Laika atskaite oficiāli ir sākusies, jo jau šonakt Latvija, kā arī citas pasaules valstis pāries no vasaras laika uz ziemas laiku, pārgriežot pulksteņus par vienu stundu atpakaļ.
Prakse, kas pazīstama, un prakse, kas sabiedrībā vēl aizvien izraisa dažādus viedokļus. Vieni ir par pulksteņa pārgriešanu, neceļot pretenzijas, bet gan dzīvojot mierā, taču otra sabiedrības daļa vēl aizvien ir neizpratnē.
Spraigi diskutējot, kam tas viss ir vajadzīgs, jo kalendārā taču dienas netiek mainītas, kā arī vēl aizvien aiz pirmdienas seko otrdiena un aiz sestdienas nāk svētdiena. Tieši tāpēc intereses pēc papētīšu, kas patiesībā slēpjas aiz ierastās laika maiņas un kur ir meklējami pirmsākumi.
Pirmā patiesības stunda ir situsi, jo, ja vēl kāds līdz šim nezināja, tad Ministru Kabineta noteikumi paredz, ka Latvijā ir divas laika pārejas. Pāreja uz vasaras laiku, kas, kā mēs zinām, allaž notiek marta pēdējā svētdienā, pārgriežot pulksteni stundu uz priekšu, bet pāreja uz ziemas laiku noris oktobra pēdējā svētdienā, taču ierastā darbība jau ir otrāda. Pulksteņa laiks tiek pārgriezts stundu atpakaļ. Turklāt interesanti ir tas, ka jau pirms vairākiem gadiem Latvijā diskusijas notika uz pilnu jaudu, jo tika virzīta iecere pārtraukt pulksteņa pārgriešanu.
2018. gadā šis jautājums tika aktualizēts pat Eiropas Savienības līmenī, aicinot pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību, taču līdz šim tas nav izdevies.
Arī Latvijas sabiedrība bija iesaistījusies šajā viedokļu apmaiņā, jo vietnē manabalss.lv tika savākti vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu, lai atteiktos no pārejas uz ziemas laiku, dzīvojot pēc viena laika, proti, vasaras laika. Toties tas ir palicis “gaisā”, jo vēl šobrīd sabiedrība dzīvo pēc likuma, kas paredz 365 dienas iedalīt vasaras un ziemas laikā.
Izrādās, ka paši pulksteņa pārgriešanas pirmsākumi meklējami ekonomiskos apsvērumos. Toties pati ideja par vasaras laiku radusies vēl 18. gadsimta beigās. Arī fakts, ka Eiropas Savienībā laika maiņa tiek veikta galvenokārt vienotā tirgus dēļ, lai būtu vienā laika zonā ar tuvākajiem kaimiņiem, ir patiess.
Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada līdz pat 2023. gadam, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Zinātniskajā literatūrā ir minēti divi apstiprināti kaitējumi, kas rada sekas cilvēka organismam.
Pirmkārt, pulksteņa pārgriešana var ietekmēt cilvēka spēju koncentrēties. Otrkārt, ir pētījumi, kas veikti dažādos kontinentos, kas liecina, ka transportlīdzekļu negadījumu skaits pēc sezonālās laika maiņas diemžēl palielinās.
Turklāt jāņem vērā, ka visos pētījumos, kas apskata sezonālo pulksteņu rādītāju pagriešanu uz priekšu un atpakaļ, ir nepārprotami norādīts, ka tas lielākā vai mazākā mērā kaitē veselībai. Cilvēkiem uzreiz pēc pulksteņa pārgriešanas ir grūtības aizmigt un pamosties. Ierastais ritms ir izjaukts, turklāt, lai to atgrieztu pilnībā, tas var prasīt pat vairākas dienas, kas rada dažādas neērtības.
Veselība mūsdienās ir svarīga un tā ir jāsargā, taču ir indivīdi, kurus stiprā mērā ietekmē ne tikai Mēness aptumsumi, bet arī laika maiņa. Tieši šis arguments liek bažīties par nākotni.
Nākamais solis, ko mūsdienās risina sabiedrības veselības jomā strādājoši zinātnieki, ir šāds, ja pieņemam, ka liksim pulksteni mierā, pie kādas laika zonas tad vajadzētu apstāties? Vasaras vai ziemas? Tas ir jautājums, kas liek secināt, ka atbildes tik ātri nebūs. Ko darīt? Dzīvot! Un tad jau manīs, kas laika pulkstenī ir ierakstīts.
