Rīgā, Melngalvju nama zelmenī, astronomiskais pulkstenis tika uzstādīts 17. gadsimtā. Tas ir atjaunots un rāda stundas, dienas, datumu, nedēļu, gadu, gadsimtu, zodiaka zīmes. Kurās Latvijai ģeogrāfiski tuvākajās valstīs vēl var apskatīt ko līdzīgu?
Astronomiskais pulkstenis ir arī Čehijā. Prāgā tas uzstādīts 1410. gadā un ir trešais vecākais astronomiskais pulkstenis pasaulē, kas vēl darbojas. Galvenajā ciparnīcā attēlotas dažādas astronomiskas parādības, arī Saules un Mēness kustība. Pulkstenis rāda arī gadu, mēnesi, dienu, stundu, saullēkta un saulrieta laiku, Mēness uzlēkšanas un norietēšanas laiku, Polārzvaigznes atrašanās vietu un zodiaka zīmes.
Polijā, Marijas katedrālē Gdaņskā, arī ir astronomiskais pulkstenis - lielākais Polijā. Uz tā ciparnīcas attēlotas planētas, tam ir brīvdienu kalendārs ar maināmiem datumiem.
Itālijā, Mesīnā, Doma baznīcas fasādi rotā viens no pasaulē lielākajiem astronomiskajiem pulksteņiem ar zodiaka zīmju simboliem. Šo pulksteni savulaik lūdza izveidot pats pilsētas arhibīskaps. Astronomisko pulksteni pēc zemestrīces bojājumiem atjaunoja un atklāja 1933. gadā. Pulksteņa konstrukcijā nedēļas dienas simbolizē sengrieķu dievi, to vidū Venera, Merkurs, Marss un citi. Mūžīgais kalendārs ataino mēnešus, gadus, nozīmīgākās svētku dienas. Ir parādīta arī Saules sistēma un Mēness fāzes.
Francijas pilsētā Strasbūrā Doma katedrāle var lepoties ar 18 metru augstu astronomisko pulksteni, kurš katru dienu pulksten 12.30 demonstrē «izrādi» - 12 apustuļi riņķo ap Kristu, skan gaiļa dziesma un šī liktenīgā putna spārnu sitieni.
Šveices pilsētas Bernes astronomiskais pulkstenis ir iekļauts UNESCO mantojuma sarakstā. Pulkstenis būvēts 15. gadsimtā, tam ir kustīgas figūras.