ELPOSIM PAREIZI. Mierīgi, harmoniski, apzināti. Saules un Mēness ritmā

© Pixabay

Stress ir nejauks sabiedrotais, kas rada vienas vienīgas problēmas. Tāpēc jogas pasniedzēja un ājurvēdas masiere Ingrīda Miteniece māca iedziļināties sevī un palīdzēt sev, apgūstot pareizu elpošanu. Tas ļauj dzīvot mierīgāk, harmoniskāk un apzinātāk.

- Kāpēc ir svarīgi elpot citādi, nekā mēs, vismaz lielākā daļa, esam pieraduši?

- Jā, lielākā daļa cilvēku tiešām elpo nepareizi galvenokārt slimību un stresa dēļ. Pareizi elpot var iemācīties, bet cilvēkam ir jāapzinās, ka viņš grib mainīt elpošanu. Noteikti jāapmeklē speciālists, kurš noteiks, kā cilvēks elpo un kas ir jāmaina, jākoriģē ar vingrinājumiem. Pareizi elpojot, ieelpā vēders izbīdās uz priekšu, izelpā - atpakaļ. Ja elpo nepareizi, tad ieelpā vēders iebīdās uz iekšu un izelpojot piepūšas kā bumba. Kad to izstāstu, cilvēki jūtas pārsteigti.

- Kas ir elpa?

- Elpa un vārds ir cieši savīti. Tie veido prānas jeb dzīvības enerģiju, jeb smalko elpu. Zinātnieki teikuši: lai paceltos līdz debesīm, izslīpētu savu izpratni, pārvaldītu likteni, vispirms jāattīsta elpa un tad jānovērtē katrs vārds, kas izskan skaļi vai tiek teikts pie sevis. Vieglākais ceļš, kā apgūt šo praksi, ir koncentrēties uz fizisko elpu. Tas novedīs pie vārda un emociju pārvaldīšanas, tādā veidā prātā tiek radīts miers, atverot jutīgumu vārdam. Tas savukārt veido dzīves un apziņas lielo saspēli. Elpa ir ļoti būtisks darba rīks arī jogas praksēs. Elpošanas apgūšana liek pamatus veselības un vitalitātes uzlabošanai, emociju un radošuma paplašināšanai, garastāvokļa kontrolēšanai, vienotības izjūtas palielināšanai un koncentrēšanās attīstīšanai. Apzināta elpošana sākas ar izpratni, ka elpa nav vienkārši gaisa ievilkšana. Daudzi cilvēki nedomā, kā elpo - pareizi vai nepareizi. Viņi uzskata: elpoju, un viss. Pat neievēro, ka satraukumā elpo ļoti ātri, bet paātrināta elpošana rada vēl lielāku stresu.

- Lai nomierinātu prātu un ķermeni, ir jāsāk elpot lēnāk? Nav vienkārši, kad sirds kāpj pa muti laukā.

- Vienkāršākais veids, kā kontrolēt elpu, ir elpot lēni, un tādā veidā nervu sistēma nomierinās. Ar ieelpu iedarbojamies uz simpātisko nervu sistēmu, ar izelpu - uz parasimpātisko nervu sistēmu. Ja gribam apzināti nomierināties, ir lēni jāelpo un - to ir būtiski zināt - gari jāizelpo.

- Sanāk, ka jāpiespiež sevi domāt par to, kā elpoju, nevis par stresa iemesliem.

- Jāsaprot, ko nozīmē apzināta elpa. Ar domām, prātu pieslēdzos elpai, nevis vienkārši elpoju, bet vēroju ieelpu un izelpu - cik ilgi varu ieelpot, izelpot, aizturēt elpu. Ja prātā iešaujas dažādas domas, tās neanalizēju. Esmu klātesoša šeit un tagad un vēroju tikai savu elpu. Ikdienā to nedarām, tāpēc joga, cigun vai citas prakses, kas saistītas ar elpošanu, ir noderīgas. Ja sākam apzināti kontrolēt elpu, tad spējam kontrolēt veselības stāvokli, notikumus dzīvē un pārvaldīt likteni.

- Kā tas notiek? Veselību kontrolēt - to ir vieglāk saprast, bet kā var elpojot ietekmēt likteni?

- Kā jau sacīju, elpa un vārds ir cieši vienoti un veido platformu, no kā viss sākas - mūsu dzīves forma un virziens, tas, kā veidojam attiecības ar sevi un citiem. Ja apzināti attīstīsim elpas un skaņas mijiedarbību, spēsim radoši virzīt savu dzīvi un potenciālu. Mazulis piedzimstot vispirms ieelpo un tikai pēc tam iekliedzas. Mēs nevaram runāt neelpojot, mēs dziedam un citādi komunicējam caur skaņu. Un tad bez elpas nekādi neiztikt.

Tālab vispirms cilvēkiem jāiemācās saprast, kas ir vienkārša, dabīga elpa. Dziļi ieelpojam un izelpojam. Bet ir arī garā, dziļā elpa, un ikdienā tā neelpojam. Tas jādara apzināti, jo tiek izmantoti visi trīs plaušu kambari - apakšējais, vidējais un augšējais. Ieelpojot vēders piepūšas, tātad tiek piepildīts apakšējais kambaris, turpinām elpot, līdz jūtam, kā paceļas krūšu daļa, tātad tiek piepildīts plaušu vidējais kambaris, un visbeidzot paceļas atslēgas kauls, kas nozīmē, ka piepildīts augšējais kambaris. Tā ir ieelpa no apakšas uz augšu, tādējādi piepildām sevi ar dzīvības enerģiju jeb prānu. Izelpojot vispirms atbrīvojam kakla daļu, tad krūšu daļu un ievelkam vēderu. Tajā brīdī diafragma paceļas un visu gaisu izelpojam.

Šādi elpojot, varam sevi maksimāli piepildīt ar dzīvības enerģiju un uzlabot veselību. Lielākā daļa cilvēku neizmanto plaušu apakšējo daļu. Tāds cilvēks ir nervozs, sirgst ar akūtām vai hroniskām slimībām. Lielākā daļa cilvēku elpo ļoti sekli, bet, ja ieelpojam pilnas plaušas, tas nozīmē, ka piepildām visus enerģētiskos centrus - čakras. Ļoti daudzi strādā tikai ar augšējām čakrām, attīsta garīgās prakses un nepadomā par to, ka trūkst pamata, fundamenta. Bet, ja mājai nav pamata, tad jumts...

- …aizbrauks?

- Tā varētu teikt. Tāpēc ir vairākas elpošanas prakses, un viena no tām - garā, dziļā elpa, kas jāelpo no apakšas uz augšu. Kā elpošana ietekmē fizisko ķermeni? Stress izraisa paātrinātu, seklu, nevienmērīgu elpu, tās laikā tiek izmantota tikai plaušu augšdaļa. Tas noved pie hroniska saspringuma un vājiem nerviem. Vāja elpa palielina uzņēmību pret stresu, kas var novest pie slimībām. Kā elpa ietekmē emocionāli? Emocionālās traumas un saspringums saglabājas muskuļu struktūrā kā aizsargbruņas. Es masējot ļoti labi saskatu, kur stress uzkrājies. Tie ir pleci, dibens un ikri, kur muskuļi mēdz būt cieti kā akmeņi. Tas nozīmē, ka paātrināta elpa nepasargā no stresa un tas uzkrājas cilvēka vājajās vietās. Pareizi elpojot, iegūstam harmoniju, samazinām stresu un palielinām vitalitāti - prāna atbrīvojas, mūsu bruņas un saspringums pazūd.

- Kā var sajust, ka dzīvības enerģija atbrīvojas?

  • Apzināti elpojot un praktizējot elpošanas prakses. Vērojot elpu, ķermeni, nervu sistēmu. Jāiemācās vērot sevi, savu elpu. Mēs esam pieraduši vērot citus. Kad jūtamies atslābinājušies, pazūd stress, palielinās garīgā apziņa. Jo lēnāk cilvēks elpo, jo labāk viņa veselībai.

- Viņš kļūst jaunāks? Lēna elpošana kā mūžīgās jaunības eliksīrs?

- Nervu šūnas atjaunojas, un cilvēks fiziskā plānā atjaunojas. Taču sākums ir smalkajā līmenī. Elpojot četras reizes minūtē, 15 sekundes ilgst ieelpa un 15 sekundes izelpa. Tāda elpa veicina labvēlīgas izmaiņas garīgajās funkcijās, stiprina apziņas izjūtu, paaugstina vizuālo skaidrību un ķermeņa jutīgumu. Hipofīze un epifīze sāk strādāt augstākā līmenī, radot meditatīvu stāvokli. Hipofīze un epifīze ir endokrīnās sistēmas dziedzeri, kas smalkajā līmenī regulē un ietekmē intuīciju, gaišredzību un gaišjūtību.

Ļoti populāra ir vienas minūtes elpa, ko izmanto jogā: 20 sekundes ilgst ieelpa, 20 sekundes elpu aiztur, un 20 sekundes ilgst izelpa. Tā efektīvi sakārto nervu sistēmu un citas organisma sistēmas. Nav jāuztraucas, ja uzreiz nesanāk. Svarīgi ir ievērot vienādas proporcijas. Ja spējat ieelpot, aizturēt elpu un izelpot piecas vai desmit sekundes, tad dariet to tik ilgi un pakāpeniski palieliniet intervālu līdz 20 sekundēm. Vienas minūtes elpa perfekti saskaņo smadzeņu puses, nomierina, ja māc bailes vai nemiers. Tā attīsta intuīciju. Jo īpaši aktivizējas smadzeņu daļa, kas atbild par pagātnes informāciju. Cilvēki mēdz ignorēt nepatīkamus notikumus, sev iestāstot, ka par to nedomās un situāciju nerisinās. Viņiem negribas tiem pat pieķerties, pieskarties.

- Un elpojot ataust atmiņā tas, ko esi dziļi nobāzis?

- Jā.

- Ko ar to darīt?

- Palaist, izelpot. Kādam pazib doma, vīzija, cits sajūt smaržu, garšu, kādu citu sajūtu, vēl kāds sadzird, bet nevajag šīs sajūtas piedēvēt psihiskām novirzēm.

- Jums ir bijusi tāda pieredze?

- Jā, man biežāk rodas sajūtas, bet dažreiz redzu bildi, kad sāku meditēt ar elpošanu. Tas, ko naktī sapnī redzēju un no rīta nevarēju īsti atcerēties, meditējot pēkšņi parādījās. Es redzēju žurku, izelpoju žurku, un tā aizgāja prom.

- Meklējāt simbolisku nozīmi?

- Tajā brīdī nemeklēju. Sapratu, ka mana zemapziņa attīrās. Tikko pamodos, es it kā atcerējos un nodomāju, ka slikta enerģija lien ārā. Bet īsti nevarēju atcerēties, kas sapnī notika, un likos mierā. Kad sāku elpot, meditēt, pēkšņi - uh, žurka aizskrēja.

Var apzināti elpot, var vienkārši sēdēt neko nedomājot, nepieķeroties nevienai domai. Lai viss nāk un aiziet. Bet, ja cilvēkam ir situācija, kas nospiež sirdi un viņš nezina, kā to atrisināt, tad kopā ar elpošanas tehniku var pievienot domu. Kas nomāc, kas satrauc? Vai tas saistīts ar darbu, attiecībām, veselību? Ja jūti nemieru un zini tā cēloni, tad izelpo ārā to, kas rada smagumu. Izmantojot šo vingrinājumu, var sevi attīrīt no nevajadzīgā, liekā, jo izelpai piemīt attīroša enerģija. Katra ieelpa ir kā dziedinoša enerģija, tā mūs dziedina.

Ja, vingrinājumus pildot, netiek teikts citādi, tad jāieelpo caur degunu. Tādējādi elpa tiek līdz hipofīzei, kas savienota ar mugurkaula kanāliem, kam vienā pusē atrodas ida, otrā - pingala un vidū šušumna (smalko enerģiju līmenī pa šiem kanāliem jeb nadi plūst prāna jeb dzīvības spēks; ida pārvieto enerģiju no labās puses, pingala no kreisās, bet šušumna - muguras smadzeņu vidū - red.). Tādējādi visus enerģētiskos kanālus uzpildām ar dzīvības enerģiju un ar ieelpu un izelpu attīrām. Tāpēc svarīgi elpot caur degunu. Ja ir problēmas ar degunu, tātad enerģija netiek klāt hipofīzei un cilvēks nevar kvalitatīvi uzpildīt sevi ar dzīvības enerģiju, stabilizēt hormonālo sistēmu un enerģētiskā līmenī attīstīt intuīciju, gaišredzību un gaišjūtību. Ar ieelpu un izelpu palīdzam sev.

- Ja ķermeni sadalām pusēs, tad arī nāsis atbilst idai un pingalai, bet zinu, ka tās saistītas arī ar Saules un Mēness enerģiju.

- Ir dalītā elpa, kad elpo caur labo un kreiso nāsi, bet ne vienlaikus. Ieelpojam caur labo un izelpojam caur kreiso nāsi, un pretēji. Labā puse ir vīrišķā daļa, kreisā - sievišķā. Ja ieelpojam caur kreiso un izelpojam caur labo nāsi, tad strādājam uz kreiso pusi, sievišķo daļu, par kuru atbild Mēness enerģija. Šāda elpa balansē mātišķumu, sievietes būtību, emocijas, šķidrumus - asinis, limfu, asaras, kuņģa šķidrumus. Īpaši sievietēm mēdz būt tūskas, jo limfa «sastājas». Tas nozīmē, ka Mēness enerģija, sievišķā puse caur emocijām tiek bloķēta. Labā puse ir Saules enerģija, vīrišķā enerģija, arī uguns enerģija - ieelpo caur labo, izelpo caur kreiso nāsi. Tādā veidā dodam sev spēku, enerģiju, varam sevi tonizēt, uguns enerģija ir labvēlīga gremošanas sistēmai. Bet viss sākas galvā, jo, ja nesagremojam domas galvā, tad nesagremojam pārtiku kuņģī. Tādējādi ietekmējam gremošanas sistēmu visos līmeņos - fiziskajā, emocionālajā, garīgajā. Uguns enerģija sabalansē hormonālo sistēmu, transformē, dziedina, attīra, rada siltumu. Tā enerģiju var harmonizēt cilvēki, kuriem bieži salst. Var sākt dziļo elpošanu, sākot ar vienu minūti. Jebkurā elpošanas vingrinājumā acis ir aizvērtas un koncentrējamies uz trešo aci, vietu, kur novietota hipofīze.

- Ir situācijas, kad ikdienā aizturam elpu, it kā bremzējot emocijas, kas tobrīd piepilda un pārpilda mūs. Elpošanas vingrinājumos elpu pat nepieciešams aizturēt.

- Kad aizturam elpu, organisms nedrīkst būt sasprindzināts. Jāapsēžas brīvi, jāiztaisno mugura, zods nedaudz uz leju. Ieelpo, aiztur elpu un izelpo.

- Ko elpas aizture labu dara?

- Kad aizturam elpu pie ieelpas, tas palīdz, ja ir zems asinsspiediens. Paaugstina asinsspiedienu. Ja spiediens ir normāls, tas nepaaugstināsies tik ļoti, ka cilvēkam kļūs slikti. Elpas aizture pie izelpas pazemina asinsspiedienu. Šādi var sev palīdzēt, bet jāvēro, cik ilgs laiks paies - dienas, nedēļas, varbūt mēneši.

Kopumā elpas aizturēšanas mērķis ir nervu sistēmas un ķermeņa sakārtošana. Ieelpa ietekmē simpātisko nervu sistēmu, izelpa - parasimpātisko. Svarīgi arī izelpot kārtīgi, pat ar troksni. Katram pašam jāsajūt, cik ilgi var aizturēt elpu, lai sevi nemocītu, cik ilgi konkrētā dienā var pildīt vingrinājumus. Te nav jāsacenšas uz izturību.

- Vai negadās piedzīvot saasinājumu, tikai tad sekos uzlabojums? Un cilvēks nolemj: nepildīšu vingrinājumus, jo man kļuva sliktāk. Kā to robežu saprast, kad nedrīkst turpināt un kad tas tomēr jādara?

- To var nosaukt par saasinājumu, bet tas ir normāli, ka sareibst galva, parādās slikta dūša. Cilvēks attīrās, sāk kārtoties organisms. Ja ir trauma vai bloks, lai to dabūtu ārā, tas ir jāizceļ un jāizmet. To var salīdzināt ar lielu akmeni, kas vispirms jāsakustina, lai izceltu. Protams, ka kļūst slikti, jo uzreiz nevar to smagumu dabūt ārā, ir nepatīkami arī emocionāli, ne tikai fiziski, jo var uzjundīt atmiņas, sirdssāpes. Bet kā no tā visa atbrīvoties? Citas receptes nav. Turpināt. Taču sākumā vajag konsultēties ar pasniedzēju, lai nedara nepareizi. Pasniedzējs paskaidros, kas notiek, un varbūt kādu vingrinājumu ieteiks pagaidām nepildīt. Vēl nav pienācis laiks.

- Cilvēkiem ir interese un sapratne par elpošanu?

- Interese ir, bet sapratnes daudziem nav. Taču jau tas ir daudz, ka viņi grib mācīties pareizi elpot.

- Ko vēl jūs varat pastāstīt par elpošanas vingrinājumiem, lai rastos iespējami lielāks priekšstats par to, kādēļ ir vērts mācīties elpot un izmantot šīs zināšanas savā ikdienā?

- Jogas praksē populāra ir uguns elpa. To var praktizēt vienu un kopā ar citiem vingrinājumiem. Piemēram, cilvēks guļ uz muguras un cilā augšā, lejā kājas. Ja elpojam parasti, tad ieelpojot kājas paceļam, izelpojot nolaižam. Lai sasniegtu rezultātu, šādi jāvingrinās desmit minūtes. Ja izmantojam uguns elpu, tad pietiks ar vienu, divām minūtēm, un iegūsim visus labumus, ko sniedz uguns elpa. Tas notiek tā: elpojam caur degunu, akcents uz izelpu - nošņācoties un vēderu ātri ieraujot uz iekšu. Vēderam ir noteikti jāpumpējas, jāraustās. Lai to iemācītos, jātrenējas. Es iesaku elpot kā sunītim ar izbāztu mēli.

Uguns elpa palīdz atbrīvot organismu no toksīniem plaušās, asinsvados, gļotādās, palielina plaušu kapacitāti, stiprina nervu sistēmu, līdzsvaro simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu, stiprina nabas čakru, kur saiet kopā 72 000 nervu gali. Tiek masēti iekšējie orgāni, uzlabojas asinsrite. Jo spēcīgāka būs nabas čakra, jo vairāk būs fiziskā spēka un izturības. Naba ir fiziskā spēka mājvieta. Tā ir arī enerģētiskā saite. Jo spēcīgāks centrs, jo spēcīgāks kanāls, pa kuru nāks enerģija. Nabas jeb trešā čakra ļauj īstenot idejas un plānus. Ja būs vāja trešā čakra, tad idejas nāks un aizies, realizācijas nebūs. Uguns elpa noņem atkarības impulsus smēķētājiem, narkomāniem, tieksmi pēc organismam nelabvēlīgas pārtikas. Tad gan jāpievieno domas spēks - jāapzinās, ka ir vēlme no atkarībām atbrīvoties. Tad to visu izelpo, sadedzina negatīvo. Tas nebūs vienas dienas darbs, minimums - 40 dienas, katru dienu vairākas minūtes. Jo ķermenim ir jāatpazīst jaunā iemaņa, tad tā būs noturīga. Uguns elpa palielina skābekļa devu smadzenēs, ļauj saglabāt neitrālu prātu, palīdz imunitātei, sinhronizē bioritmus.

Kad jūtam, ka tuvojas vīruss un varam saslimt, ar uguns elpu izelpojam vīrusu laukā. Domās sakām: prom, prom, prom. Ja gremošanas sistēmai bijusi pārāk liela pārslodze, esam pārēdušies, tad var izmantot uguns elpu, lai sadedzina lieko ēdienu. Ja ir paaugstināta temperatūra, tad vajadzīga vēsinoša elpa. Saliek mēli caurulītē un gaisu velk uz iekšu, bet izelpo caur degunu. Šāds vingrinājums palīdz cilvēkiem, kam pitas enerģija palielināta, skābes kuņģī par daudz. Tas samazina uguni, lai tā noplok. Var arī prātu atvēsināt.

- Piedzimstot elpojam pareizi?

- Jā, bet dzīves gaitā tas pazūd. Arī maziem bērniem ir daudz stresa un elpošana aiziet šķērsām. Pareizāk elpo tie, kuri nodarbojas ar mūziku, dzied, spēlē pūšaminstrumentus.



UZMANĪBU!

Precīzi parādīt, pastāstīt un pārbaudīt, vai protam pareizi elpot un tādējādi sasniegsim iecerēto rezultātu, var tikai zinoša pasniedzēja. Elpošanas vingrinājumi šajā publikācijā nav aprakstīti detalizēti, tāpat arī nav norādītas iespējamās blaknes, tāpēc pirms vingrinājumu izvēles un uzsākšanas noteikti jākonsultējas ar speciālistu.