Statistikas datus var izmantot dažādi. Piemēram, par iepriecinošām var uzskatīt Eiropas Savienības statistikas departamenta «Eurostat» ziņas, ka Latvijā 2015. gadā vidējais bērnu skaits sievietei bija 1,7, kas ir par 0,48 vairāk nekā 2001. gadā, kad vidēji katrai sievietei bija 1,22 bērni, un pēc šī rādītāja Latvija kļuvusi par rekordisti Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Tam pretim var likt pašmāju statistiku – kopš 2016. gada jaundzimušo skaits Latvijā samazinās.
Lai kurš būtu izgudrojis saukli «bērni - mūsu nākotne», viņam ir taisnība. Ne tikai tāpēc, ka tautai ir jāturpinās, bet arī valstij ir jāpastāv. Pragmatiski spriežot, nodokļu maksātāji būs vajadzīgi un viņiem ir jāpiedzimst. Pagaidām Latvijas demogrāfiskās prognozes nav iepriecinošas. Šā gada sākumā Latvijā bija 269 800 jeb 13,9 procenti pirmspensijas vecuma (55-64 gadi) iedzīvotāju. Ik gadu par apmēram deviņiem procentiem palielinās to cilvēku skaits, kam līdz senioru vecumam atlicis viens solis. Nebūsim ciniski, taču palielinās arī cilvēku dzīves ilgums, seniori dzīvo ilgāk. Pensionēšanās vecumu nevar stiept līdz bezgalībai, lai gan tautā sāji joko, ka pienāks laiks, kad nāksies strādāt līdz kapa malai. Jo dzimstība Latvijā nepieaug tik strauji, lai nākotnē nodrošinātu gan ar darbaspēku un nodokļu maksātājus, gan tautas ataudzi, kā to dēvē valdības dokumentos.
Jaundzimušo mazāk
Tautas ataudze jeb dabiskais pieaugums valdības ilgtermiņa plānos, protams, ir. Piemēram, viens no dokumentiem paredzēja līdz 2020. gadam sasniegt vairākus mērķus. Daži no tiem: katru gadu dzimst vairāk bērnu nekā iepriekšējā gadā; mazināt bērnu nabadzības risku; jaundzimušo skaits 2020. gadā sasniedz 28 000 gadā. Savukārt domnīcas «Certus» pētījumā «Latvijas demogrāfiskais portrets šodien… un rīt» atzīts: stabilizējoties iedzīvotāju skaitam, Latvija 2020. gados būs vecāka, sirmāka un vairāk urbanizēta valsts ar plašu ietekmi uz budžetu infrastruktūras, pensiju, veselības un ilgtermiņa aprūpes izdevumu ziņā. Vidējais iedzīvotāju vecums pieaugs par vienu gadu, tas ir, no 42 līdz 43 gadiem 2030. gadā.
Kopš 2016. gada dzimušo skaits Latvijā atkal sācis samazināties - 2017. gadā piedzima par 1140 bērniem mazāk nekā 2016. gadā. Arī 2018. gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits (9664) ir par 664 bērniem mazāks nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Mirušo skaits pēdējos gados ir ap 15 000 ik gadu. Līdz ar to dabiskais pieaugums Latvijā ir ar treknu mīnusa zīmi.
«Certus» prognozē, ka jaundzimušo skaits Latvijā uz vienu sievieti 2020. gadā un 2030. gadā būs nemainīgs - 1,8 bērni. Tas nav pietiekami, lai saglabātu nemainīgu iedzīvotāju skaitu. Ja jaundzimušo skaits būtu vismaz 2,1 uz vienu sievieti, tad situācija rādītos gaišāka.
Novecojam vairāk, mirstam mazāk
2010. gadā Latvijā 18,1 procents iedzīvotāju bija vecāki par 65 gadiem, bet šā gada sākumā tādu ir jau 20,1 procents. Veselības aprūpe joprojām tiek kritizēta, bet faktus neapiet: ir samazinājusies mirstība pirmspensijas vecuma cilvēku vidū, un tas var nozīmēt gan pašu cilvēku rūpes par savu veselību, gan labāku medicīnisko aprūpi.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajā informācijā norādīts, ka lielākā daļa (57,7 procenti) iedzīvotāju šajā vecumā savu veselību vērtēja kā vidēju un 22,4 procenti - kā labu vai ļoti labu. Kļūstot vecākiem, iedzīvotāju veselības stāvokļa novērtējumam ir tendence pasliktināties. Pirmspensijas vecuma sievietes biežāk nekā vīrieši savu veselību vērtē kā vidēju (attiecīgi - 59,6 procenti un 55,3 procenti). Vairāk nekā puse (53,4 procenti) pirmspensijas vecuma iedzīvotāju norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešos mēnešos ir ierobežojušas ikdienas aktivitātes.
Auglīgajā vecumā izvēlas dzīvot sev
Atgriežoties pie tautas ataudzes dokumentiem, tajos atzīts, ka joprojām nepietiekams jaundzimušo skaits saistīts ar salīdzinoši lielu sieviešu skaitu pēc 35 gadu vecuma, kurām nav bērnu, gados jaunu cilvēku emigrāciju, iespējams, arī nestabilitāti partnerattiecībās. Nozīmīgs faktors dzimstībai ir arī ekonomiski attīstītai, perspektīvai videi, kā arī pietiekamiem ienākumiem ģimenē, lai ģimene ar bērniem nenonāktu nabadzības riska zonā. Diemžēl tāda ir realitāte, tāpēc viena bērna politika Latvijā ir nevis valdības uzspiesta lieta, kā savulaik Ķīnā, bet ģimenes izvēle, apzinoties materiālās un sociālā nodrošinājuma iespējas. Var jau teikt, ka sabiedrība kļūst egocentriskāka un pat patriotisma vārdā nevēlas dzemdēt bērnus citu pēc cita. Nenoliedzami, auseklīšu orgasma laiks beidzies, kad sauklis «Vairosimies Latvijai!» tika izpildīts burtiski. Demogrāfs Ilmārs Mežs intervijā žurnālam «Klubs» izteicies skarbi - Latvija ir pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm, kurā ģimenēm ar trim un vairāk bērniem ir vislielākais risks nonākt uz nabadzības sliekšņa. Eiropā šāds risks tik ļoti nav atkarīgs no bērnu skaita ģimenē. Demogrāfs uzskata, ka Eiropā ir divas nometnes - apzinīgā Eiropa, kas sākas no Igaunijas, iet pāri Skandināvijai, Lielbritānijai, Īrijai un beidzas pie Francijas. Šajās valstīs par dzimstības jautājumu tiek domāts - no nacionālā kopprodukta jaunajām ģimenēm ar bērniem tiek novirzīts divreiz vairāk līdzekļu. Viņš arī atgādina, ka Igaunijā pat krīzes gados dzimstība pārsniedza mirstību. Latvijā divām trešdaļām sieviešu auglīgā vecumā nav bērnu un divas trešdaļas vīriešu nav precējušies (lai gan laulības nav bērnu radīšanas garants un laulības nozīme nereti tiek pārvērtēta).
Demogrāfs pārmet latviešiem pārlieku perfekcionismu - viņi gribot bērnam nodrošināt labāko, ja to nevar, tad izvēlas nedzemdēt. Kurš pirmo, bet vairākums - otro, trešo un nākamos pēcnācējus.
Cik nākotnes potenciāla ir Latvijā?
Ko saka statistiķi par Latvijas nākotni - bērniem? Centrālā statistikas pārvalde informē, ka 2018. gada 1. jūlijā provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 926 tūkstoši. Šā gada sākumā 18,5 procenti jeb 358 800 personu no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Salīdzinot ar 2017. gada sākumu, bērnu skaits ir palielinājies par 0,6 procentiem jeb 2200. Vislielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgā (21 procents). Tas nozīmē, ka cilvēks tomēr meklē, kur labāk.
Latvijā sievietes vairs nesteidz dzemdēt uzreiz pēc skolas sola, vēl neieguvušas izglītību, nesākušas strādāt. Būtiski ir samazinājies jaundzimušo bērnu skaits sievietēm vecumā līdz 19 gadiem - no 1152 jaundzimušajiem 2010. gadā līdz 628 jaundzimušajiem 2017. gadā, vecumā no 20 līdz 24 gadiem - attiecīgi no 4649 līdz 2967 jaundzimušajiem.
Jaundzimušo mātes vidējais vecums ir palielinājies no 28,5 gadiem 2010. gadā līdz 30,2 gadiem 2017. gadā. Arvien vairāk bērnu dzimst sievietēm 30 līdz 39 gadu vecumā (no 6920 jaundzimušajiem 2010. gadā līdz 9589 jaundzimušajiem 2017. gadā). Starp citu, pirms gadiem desmit veikti pētījumi Eiropas valstīs atklāja, ka ap 10 procentiem sieviešu līdz 45 gadiem apzināti izvēlas dzīvot bez bērniem, primāri izvēloties izglītību, karjeru, labklājību, brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Eiropas Savienībā vidējais sievietes vecums, sagaidot savu pirmdzimto, 2015. gadā bija 28,9 gadi. Visjaunākās sievietes pirmo reizi par māmiņām kļuva Bulgārijā (26 gadi), Rumānijā (26,3 gadi), Latvijā (26,5 gadi) un Polijā (27 gadi). Vidēji visvecākās pirmdzimto māmiņas bija Itālijā (30,8 gadi), Spānijā (30,7 gadi), Luksemburgā un Grieķijā (abās valstīs 30,2 gadi). Lietuvā sievietēm pirmais bērns piedzima vidēji 27,1 gada vecumā, bet Igaunijā - 27,2 gadu vecumā.
Par nākotnes potenciālu Latvijā var spriest arī pēc bērnu skaita mājsaimniecībās. Pērn 27,3 procentos mājsaimniecību auga bērns vai jaunietis līdz 17 gadu vecumam, bet gandrīz 33 procenti bija vienas personas mājsaimniecības. Pieņemsim, ka lielā daļā no tām bērni jau izauguši un dzīvo atsevišķi. Tomēr pāris ar trīs un vairāk bērniem ir tikai 1,8 procentos mājsaimniecību, ar diviem bērniem - 5,4 procentos un ar vienu bērnu - 7,4 procentos. Ja arī pāris nolēmis audzināt bērnu, tad lielākoties tomēr tikai vienu.
Savienoto trauku princips
«Eurostat» publicētie dati liecina, ka Latvijā 2017. gadā bijis trešais lielākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā. Rēķinot uz
1000 iedzīvotājiem, iedzīvotāju skaits sarucis par 8,1. Lietuvā uz katriem 1000 iedzīvotājiem kritums bijis 13,8 cilvēki, Horvātijā - 11,8. Kopumā iedzīvotāju skaita kritums pērn reģistrēts deviņās Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet 19 valstīs tas ir pieaudzis.
Lielākais kāpums bijis Maltā (+32,7 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem), Luksemburgā (+19), Zviedrijā (+12,4), Īrijā (+11,2) un Kiprā (+11).
Arī Igaunijā iedzīvotāju skaits pieauga par 2,7 uz 1000 iedzīvotājiem. Vidēji Eiropas Savienībā šis rādītājs bijis 2,1.
Kas gaida valsti
Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par vidēji 74 cilvēkiem dienā. Kad cilvēku skaits stabilizēsies? ANO izteiktajās prognozēs 2030. gadā Latvijā dzīvos 1,8 miljoni iedzīvotāju, bet 2050. gadā - 1,6 miljoni.
«Certus» pētījumā lasāmas pozitīvākas prognozes: straujais iedzīvotāju skaita kritums 2020. gados apstāsies, iedzīvotāju skaits pakāpeniski izlīdzināsies un 2030. gadā būs nedaudz mazāks par 1,9 miljoniem.
Vai tas notiks uz dzimstības vai imigrācijas rēķina? Mirušo skaits aizvien pārsniegs jaundzimušo skaitu, jo dzīves ilgums turpina pieaugt, bet dzimstības līmenis joprojām būs zems. Pētnieki uzskata, ka iedzīvotāju skaita stabilizāciju veicinās algu pieaugums un emigrējošo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Vai nu vairs nebūs kam emigrēt, vai arī ekonomiskā situācija noturēs iedzīvotājus savā valstī, vai arī iebraucēju skaits pārsniegs izceļotāju skaitu. Migrācija turpināsies valsts iekšienē - cilvēki meklēs labākus dzīves un darba apstākļus pilsētu un lielu apdzīvotu vietu tuvumā. Mazie lauku novadi cietīs visvairāk, jo vidusskolas vecuma jauniešu skaits visstraujāk pieaugs Rīgā un Rīgas reģionā. Vai viņi atgriezīsies laukos? Pašlaik grūti prognozēt. Mazie novadi no cilvēku trūkuma cietīs visvairāk - tur ir augstāks bezdarba līmenis, zemākas algas, grūtāk pieejamas izglītības iespējas, novecojusi sabiedrība. Toties iegūst Rīga un Rīgas reģions - gan jaunus cilvēkus, gan darbaspēku, gan nodokļus. Pētnieki gan pieļauj, ka pozitīvās izaugsmes scenārija gadījumā Latgalē varētu atgriezties salīdzinoši vairāk cilvēku.
Pētījuma «Latvijas demogrāfiskais portrets šodien… un rīt» autori brīdina, ka ir jāsāk gatavoties demogrāfiskajām pārmaiņām. 1990. gadā uz katru pensionāru bija 5,5 darbspējīgi iedzīvotāji, bet līdz 2030. gadam situācija būs mainījusies: uz vienu pensionāru būs tikai 2,7 darbspējīgi cilvēki.
PROGNOZES PIEPILDĀS!
Šīs publikācijas kontekstā bija aizraujoši ielūkoties «Latvijas Vēstneša» 2004. gada 17. numurā, kurā akadēmiķis un demogrāfijas pētnieks Pēteris Zvidriņš vērtēja un prognozēja demogrāfisko situāciju Latvijā:
* pēc 2010. gada dzimstības līmenis sāks strauji kristies, izraisot līdz šim nepieredzētu lejupslīdi dzimušo skaitā;
* Latvijā noris ļoti straujš iedzīvotāju novecošanās process, kura raksturīgākās iezīmes ir sistemātisks bērnu īpatsvara sarukums un vienlaikus gados vecāko iedzīvotāju daļas pieaugums. Vidējais dzīvojošo vecums jau sasniedzis 40 gadus, un šā rādītāja pieauguma temps ir visai augsts;
* valsts demogrāfiskā potenciāla zudums ir sasniedzis tādus apmērus, ko var salīdzināt ar dzīvā spēka pilnīgu izzušanu tādās pilsētās kā Dobele, Krāslava vai Bauska. 2004. gadā katru nedēļu Latvija zaudē vairāk nekā 200 cilvēku;
* salīdzinot tagadējo pamattautības iedzīvotāju īpatsvaru Latvijā ar to, kāds tas bija padomju perioda beigās (52 procenti), redzams, ka neatkarības gados tas jūtami palielinājies, galvenokārt uz cittautiešu izceļošanas rēķina. Tomēr salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu analogiem indikatoriem šis īpatsvars ir visai zems;
* demogrāfiskās problēmas aizvien aktuālākas kļūst visā Eiropas kontinentā. Dzimstības samazināšanās izraisīja depopulācijas situāciju un iedzīvotāju novecošanos aizvien lielākā skaitā valstu. Mirušo pastāvīgi ir vairāk nekā dzimušo Vācijā, Itālijā, Grieķijā, Krievijā un dažās citās valstīs. Prognozes nepārprotami rāda: iedzīvotāju skaits Eiropā samazināsies. Tāpēc daudzās valstīs vairs nav tik stingri imigrācijas ierobežojumi. Gandrīz visur var saskatīt daudz problēmu laulātības un ģimenes attiecībās (vēlas laulības, zema laulību noturība u.tml.). Raksturīgi, ka vairākās Skandināvijas, Beniluksa valstīs, arī ASV un citur tieši pēdējā laikā īsteno aktīvāku ģimeņu politiku.
VAI MĒS GRIBAM BĒRNUS?
Mājsaimniecību sadalījums pēc demogrāfiskā tipa 2017. gadā (%)
Citas mājsaimniecības ar bērniem 8,9
Pāris ar 3 un vairāk bērniem 1,8
Pāris ar 2 bērniem 5,4
Pāris ar vienu bērnu 7,4
Viens pieaugušais ar bērniem 3,8
Citas mājsaimniecības bez bērniem 20,3
Pāris bez bērniem 19,5
Viena persona 32,9
MĀJSAIMNIECĪBU IENĀKUMI
Rīcībā esošais ienākums mājsaimniecībās ar bērniem 2016. gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro)
Viens pieaugušais ar bērniem 313,66
Pāris ar 1 bērnu 492,64
Pāris ar 2 bērniem 388,69
Pāris ar 3 un vairāk bērniem 304,93
BĒRNU (0-14 GADU) ĪPATSVARS IEDZĪVOTĀJU KOPSKAITĀ (%)
Valsts 2010 2017
Kopā ES 15,7 15,6
Latvija 14,2 15,6
Īrija 21,0 21,1
Turcija 26,0 23,7
Portugāle 15,3 14,0
Itālija 14,1 13,5
Vācija 13,5 13,4
Igaunija 15,1 16,2
Lietuva 15,0 14,8
(Publicēts izlases veidā)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, datu krājums «Bērni Latvijā, 2018»