ASTROLOĢIJA: 2015. gads - lielā, labā Jupitera zīmē

As­tro­lo­ģi­jā kat­ram ga­dam ir sa­va val­do­šā pla­nē­ta, un 2015. gads aiz­ri­tēs Ju­pi­te­ra aiz­gād­nie­cī­bā. Tas tiek dē­vēts par «lie­lo lab­vē­li», kas no­dro­ši­na veik­smi, ļauj uz­krāt vie­du­mu, ta­ču daž­kārt vei­ci­na arī pār­mē­rī­bas. Ga­da vald­nie­kam ir vai­rāk sim­bo­lis­ka no­zī­me, un kon­krē­tās no­ri­ses jā­ska­ta kon­krē­tos ho­ro­sko­pos. Val­stī sa­lī­dzi­no­ši mie­rī­gāks pe­ri­ods gai­dāms no va­sa­ras sā­ku­ma.

Ga­da vald­nieks

Ju­pi­ters romiešu mitoloģijā bi­ja die­vu vald­nieks un va­re­nā­kais no vi­siem. Viņš (tā­pat kā grie­ķu Zevs) ti­ka go­di­nāts kā debesu un pērkona dievs, kas pār­val­da laika apstākļus. Ju­pi­te­ra uz­rau­dzī­bā bi­ja arī la­bā un ļau­nā iz­paus­mes uz Ze­mes. An­tī­ka­jā pa­sau­lē val­dī­ja uz­skats, ka Ju­pi­ters no­sa­ka cil­vē­ku dzī­ves rit­mu un pa­zi­ņo sa­vus lē­mu­mus, rā­dot da­žā­das zī­mes de­be­sīs. Viņš bi­ja tas, kurš de­va cil­vē­kiem kau­nu un sirds­ap­zi­ņu, lai vi­ņi spē­tu ie­kļau­ties so­ci­āla­jā dzī­vē, aiz­stā­vē­ja ap­vai­no­tos un uz­klau­sī­ja lū­gu­mus.

Ju­pi­te­ru uz­ska­tī­ja arī par zem­ko­pī­bas aiz­bil­dni, kam par go­du ti­ka rī­ko­ti vīn­ogu no­vāk­ša­nas svēt­ki. To­mēr sva­rī­gā­kais Ju­pi­te­ra darbs bi­ja iz­dot li­ku­mus, rū­pē­ties, lai die­vi un cil­vē­ki ie­vē­ro­tu no­teik­to kār­tī­bu, lai dzim­tas aug­tu. Ju­pi­ters bi­ja tais­nīgs, sar­gā­ja tos, kas vi­ņam de­va zvē­res­tus, un vē­ro­ja, lai zvē­res­ti tik­tu pil­dī­ti.

Ju­pi­te­ra no­zī­mī­gā­kais templis at­ra­dās Ka­pi­to­li­ja kal­nā, kas ir viens no sep­ti­ņiem Romas pa­kal­niem. Ju­pi­te­ra svē­tā krā­sa bi­ja bal­tā. Vi­ņa pries­te­ri val­kā­ja bal­tas drānas, ti­ka zie­do­ti dzīv­nie­ki bal­tā krā­sa, un ra­tus vil­ka bal­ti zirgi.

As­tro­lo­ģi­jā Ju­pi­te­ra aiz­gā­dī­bā ir tā­das jo­mas kā ties­lie­tas, ju­ris­pru­den­ce, pe­da­go­ģi­ja, re­li­ģi­ja, ce­ļo­ju­mi, lab­da­rī­ba, biz­ness. Ju­pi­te­ra ga­dā laiks no­spraust jaun­us mēr­ķus, iz­mē­ģi­nāt veik­smi un vai­rot lab­klā­jī­bu, bet jā­uz­ma­nās no pār­mē­rī­bām un tiek­smes pa­slin­kot.

Ta­ču ga­da val­do­šās pla­nē­tas no­zī­mī­ba ir vai­rāk sim­bo­lis­ka. Kon­krē­tās no­ri­ses jā­ska­ta val­stu un cil­vē­ku as­tro­lo­ģis­ka­jās kar­tēs. Tur­klāt jā­ņem vē­rā, ka so­lā­rie (ga­da) cik­li mai­nās kat­ram in­di­vi­du­āli un fak­tis­ki jaun­a dzī­ve no 1. jan­vā­ra ir vai­rāk psiho­lo­ģis­kas mo­ments.

Un to­mēr – at­se­viš­ķas no­ri­ses ir ie­spē­jams prog­no­zēt.

No ga­da sā­ku­ma līdz 11. augus­tam pla­nē­ta at­ra­dī­sies Lau­vas zo­di­aka zī­mē, bet līdz ga­da bei­gām Jau­na­vā.

Ju­pi­ters Lau­vas zo­di­aka zī­mē vei­ci­na tiek­smi at­tīs­tī­ties, pie­šķir op­ti­mis­mu un pār­lie­cī­bu par sa­vām spē­jām, ta­ču pre­tī vē­las sa­ņemt ap­brī­nu un no­vēr­tē­ju­mu. Sa­vu­kārt Jau­na­vas zo­di­aka zī­mē Ju­pi­ters ir pa­ze­mi­nāts. No vie­nas pus­es, tas nav slik­ti, jo cil­vē­ki cie­na dar­bu un sniedz ci­tiem ne­pie­cie­ša­mos pa­kal­po­ju­mus. To­mēr Jau­na­vas pe­dan­tis­kums un de­ta­li­zē­tā pie­eja var no­nākt pre­tru­nā ar Ju­pi­te­ra ten­den­ci uz pa­pla­ši­nā­ša­nos un vē­rie­nu.

Lat­vi­jai sva­rī­gā­kais

Lat­vi­ju nā­ka­ma­jā ga­dā gai­da vis­maz di­vi sva­rī­gi no­ti­ku­mi – Eiro­pas Sa­vie­nī­bas pre­zi­den­tū­ra un Valsts pre­zi­den­ta vē­lē­ša­nas.

Ga­da pirm­ā pus­e (ap­mē­ram līdz mai­ja bei­gām) so­lās būt ne­mie­rī­gā­ka. Vai­rāk val­dīs emo­ci­jas, va­ras lē­mu­mi var būt mai­nī­gi. Pro­blē­mas var skart tā­das jo­mas kā valsts pār­val­di, ve­se­lī­bas ap­rū­pi, aiz­sar­dzī­bu (bru­ņo­tos spē­kus), ie­spē­ja­mi dar­ba ņē­mē­jiem ne­lab­vē­lī­gi lē­mu­mi. Ta­jā pa­šā lai­kā lab­vē­līgs pe­ri­ods iz­glī­tī­bas, kul­tū­ras, bēr­nu un jau­nat­nes, spor­ta jau­tā­ju­mu ri­si­nā­ša­nai, kā arī da­žā­diem sa­ka­riem ar ār­val­stīm. Sā­kot no mai­ja bei­gām/jū­ni­ja sā­ku­ma, dau­dzās jo­mās ie­spē­ja­ma brem­zē­ša­nās, ta­ču ir ie­spē­jas ie­likt la­bus pa­ma­tus il­gter­mi­ņa pa­sā­ku­miem. No jū­ni­ja iz­glī­tī­bas, kul­tū­ras, bēr­nu un jau­nat­nes, spor­ta jau­tā­ju­mu ri­si­nā­ša­nai un da­žā­diem sa­ka­riem ar ār­val­stīm vairs nav tik labs pe­ri­ods. Si­tu­āci­jas var kļūt mai­nī­gas, ne­prog­no­zē­ja­mas, amat­per­so­nu lē­mu­mi pēk­šņi un ne­pa­ma­to­ti. Grū­tī­bas var iz­just ne­kus­ta­mā īpa­šu­ma un fi­nan­šu sek­tors. No šī lai­ka arī ie­spē­ja­ma ne­sta­bi­li­tā­te un pēk­šņi strī­di val­dī­bā.

Brī­dī, kad top šis «Prak­tis­kās As­tro­lo­ģi­jas» spe­ci­āl­iz­lai­dums, Valsts pre­zi­den­ta vē­lē­ša­nu da­tums vēl nav zi­nāms, tā­pēc nav ie­spē­ju ana­li­zēt kon­krē­to die­nu. Ta­ču Lat­vi­jas valsts ho­ro­sko­pā re­dza­mās kom­bi­nā­ci­jas mu­di­na do­māt, ka sa­cen­sī­bā uz augst­o valsts ama­tu kon­ku­rēs vī­rie­tis un sie­vie­te. (Un vī­rie­ša iz­re­dzes pēc vis­pā­rē­jām kom­bi­nā­ci­jām iz­ska­tās la­bā­kas.)

Kad jā­būt ap­do­mī­gam

No pa­gā­ju­šā ga­da no­ga­les līdz 7. ap­rī­lim Ju­pi­ters at­ro­das ret­ro­grā­da­jā (at­pa­kaļ­ejo­šā) kus­tī­bā, kas var ro­si­nāt uz pār­mē­rī­bām, sa­vu spē­ju un ie­spē­ju ne­pa­rei­zu no­vēr­tē­ju­mu, kā re­zul­tā­tā brem­zē­jas veik­smes mo­men­ti. Val­da vis­pā­rējs uz­skats, ka ret­ro­grā­dā Ju­pi­te­ra laiks nav veik­smīgs uz­ņē­mēj­dar­bī­bai, ta­ču skaidrs, ka mēs ne­va­ram mē­ne­šiem at­likt nedz biz­ne­sa da­rī­ju­mus, nedz fir­mu re­ģis­trā­ci­ju. Un, kā reiz tei­ca viens ko­lē­ģis: «Ne­jē­ga var sa­bo­jāt pat vis­la­bā­ko da­tu­mu.» Viens pats Ju­pi­ters ne­var nedz pa­celt, nedz no­grem­dēt. Jā­ska­ta si­tu­āci­ja de­ta­li­zē­ti – gan kon­krē­tie da­tu­mi, gan cil­vē­ka, gan fir­mas ho­ro­skops. To­mēr ret­ro­grā­dā Ju­pi­te­ra lai­kā jā­būt ap­do­mī­giem un viss jā­iz­vēr­tē vai­rāk­kārt. Tā­pat arī jā­pie­vērš uz­ma­nī­ba pe­ri­odiem, kad ret­ro­grā­da­jā stā­vok­lī at­ra­dī­sies Mer­kurs:

* no 21.01. līdz 11.02. (Ūdens­vī­ra zī­mē); 

* no 19.05. līdz 12.06. (Dvī­ņu zī­mē);

* no 17.09. līdz 9.10. (Sva­ru zī­mē).

Tas ir laks, kad var ras­ties da­žā­di pār­pra­tu­mi, ju­kas, ne­sa­pra­ša­nās, kad nav vē­lams plā­not sva­rī­gus dar­bus un at­vērt uz­ņē­mu­mus. To­mēr šim vis­pā­rē­jam uz­ska­tam pil­nī­bā pie­krist ne­va­rē­tu. Prak­se rā­da – ja uz­ņē­mums dar­bo­jas iz­glī­tī­bas, kur­su, pro­jek­tu, iz­de­vēj­dar­bī­bas (pe­ri­odi­kas), va­lod­nie­cī­bas sfē­rā, tad arī šiem pe­ri­odiem nav ne vai­nas.

Ap­tum­su­mu laiks

As­tro­lo­ģi­jā uz­ma­nī­ba al­laž tiek pie­vēr­sta Sau­les un Mē­ness ap­tum­su­mu pe­ri­odiem. Arī tas tiek uz­ska­tīts par lai­ku, kad va­ja­dzē­tu ie­ro­be­žot ak­ti­vi­tā­tes, sa­kār­tot dzī­vē da­žā­das lie­tas, ap­stā­ties, pa­do­māt. Te gan at­kal gri­bas pie­bilst, ka mēdz būt arī iz­ņē­mu­mi. Pie­mē­ram, ja cil­vē­ka in­di­vi­du­āla­jā ho­ro­sko­pā ir Sau­les ap­tum­su­ma ie­tek­me, tad tie­ši ap­tum­su­ma lai­kā viņš var pa­veikt ko bū­tis­ku.

Kā­das ir jū­su at­tie­cī­bas ar ap­tum­su­miem, vis­la­bāk no­skaid­rot, pa­vē­ro­jot un pie­do­mā­jot, kā jū­ta­ties ša­jos pe­ri­odos:

* pilns Sau­les ap­tum­sums 20. mar­tā plkst. 10.56 (fā­zes sā­kums, re­dzams Lat­vi­jā);

* pilns Mē­ness ap­tum­sums 4. ap­rī­lī plkst. 15.01;

* da­ļējs Sau­les ap­tum­sums 13. sep­tem­brī plkst. 9.54;

* pilns Mē­ness ap­tum­sums 28. sep­tem­brī plkst. 4.07 (fā­zes sā­kums, re­dzams Lat­vi­jā).

*

UZ­ZI­ŅAI

* Ju­pi­ters pa­ras­ti ir ce­tur­tais spo­žā­kais ob­jekts de­be­sīs (aiz Saules, Mēness un Veneras), lai gan daž­kārt Marss var pār­spēt Ju­pi­te­ru spo­žu­mā.

* Ju­pi­ters ir 2,5 rei­zes ma­sī­vāks par vi­sām pā­rē­jām Sau­les sis­tē­mas pla­nē­tām ko­pā.

* Ju­pi­te­ra masa ir 318 rei­žu lie­lā­ka par Zemes ma­su, pēc di­amet­ra tas ir 11 rei­žu lie­lāks, til­pums ir ap­tu­ve­ni 1300 rei­žu lie­lāks ne­kā Zemei, un tā ir lie­lā­kā planēta Saules sistēmā.

* Ju­pi­ters uz­ska­tāms par kaut ko vi­dē­ju starp pundurzvaigznīti un Ze­mes ti­pa pla­nē­tām.

* Ju­pi­te­ram ir vis­maz 67 da­bis­kie pa­va­do­ņi. Pir­mos četr­us Jupitera pavadoņus at­klā­ja jau 1610. ga­dā Galileo Galilejs. Starp­pla­nē­tu kos­mis­kās zon­des at­klā­ja arī Ju­pi­te­ra gre­dze­nu sis­tē­mu, līdz­īgu tai, kā­da ir ap Saturnu, ti­kai ma­zā­ku.