RECEPTES: Rudzu maize dažādās variācijās

Bro­kas­tis ir jā­ēd! Ir jau pie­rasts stei­gā iz­skriet no mā­jas ar tuk­šu vē­de­ru un pa­ķert kā­du, vis­bie­žāk – ne­ve­se­lī­gu, uz­ko­du pa ce­ļam uz dar­bu vai mā­cī­bu ie­stā­di. Pir­mais so­lis ce­ļā uz bro­kas­to­ša­nas pa­ra­du­mu mai­ņu va­rē­tu būt rī­ta sviest­mai­zes no ve­se­lī­gas rupj­mai­zes vai sald­skāb­mai­zes, pro­tams, ve­se­lī­gam jā­būt arī tam, ko lie­kam uz mai­zī­tēm. Vē­lams, lai bro­kas­tu mai­zī­tes bū­tu arī maz­liet pār­stei­dzo­šas – te var pa­lī­dzēt ne­ie­rasts pro­duk­tu sa­li­kums, ku­ru ie­rau­got miegs kā ar ro­ku at­ņemts.

KĀ­PĒC IE­TEI­CA­MA RU­DZU MAI­ZE

* Ru­dzu mai­zē ir B gru­pas vi­ta­mī­ni, PP un E vi­ta­mīns, dzelzs, kal­cijs, kā­lijs, mag­nijs, cinks, man­gāns un ci­tas mi­ne­rāl­vie­las, kā arī daudz balast­vie­lu.

* E vi­ta­mī­na ru­dzu mai­zē tā ir vai­rāk ne­kā bal­tmai­zē. Tas vis­vai­rāk sa­sto­pams grau­da dīg­lī un ap­val­kos. E vi­ta­mīns ir anti­ok­si­dants, kas va­ja­dzīgs vis­iem cil­vē­kiem, bet se­viš­ķi tiem, ku­ri dzī­vo iz­plū­des gā­zu pie­sār­ņo­tā vi­dē, smē­ķē, vi­su die­nu sēž bi­ro­jā pie da­to­ra un brauc ar ma­šī­nu.

* Šķiedr­vie­lu ru­dzu mai­zē ir 10%, bet pa­ras­tā bal­tmai­zē 3–4%. Šķiedr­vie­las ne­uz­sū­cas gre­mo­ša­nas trak­tā, bet tās ma­zi­na tok­sis­ko vie­lu ie­dar­bī­bu, uz­la­bo zar­nu mik­ro­flo­ru, uz­la­bo zar­nu trak­ta dar­bī­bu, līdz ar to ma­zāk pa­spēj iz­vei­do­ties un uz­sūk­ties kai­tī­gās vie­las.

* 100 gra­mos ru­dzu mai­zes, kas cep­ta no rup­ja ma­lu­ma mil­tiem, ir 8–11 g balast­vie­lu. Lai gan šķiet, ka ci­tos pro­duk­tos balast­vie­lu ir vai­rāk (pie­mē­ram, 100 gra­mos kli­ju ir 48 g, 100 g ne­vā­rī­tu, ne­mēr­cē­tu pu­pi­ņu – 17 g), to­mēr jā­ņem vē­rā, cik re­āli ir šā­du pro­duk­tu dau­dzu­mu ap­ēst.

Tiem, ku­ri die­nu pa­va­dīs ār­ā, fi­zis­ki strā­dās vai spor­tos, jā­pie­dā­vā sā­tī­gā­kās mai­zī­tes, uz ku­rām nav grēks uz­ziest arī īs­tu, la­bu svies­tu. Sviests ir ka­lo­ri­jām ba­gāts pro­dukts, 100 gra­mos svies­ta ir 720 kcal, 82 g tau­ku (t.sk. ap 52 g pie­sā­ti­nā­to tau­ku, 21 g mo­no­ne­pie­sā­ti­nā­to tau­ku, 3 g po­li­ne­pie­sā­ti­nā­to tau­ku), 215 mg ho­les­te­rī­na, arī A vi­ta­mīns, D vi­ta­mīns, kal­cijs un fos­fors. Bet svies­tu jau ne­lie­to­jam tik lie­los dau­dzu­mos. Sa­vu­kārt tiem, ku­rus gai­da sē­došs darbs, ie­tei­ca­mā­kas būs mai­zī­tes ar vāj­pie­na biez­pie­nu, lie­su ga­ļu un dār­ze­ņiem. Biez­piens ir vi­su to la­bo vie­lu kon­cen­trāts, kas sa­sto­pa­mas pie­nā, – vie­nā ki­lo­gra­mā biez­pie­na ir ap­tu­ve­ni tik­pat daudz ol­bal­tum­vie­lu, cik sep­ti­ņos lit­ros pie­na, kā arī kal­cijs, fos­fors un zi­nāms dau­dzums tau­ku, bet tau­ku pro­cen­tu ie­spē­jams iz­vē­lē­ties. Ja kā­ro­jas ve­se­lī­gu sal­du­mu, ne­aiz­mir­sī­sim par me­du, ja prāts ne­sas uz pi­kan­tā­kām lie­tām – ņem­sim tal­kā garš­vie­las un za­ļu­mus. Un mal­tī­tei no­teik­ti pie­vie­no­sim arī kā­du svai­gu aug­li.