Saeimai, iespējams, būs jāatvēl vēl miljons eiro "Dvēseļu putenim"

© f64

Saeimai no valsts budžeta, iespējams, būs jāatvēl vēl miljons eiro "Dvēseļu putenim" Rīga, 4.marts, LETA. Saeimai no valsts budžeta, iespējams, būs jāatvēl vēl aptuveni 1 miljons eiro filmas "Dvēseļu putenis" veidošanai, Saeimas izglītības kultūras un zinātnes komisijā pauda filmas režisors un producents Dzintars Dreibergs.

Režisors pieļauj, ka vēl aptuveni 1 miljonu eiro būs iespējams piesaistīt no privātā sektora, iespējams, veidojot kopprodukciju. "Mēs esam satikušies ļoti agrīnā stadijā, jo darbu pie šī projekta sāku tikai pagājušā gada decembrī. Filmas izmaksas var ļoti mainīties atkarībā no scenārija - tā vai ir paredzētas četras vai piecas cīņas," stāstīja Dreibergs. Viņš arī norādīja, - lai varētu piesaistīt finansējumu un runāt par kopprodukcijām ir jābūt rādāmam materiālam - scenārijam un filmas video rullītim. Scenāriste Māra Svīre darbu pie scenārija jau ir pabeigusi. Pēc filmas komandas teiktā, pašlaik notiek scenārija "pieslīpēšanas" darbs, lai to savienotu ar režisora redzējumu.

Filmas komandā pieaicināts arī konsultants Pēteris Krilovs, kurš tic, ka filmu pabeigt var jaunās paaudzes cilvēks, kuram ir interese par vēsturi. Krilovs gan norādīja, ka Aleksandra Grīna romāns "Dvēseļu putenis" ir grūti ekranizējams darbs, tāpēc scenārijam ir jābūt ļoti rūpīgi izstrādātam. Viņš vēlētos, lai filma stāstītu par Latvijas un Baltijas likteni arī ārpus šī reģiona. Scenāriste Svīre savukārt uzskata, ka "Dvēseļu putenim" ir jābūt nacionālai filmai. Tāds esot arī pats romāns. Pēc viņas domām, tas gan neizslēdz iespēju, ka arī ārzemniekiem filma varētu būt intriģējoša. Kā piemēru Svīre minēja poļu filmu "Ida", kura plūca laurus gan Eiropas, gan Amerikas Kinoakadēmiju balvu pasniegšanās. Arī šī filma esot ļoti nacionāla.

Kultūras ministrija un Nacionālais kino centrs (NKC) pašlaik nav ieplānojuši papildu finansējuma piešķiršanu filmai. KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš norādīja, ka ministrija nevar iesniegt prasību par finansējumu filmai jaunajās politikas inciatīvās nākamajam budžetam, jo jau iepriekšējās iniciatīvās pilnā mērā tika apmierināta prasība pēc finansējuma filmām Latvijas simtgadei. KM prioritāte arī nākamajās jaunās politikas inicatīvās būs kultūras darbinieku atalgojums. NKC vadītāja Dita Rietuma norādīja, ka nozares pārstāvji vēlas, lai Saeima turpina rūpēties par "Dvēseļu puteņa" projektu, ja to jau ir uzsākusi. Tomēr piebilda, ka šīs vērienīgās filmas finansēšana atņemtu naudu jau citiem iesāktajiem projektiem, piemēram, filmai "Nameja gredzens".

Kā ziņots, filmas "Dvēseļu putenis" veidošanu pārņēmusi režisora Dzintara Dreiberga studija, kura filmu plāno pabeigt trīs gadu laikā, bet Saeimas iepriekšējiem filmas veidotājiem - "Studijai F.O.R.M.A" - piešķirtie 35 000 eiro izlietoti bez rezultāta. Studija izstrādāja filmas projektu, bet tās ražošanu nesāka, jo tika lauzts līgums ar Aleksandra Grīna tiesību turētāju - rakstnieka mazmeitu Noru Romanu. Viņu neapmierināja tas, ka studijas izstrādātais scenārijs neatbilst grāmatas motīviem.

Dreiberga studijai filmas veidošanai pašlaik piešķirti 200 000 eiro. Vēl tikpat lielu summu studijai paredzēts piešķirt šī gada beigās. Filmu uzņems režisors Dzintars Dreibergs. Filmas scenāriju veidojusi Māra Svīre, kura piedalījusies arī filmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" un "Likteņa līdumnieki" veidošanā. "Dvēseļu puteņa" operators būs Valdis Celmiņš, kurš piedalās arī Dāvja Sīmaņa filmas "Pelnu sanatorija" uzņemšanā. Savukārt filmas izpilddirektore būs Undīne Buka. Viņa piedalījusies arī "Oskaram" virzītās Signes Baumanes animācijas filmas "Akmeņi manās kabatās" uzņemšanā latviešu versijā. "Dvēseļu puteņa" pārveidošanā kino valodā piedalīsies arī ārzemju latvieši - Rīgā dzimušais Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, kā arī latviešu izcelsmes amerikāņu producents Kriss Mathurs, kurš ir gan "Grammy", gan "MTV" balvu laureāts. Viņš sadarbojies ar tādu režisoru kā Deivids Finčers, kurš uzņēmis filmu "Cīņas klubs". Plānots uzrunāt arī ASV dzīvojošo komponisti, "Emmy" balvas ieguvēju Lolitu Ritmani. Aktieriem iejusties karavīru ādā palīdzēs bijušais Nacionālo bruņoto spēku štāba virsseržants un Latvijas armijas misiju dalībnieks Ziedonis Ločmelis.

Skaņu apstrādei tiks pieaicināts Andris Barons, kuram ir liela pieredze šajā jomā Latvijā. Kā mākslinieki filmai pieaicināti Mārtiņš Milbrets, kurš veidojis dekorācijas tādai filmai kā "Rīgas sargi" un citām filmām par karu arī ārpus Latvijas.

Bez laikraksta "Latvijas Avīze" par filmas publicitāti piekritusi rūpēties komunikācijas aģentūra "Edelman Affilate". Filmas komanda plāno katru mēnesi informēt sabiedrību par projekta virzību. Šī gada maija beigās studija plāno iesniegt atskaiti arī NKC, kas uzmana projekta virzību un finansējuma izlietojumu.

Šogad plānoti filmas sagatavošanās priekšdarbi, sākot ar detalizētu scenārija izstrādi un aktieru atlasi, kurā tiks iesaistīta arī Jaunsardze, beidzot ar atbalstītāju un sponsoru uzrunāšanu. Filmēšanas un montāžas darbs plānots 2016.-2017.gadā.

Saistībā ar "Dvēseļu puteņa" projektu NKC neesot bijis tiesīgs izvērtēt Dreiberga radošo potenciālu, bet NKC vadītāja Rietuma skaidrojusi, ka režisors sevi ir pieteicis ar vairākām veiksmīgām dokumentālajām filmām. To, ka tieši viņš ir kļuvis par projekta "Dvēseļu putenis" realizētāju, noteikusi Grīna autortiesību mantinieku izvēle.

NKC vadītāja Dita Rietuma izteikusi cerību, ka Saeimas praksei piešķirt naudu konkrētas spēlfilmas veidošanai tomēr ir izņēmuma raksturs. To, ka Saeimai nevajadzētu finansēt atsevišķas filmas, pierāda arī ar filmas "Dvēseļu putenis" projektu radusies situācija, kad filmas producēšanu ir pārņēmusi cita studija. Iepriekšējā filmas projekta izstrādei piešķirtais finansējums pēc būtības nav izlietots lietderīgi, atzīmējusi Rietuma.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādījusi, ka notikušais ap filmas "Dvēseļu putenis" pirmo projektu parāda, ka ir jābūt skaidri saprotamai kārtībai, kā vajadzētu tapt filmai. Pēc Melbārdes domām, NKC vajadzētu apdomāt, kāpēc šādas nacionāli nozīmīgas filmas tapšana netika aktualizēta, savukārt Saeimai vajadzētu saprast, ka ne vienmēr ārpuskārtas finansējuma piešķiršana ir veiksmīgs risinājums.

Svarīgākais