Komponistu zemapziņas dzīlēs
«Visi mākslinieki ir mazliet vienpatņi un savas vientulības fani. Viņi bieži norobežojas no sadzīves un burzmas, lai iegrimtu savās zemapziņas dzīlēs pēc kādas jaunas radošas pērles,» saka aktrise Raimonda Vazdika. Viņai rīt pirmizrāde – Mūzikas un teātra restorānā Happy Days & Nights viņa iestudējusi muzikālu izrādi Dzīve virs jumtiem.
Jaunā izrāde ir jau daudziem skatītājiem zināmās koncertizrādes Dzejnieki. Nakts. Bohēma. otrā daļa, kuras nosaukumu varētu atšifrēt arī kā Komponisti. Diena. Askēze?. Tā vēsta jauniestudējuma afiša. Tas ir pirms četriem gadiem izveidotās muzikālās apvienības Dzīve virs jumtiem stāsts ar tādu pašu nosaukumu – tikai šoreiz par komponistu sūtību un būtību. Par mūzikas tapšanas aizkulisēm un komponistu dzīves sajūtu, un to izspēlē un izdzied aktrises Raimonda Vazdika un Ieva Pļavniece un ģitāras virtuozi Ilze Grunte un Arnolds Kārklis. Nākamā izrāde – 12. februārī.
No otras puses
«Ja pirms četriem gadiem izrādē Dzejnieki. Nakts. Bohēma. mēs dziedājām dažādas latviešu dziesmas ar mūsu izcilāko dzejnieku tekstiem, virtuāli paviesojoties Imanta Ziedoņa, Jāņa Petera, Ojāra Vācieša, Māra Čaklā un vairāku citu dzejnieku dzīves un mākslas telpā, mēģinot izprast, kas viņi ir par putniem – naktsputni vai bohēmisti, tad šoreiz mums radās doma papētīt, kāda ir mūsu izcilāko komponistu dzīve un sadzīve,» stāsta jauniestudējuma scenārija autore un režisore Raimonda Vazdika. Viņa atklāj, ka Dzīvē virs jumtiem skanēs Valta Pūces, Imanta Kalniņa, Jura Kulakova, Mārtiņa Brauna, Ulda Marhileviča un Raimonda Paula kompozīcijas jaunos aranžējumos ar dažādiem instrumentiem dzīvā izpildījumā un tās papildinās arī pāris viņas pašas un viena Ilzes Gruntes sarakstīta dziesma.
«Latvija ir tieši tik maza, ka mēs, mūziķi, savā starpā esam labi pazīstami, ar vienu otru pat ļoti personīgi, kas nozīmē, ka daudz ko zinām no otras puses, ir arī daudz anekdotisku gadījumu, ko varam pastāstīt. Vārdu sakot, ar šo izrādi mēs mēģināsim pietuvoties mūziķu dvēselei,» saka Raimonda Vazdika. Gatavojoties šai izrādei, viņa izrakusies cauri grāmatām par Raimondu Paulu, Imantu Kalniņu, Leonīdu Vīgneru. Režisori iedvesmoja arī žurnālista un rakstnieka Ērika Hānberga un fotogrāfa Ulda Brieža atmiņas par radošo personību bohēmas dzīvi septiņdesmito un astoņdesmito gadu Liepājā, kas atainota grāmatā Vāgūzis. Visās savās izrādēs viņa dokumentālus faktus cenšas sasaistīt kopā ar savām fantāzijām un poētiskajām vīzijām, un arī šajā muzikāli atraktīvajā izrādē tiks izmantoti tikai reāli fakti un notikumi no komponistu ikdienas, rosinot skatītāju iepazīt mūziķa dvēseles stīgas un atklāt noslēpumus no viņu radošās ikdienas.
Savas vientulības fani
Gatavojot šo iestudējumu, Raimonda Vazdika ir atradusi atbildi uz jautājumu, kāda ir komponistu būtība. «Visi mākslinieki ir mazliet vienpatņi. Viņi ir savas vientulības fani. Viņi bieži norobežojas no sadzīves un burzmas, lai iegrimtu savās zemapziņas dzīlēs pēc kādas jaunas radošas pērles.»
Aktrise stāsta, ka Mūzikas un teātra restorānā, naktsklubā Happy Days & Nights (Martas ielā 10, Rīgā) ir stikla jumts, caur kuru var skaidri redzēt debesis. Tāpēc šī vieta jo īpaši sasaucas ar izrādes tēmu – par māksliniekiem, kuri mazliet plivinās mākoņos un savos radošajos meklējumos vērš skatu uz zvaigznēm.
Vienīgais no komponistiem, kurš ir informēts, ka viņa dzīves būtība un sūtība tiks atmaskota Raimondas Vazdikas jauniestudējumā, ir Valts Pūce. Jo izrādes radošajai komandai bija nepieciešamas notis dažām viņa dziesmām. «Mēs izbrīnījāmies, uzzinot, ka ne visiem komponistiem mājās glabājas notis,» aktrise nosaka un atklāj, ka ar Valtu Pūci sadarbojas jau kopš 1989. gada, kad komponists viņu uzrunājis uzrakstīt tekstus viņa topošajam mūziklam Visādas drazas. «Vienu dziesmiņu no šī mūzikla atradām. Protams, izrādē skanēs arī viņa populārākā dziesma Notiksies, kam jānotiek. Kopā koncertējot Valta autorprogrammā Tuvplāni, smējāmies, ka mums jau katram ir tikai viena dziesma, jo no manām dziesmām Latvijas radio 2 spēlē tikai Apsoli man neko, bet no viņa daudzajām dziesmām – tikai Notiksies, kam jānotiek.»
Raimonda Vazdika neslēpj, ka ir personīgi pazīstama arī ar visiem pārējiem komponistiem, kuru mūzika iesaistīta šai jauniestudējumā. Ar Uldi Marhileviču viņa vienā laikā mācījusies Latvijas Valsts konservatorijā. Ar Raimondu Paulu jau sen pazīstama caur savu māsu – žurnālisti un Neatkarīgās galvenās redaktores vietnieci Elitu Veidemani. «Viņš man ir devis arī notis vienai savai dziesmai. Savukārt Imants Kalniņš man savulaik izteicis komplimentu, ka man noteikti vajag dziedāt. Pirms daudziem gadiem viņam bija doma par sadarbību, žēl, ka nesanāca,» aktrise nosaka, piebilstot, ka arī Juris Kulakovs un Mārtiņš Brauns, protams, ir jau seni un ļoti tuvi draugi.
Aktrise un skolotāja
Raimonda Vazdika atklāj, kas viņas dzīvē notiek paralēli dzīvei virs jumtiem – viņa ir pieslēgusies darbam Latvijas Jaunatnes teātrī, kas savus skatītājus gaida koncertzāles Rīga telpās. Atjaunotais Latvijas Jaunatnes teātris tiek veidots kā projektu teātris, iestudējumiem piesaistot dažādu Latvijas teātru spilgtākos aktierus un režisorus. Tas savu darbību sāka 3. janvārī ar izrādi Un atkal Pifs, bet jau 6. martā gaidāma nākamā pirmizrāde – muzikālai izrādei Žanna d'Arka, ko veido režisors Ivars Lūsis un kur līdzās dažiem bijušā Jaunatnes teātra aktieriem spēlēs arī Raimonda Vazdika.
Aktrise stāsta: nupat uzņemta arī Latvijas Jaunatnes teātra studija, kur viņa strādās par pedagoģi – pasniegs aktiermeistarību un skatuves kustību. Mācības sāksies jau drīzumā.
Taujāta, vai tie, kuri šo ziņu palaiduši garām, bet ļoti labprāt būtu gribējuši pievienoties, ir visu nokavējuši, aktrise atteic, ka, iespējams, kaut kad būs papildu uzņemšana. «Patiesībā tie, kuri kaut ko ļoti grib un par to interesējas, nekad aiz durvīm nepaliek. To varu pateikt arī par sevi: kad 18 gadu vecumā žurnālā Liesma izlasīju rakstu par studentu teātri, ko vadīja Ārijs Geikins, sapratu, ka uzņemšanu esmu nokavējusi, taču – es saņēmu dūšu, aizgāju pieteikties, nospēlēju etīdi un tiku uzņemta!»
Bet iestudēt izrādi bērniem un jauniešiem Raimonda Vazdika neplāno, sakot, ka labprātāk izbauda iespēju pašai spēlēt, nevis dzenāt pa skatuvi savus kolēģus. «Es savas režijas taisu reizi divos trijos gados, un darbs par komponistiem arī ir tas, kur atkal varu izteikt savas sajūtas, izpaust savu būtību. Jo šo izrādi mēs spēlējam paštēlos, atklājam savas personīgās domas un paskaidrojam, kāpēc gribam dziedāt konkrētās dziesmas.»
Uz distanču slēpēm
Aktrise paskaidro arī, kāpēc vismaz divreiz gadā viņai vajag aizbraukt kādā ceļojumā. «Katra aktrise kādreiz ir pelnījusi pagulēt zem saulessarga un palasīt kādu grāmatu... Tāpēc pagājušajā vasarā mēs ar māsu bijām brīnišķīgā ceļojumā uz Poliju, bet rudenī kopā ar Ievu Akurateri iesēdāmies lidmašīnā un aizlidojām uz Krētu. Noteikti kaut kur braukšu arī šogad!» Raimonda Vazdika ir apņēmības pilna, tikai galamērķi vēl nav izvēlējusies. Gribētu aizbraukt uz Čehiju, uz Ameriku, nerealizēts sapnis ir arī Roma. «Romas brīvdienas – tas jau vien skan labi!» aktrise pasmaida un izstāsta, ka garas brīvdienas viņai sanāca ap Ziemassvētku laiku, pēc jaunā gada sagaidīšanas. «Es ar prieku izbaudīju, ka man nav jāskrien pa korporatīviem pasākumiem Sniegbaltītes kostīmā. Man tiešām bija laiks izbaudīt Ziemassvētkus tā, kā mūs aicina to darīt – klusi un mierīgi, apciemojot tuvākos draugus, radus. Man tiešām bija ļoti mierīgs un piepildīts laiks. Varēju paklusēt un padomāt.»
Lūgta atklāt, ko izdomājusi, Raimonda Vazdika atteic: to, ka šogad ir ārkārtīgi daudz jāstrādā, bet nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst arī par izklaidi. «Ziemas prieki man pagaidām kaut kā izpalikuši, bet es arvien sapņoju nostāties uz distanču slēpēm. Un es ceru, ka vēl paspēšu, pirms nokūst sniegs!»
Raimonda VAZDIKA
- Aktrise, režisore, skatuves kustības pedagoģe
- Dzimusi 1962. gada 14. maijā Jūrmalā
- Izglītība: J. Vītola Latvijas Valsts konservatorija (masu pasākumu režija, 1986)
- Veidojusi kustību režiju vairāk nekā 20 izrādēm dažādos Latvijas teātros
- Latvijas Jaunatnes teātra studijā pasniegs aktiermeistarību un skatuves kustību
- Šajā sezonā spēlē izrādēs: Dzejniece. Mirdzas Ķempes mīlestība (Benjamiņa namā un citviet Latvijā); mūziklā Eslingena un komēdijā Gumijas princis (koncertzālē Rīga); melodramatiskā komēdijā Viņi dejoja simt vasaras (teātrī-klubā Austrumu robeža); muzikālās izrādēs Pikantā zvaigzne, Dzejnieki. Nakts. Bohēma., Trīs māsas un neatvairāmais Harmss un Dzīve virs jumtiem (Mūzikas un teātra restorānā Happy Days & Nights)
- Ierakstījusi divus dziesmu albumus Labākās dienas (2001) un Neatskaties (2005)
- Izdevusi dzejoļu krājumu Rētas. Zelts (2002)
- Dēlam Reinim Vazdikam ir 28 gadi
- Vaļasprieki – ceļošana, ūdens aerobika