Kas notika ar prāmi «Estonia»? Kurš nogalināja Amerikas prezidentu Džonu Kenediju? Kāpēc uz Rīgas ēkām ir daudz brīvmūrniecības simbolu? Kas ir Rozes Krusta brālība, kurā iesaistījusies eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, un vai tikai viņa tādējādi negrib iegūt kādas īpaši slepenas zināšanas? Kurš sacer gaišreģes Vangas pareģojumus, kas pēc viņas nāves uzpeld atkal un atkal un tiek pieteikti kā iepriekš nezināmi? Ak, un ilumināti, kuri vēlas iegūt kundzību visā pasaulē!… Kālab sazvērestības, konspirācijas teorijas joprojām ir populāras un cilvēki sliecas tām ticēt?
Dažiem senči ir reptiļi...
Ja lasītājiem ierosinātu nostāties pie spoguļa un, sev acīs skatoties, skaļi pateikt: es ticu, ka pasauli pārvalda reptiļi no kosmosa, - es ceru, ka viņi zīmīgā žestā pieliktu pirkstu pie deniņiem. Tā ir tikai viena no sazvērestības teorijām, kas klejo pa pasauli un kam ir savs domubiedru pulks. Raugi, princese Diāna esot stāstījusi, ka britu karaliskā ģimene patiesībā ir reptiļveidīgi citplanētieši, kam piemīt spēja mainīt izskatu. No reptiloīdiem sazin kāpēc cēlusies arī Amerikas prezidentu Bušu dzimta. Slavenu cilvēku senči bijuši reptiļi? Tiešām?! Un latviešu mākslinieks Miķelis Fišers, kurš par savām sazvērestības teorijām - izstādi «Netaisnība» - saņēma Purvīša balvu, ir reptiloīdu un citplanētiešu adepts? Tā gan būtu sensācija!
Teoriju netrūkst
Par 2001. gada 11. septembra notikumiem Amerikā ir daudz konspirācijas teoriju. Joprojām. Un ir cilvēki, kuri tic, ka ASV valdība organizēja terora aktus…
Vēl jo interesantāka ir konspirācijas teorija, ka Austrālija neeksistē. Tā esot hologramma. Tas nekas, ka Austrālijā dzīvo vairāk nekā 20 000 latviešu, un viņi jau gan varētu justies neparasti, ka atrodas kaut kādā vietā, kuras nav.
Ne tik sen tika izplatīti baisi bija stāsti par lidmašīnu baltajām astēm, kas neesot vis izplūdes gāzes, bet ķīmiskas vielas, ar ko tiekot indēta populācija.
Cik burtu nav «iztērēts», cik filmu uzņemts un cik eksperimentu veikts, lai pierādītu, ka nekāds «Apollo» nenosēdās uz Mēness, bet vēsturiskais notikums filmēts kādā Holivudas studijā. Nu, ir taču cilvēki, kuriem nav slinkums eksperimentēt, «pierādīt» un oponēt šim notikumam.
Ja čekas maisus ilgi vai vispār neatvērs, tad Latvijā radīsies savas nacionālajām īpatnībām atbilstīgas konspirācijas teorijas. Lai gan - tās ir jau sākušas veidoties. Zolitūdes traģēdijas lietas tiesai gals nav redzams, un, zinot cilvēka domāšanas īpatnības, var teikt, ka radīsies konspirācijas teorijas arī par šo traģiskonotikumu.
Pat Vaira Vīķe-Freiberga!
Bet viena no visu laiku iecienītākajām tēmām ir masoni. Brīvmūrnieki. Viņi un ilumināti pārvaldot pasauli. Jo ietekmīgāks vai talantīgāks cilvēks, jo biežāk tiek secināts - masons. Vai arī jebkurš, kas ir uzņemts kādā slēgtā brālībā. 1994. gadā intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Cīņa» (tagad «Neatkarīgā Rīta Avīze») Vaira Vīķe-Freiberga stāstīja: «Bet drīz pēc tam, kad 1965. gadā biju ieguvusi doktores grādu, man uznāca tāda kā eksistenciālā krīze. Biju apguvusi savas zinātnes pamatus, bet apmierinājuma vietā mani pārņēma šaubas. Labi iemācījusies visu to, ko zinātne spēj, pārāk labi apjēdzu arī, ko visu tā nespēj. Nācu pie slēdziena, ka psiholoģija kā zinātne nespēj atbildēt tieši uz tiem jautājumiem, kas šķita būtiskākie, kā, piemēram, kāpēc cilvēks ir ļauns. Nespēj atbildēt šodien un diez vai to spēs pēc simt gadiem.
Vilšanos tajā, ko var sniegt organizētā baznīca, biju piedzīvojusi jau agrāk. Akli ticēt, kā baznīca to prasītu, īsti vairs nespēju. Nelīdzēja arī protestantisma sausā prātniecība, uzsvars uz Bībeli kā vienīgo autentisko dievišķās atklāsmes avotu utt. Es jutos tā, ka Dievs vai nu ir miris, vai mani pametis.
Tā šo divu vilšanos dēļ es sāku meklēt kaut ko citu, un tas mani noveda pie ezoterisma mācībām un studijām. Sākumā es, pēc tam mans vīrs Imants un ar laiku arī mana meita Indra iesaistījāmies Rozes Krusta ordenī un sākām sekot tā programmai ar meditācijām un vingrinājumiem.
Tā visu savu pieauguša cilvēka mūžu paralēli zinātniskajai darbībai esmu bijusi praktizējoša mistiķe - cilvēks, kas piekopj misticismu nevis kā intelektuālu novirzi (t. i., lasa par ezoteriskām tradīcijām, kabalu, hinduismu u. tml.), bet kā praksi, kas orientēta uz apziņas stāvokļu trenēšanu, vingrināšanu, intuīcijas izkopšanu. Kādu laiku biju Martīnistu ordenī, vēlāk mācījos sahadža jogu.»
Viņa uzsvēra, ka izglītība un veidošanās mistikā visu šo laiku notika amerikāņu Rozes Krusta ordeņa - AMORC - paspārnē, jo esot vēl kāds pusducis organizāciju, kas sevi dēvē par Rozes Krustu. Eksprezidente arī norauj noslēpumainības plīvuru, izstāstot, ka rožkrustieši ir sena Rietumu tradīcija, kas sākusi veidoties vēl tad, kad katoļu baznīca stingri turēja savās rokās laicīgo varu. Ilgus gadsimtus Eiropā būt rožkrustietim nozīmēja būt ķecerim un piedzīvot nāvi uz sārta. Tāpēc ordenis bija spiests darboties slepenībā (ar slepenības zvērestu u. tml.). Taču pēdējo vairāk nekā 50 gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas - visas šīs organizācijas aizvien vairāk ir aizgājušas atklātībā, sludinās un meklē sev jaunus biedrus. Nav vairs iemesla slēpties, jo brīvās iekārtās neviens netiek vajāts. Vienīgais, kas palicis - dažas lietas, ko nesagatavotam cilvēkam nevar atklāt un mācīt, jo tās varētu pārprast, un tas viņam varētu nākt par ļaunu.
Visus šos gadus viņa nerunāja par savu piederību ordenim, jo jutusies saistīta ar slepenības zvērestu un mistiskajā tradīcijā sevi uzskatījusi tikai par mācekli.
Brīvmūrniecība Rīgā - uz katra soļa
Atgriežoties pie brīvmūrniekiem, Rīgā ir daudz simbolu, kas liecina par
šīs noslēgtās organizācijas klātesmi. Attiecībā uz viņiem noticis tas, kas apliecina (bet kā gan citādi?) cilvēka prāta darbību. Brīvmūrnieku ētiskais kodekss ietver cilvēcību, brālību, toleranci, miermīlību, sociālo
taisnīgumu, raksta Silvija Grosa grāmatas «Brīvmūrniecība. Zīmes un Rīgas arhitektūra» ievadā. Tādā veidā brīvmūrnieki nesa gaismu tumsonīgajā pasaulē. Viņi nodarbojās arī ar labdarību, rīkoja kultūras pasākumus.
Brīvmūrnieki apvienojās ložās, kur valdīja stingra hierarhija - mācekļi, zeļļi un meistari. Ložas apvienojās lielložās, un katrai bija savs atšķirīgs nosaukums, tērpi, simbolika, nozīmes, rituāli. Tas pārējā sabiedrībā izraisīja neizpratni, jo noslēpums, nezināmais biedē. Brīvmūrnieki izmantoja simbolus, lai sarunātos ar pasauli. Simboli nebija izvēlēti nejauši. Tajos attēloti viņu nosaukumam atbilstīgie darbarīki - ķelles, āmuri, cirkuļi, svārsti, lineāli, kā arī atainota kosmosa sistēma - saule, mēness, zvaigznes. Simboliski tā ir apgaismība, pēc kuras tiecās brīvmūrnieki un ko viņi nesa pārējiem cilvēkiem. Uz ēku fasādēm novietotie simboli bija ar savu nozīmi - radīt mieru mājā, tās iemītniekiem, aizsargāt, izskaistināt, dot slepenu zīmi par piederību brīvmūrniecībai u.tml.
Simbols ir vairāk nekā vārds. Simbolam ir senākas saknes, tas sevī ietver arhetipu. Piemēram, brīvmūrniekiem Dievs ir dižais Pasaules arhitekts, un to simbolizē burts G, vienādmalu trīsstūris un Visu Redzošā Acs, raksta Silvija Grosa. Tas nozīmē, ka arhitektūra brīvmūrniecībā ir mākslu māksla, augstākā no visām. Vai arī brīvmūrniecības simbols - trīsstūris ar cirkuli, kas simbolizē garīgās attīstības trīs līmeņus.
*
SAZVĒRESTĪBAS TEORIJA
Termins, ar ko raksturo kādas cilvēku grupas vai veselas populācijas aizdomas par slēptām un ļaunu nolūku vadītām darbībām no valdības, institūciju vai organizāciju puses. Sazvērestības teoriju piekritēji cenšas izskaidrot dažādu negadījumu vai mīklainu notikumu iemeslus ar kādu slepenu varas spēku darbību. Sazvērestības teorijas mēdz būt paradoksālas, iracionālas vai paranoiskas no lielākās daļas sabiedrības un zinātnes skatupunkta, tāpēc tās vispārēji netiek uztvertas par iespējami patiesām.
Avots: «Vikipēdija»
*
SKAIDRO PSIHOLOGI
Kāpēc cilvēki tic sazvērestības, konspirācijas teorijām?
Cilvēks nemeklē faktus, bet sakarības
Jānis Caics, psiholoģijas zinātņu doktors, sertificēts psihologs:
«Cilvēki ir psiholoģiski virzīti uz ērtiem uzskatiem un bieži vien neanalizē detaļas, to, ko internetā dēvē par sīkdatnēm. Ja pārmērīgi vispārina kādu virzienu vai teoriju, skaidrojumu balsta uz asociācijām, tad ne vienmēr pareizi nosaka cēloņu un seku sakarības.
Vēl kāds aspekts: cilvēki grib sevi uzskatīt par visu zinošiem, tādu kā pēdējo instanci, jo tad jūtas pašpietiekami un tas atbilst personīgajam pasaules redzējumam. Cilvēki bieži balstās tikai uz emocijām, lai gan cilvēkam ir gan sintētiskā, gan analītiskā domāšana. Racionāls prāts apslāpē emocijas, kad liekas, ka pasaulē ir lielas problēmas un vajag pasauli glābt. Tā ir cēla misija, cilvēks jūtas nozīmīgs līdzīgi domājošu cilvēku grupā. Bet tāda uztvere ir nepamatota.
Ko par sevi domā cilvēks, kurš jūtas piederīgs kādai no sazvērestības teorijām? Es nebūšu sazombētais, pelēkā masa, bet brīvi domājošs. Un tā viņš jūtas psiholoģiski komfortabli. Cilvēkam ir bail no nezināmā. Lai gan būtu jāizprot procesi, jāmeklē informācijas avoti, bet viņam liekas, ka pasauli labāk skaidrot tādā veidā. Cilvēks nemeklē faktus, bet sakarības. Tad viņš saka: nejaušību nav; kāds kontrolē pasauli.
Tagad interneta laikmetā medijos ir daudz nepārbaudītas, nepatiesas informācijas. Un tad sākas grupu domāšana - cilvēki atbalsta kādu teoriju un neievēro kļūdainu metodoloģiju, jo jūtas piederīgi grupai un tas ir patīkami emocionālā, intuitīvā līmenī. Piemēram, ja ir publikācija pret konspirācijas teorijām, viņi saka: nē, es tai grāmatai neuzticos, tas nav uzticams avots. Jo grib ticēt tam, kas viņam ir mīļš un patīkams.
Novēlu visiem uz pasauli skatīties ar prieku, baudu, gandarījumu!»
Dabīga vajadzība pēc kontroles un drošības
Marija Ābeltiņa, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite:
«Šis fenomens pastāv visā pasaulē. Ir tēmas, kas cirkulē visā pasaulē, piemēram, par vakcīnu kaitīgumu. Ir nācijai atbilstīgas tēmas, piemēram, prāmja «Estonia» katastrofa Baltijas valstīs vai 11. septembris Amerikā. Jo grūtāk dzīvē cilvēkam klājas, jo vieglāk viņš pieņem šīs teorijas.
Psihologi saskata trīs iemeslus. Pirmkārt. Mūsu alkas pēc noteiktības un izskaidrojuma. Domāšanas procesā visu laiku skaidro, un tas ir automatizēts. Ja uz ielas dzirdam troksni, uzreiz domājam, kas tas varētu būt. Tas attiecas arī uz dzīves procesiem. Nenoteiktība ir cilvēkam
nepanesama. Konspirācijas teorijas ļauj atrast atbildes uz sarežģītiem vai pagaidām neatbildamiem jautājumiem. Pasaule ir sarežģīta, bet šīs teorijas izskaidro visuun vienmēr.
Bet domāšanas process nav perfekts, tāpēc ir vienkāršāk, ja ir kāds skaidrojums. Pat gadījumos, kad, pārbaudot faktus, izrādās citādi. Mēs bieži uzskatām, ka domājam pareizi. Vienkāršs piemērs. Ir viegli pārbaudīt, vai Sidneja ir Austrālijas galvaspilsēta. Bet sarežģītos jautājumos smadzenes iet vieglākās pretestības ceļu - vieglāk ir ticēt, nevis «rakties» avotos. Konspirācijas teorijas balstās uz emocionāliem argumentiem. Fakti balstās uz loģiku. Jautājums, vai spējam nomierināt bailes un emocijas un pāriet uz «homo sapiens» līmeni?
Otrkārt. Dabīga vajadzība pēc kontroles un drošības. Cilvēkam ir jāmaina uzskati un paradumi globālās sasilšanas dēļ, bet tad dzīvot vairs nav tik droši kā tad, ja pieņem, ka globālo sasilšanu kāds ir izdomājis. Vai arī, noliedzot vakcīnu efektivitāti, cilvēks iegūst pseidodrošību.
Treškārt. Vajadzība uzturēt pozitīvu paštēlu, svarīgi ir justies labam un citu cilvēku pieņemtam. Tā ir dabīga vajadzība. Kā mēdz domāt šo teoriju piekritējs? Es zinu kaut ko īpašāku, būtiskāku. Un viņš to - piemēram, ka pasauli pārvalda ilumināti - stāsta citiem, jo misija ir - glābt pasauli.»