
Zviedrijas mediju koncerna "Modern Times Group" (MTG) biznesam Baltijas valstīs pircējs tiks atrasts jau tuvākajā laikā, vēsta Zviedrijas lietišķais laikraksts "Dagens Industri".
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā dāsni bārstot solījumus par saviem nodomiem pēc stāšanās ASV prezidenta amatā, Donalds Tramps ļoti bieži izmantoja frāzi: «Jau pirmajā dienā es...»
Ar vainagu nolikšanas ceremoniju Ārlingtonas kapsētā un pieņemšanu Linkolna memoriālā šodien sāksies ASV 45. prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas pasākumi.
Neatkarīgās aprēķini bijuši precīzi – pēdējā kārtā par Eiropas Parlamenta prezidentu ievēlēts Eiropas Tautas partiju grupas (EPP) virzītais Antonio Tajāni – skandalozā Itālijas ekspremjera Silvio Berluskoni ilggadējs domubiedrs. Taču labas attiecības viņš izkopis arī ar citiem ietekmīgiem politiķiem. Patiesībā – pilnīgi visiem politiķiem. Ne velti gan pirms, gan pēc ievēlēšanas tik daudzi vēlējās ar Tajāni bildēties, un savs zibsnītis atlēca arī Latvijas parlamentāriešiem no EPP grupas.
Izstājoties no Eiropas Savienības, Apvienotā Karaliste ir gatava atteikties no līdzdalības ES vienotajā tirgū. Tas ir galvenais secinājums, kas izriet no premjeres Terēzas Mejas vakardienas runas par valdības stratēģiju Brexit sarunās.
Lielbritānija, izstājoties no Eiropas Savienības (ES), atstās arī bloka vienoto tirgu, lai tādējādi atgūtu kontroli pār ES pilsoņu ieceļošanu, otrdien paziņoja premjerministre Terēza Meja.
Eiropas nākotne nav atkarīga no tā, kādu prezidentu ievēlē ASV, vai no tā, kas ir Lielbritānijas premjerministrs, tā pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) sacīja Luksemburgas ārlietu un Eiropas lietu ministrs Žans Aselborns, kurš mudināja aizstāvēt Eiropas Savienības (ES) projektu.
Jau 47. reizi Šveices kalnu kūrortā Davosā uz Pasaules ekonomikas forumu pulcēsies šīs pasaules varenie. Šogad par aktuālām un globālām tendencēm, kas ietekmē teju vai ikviena mūsu planētas iedzīvotāja dzīvi, apspriedīsies vairāk nekā 3000 augsta ranga viesu – viņu vidū 47 valstu līderi un vairāk nekā 1200 lielo transnacionālo kompāniju vadītāji.
Lai gan Eiropas Parlamenta pašreizējā sasaukuma piecgade ir vien pusē, šajās dienās notiek vadošo amatpersonu nomaiņa. Martins Šulcs un viņa komanda darbu pabeigusi.