Šovasar sevi itin skaļi pieteica perspektīvā dziedātāja Afroedīte (piedāvātā skatuves vārda pareizā rakstība ir Afrœdīte), kura jūlija un augusta beigās izdeva divus cerīgus singlus “Plakstiņi” un “Tauriņi”. Tiem kā loģisks turpinājums bija debijas albuma laišana tautās (prezentācijas koncerts notika 6. septembrī, Tukumā, Durbes pils pagalmā), bet pēc tam… Pēc tam nekā.
Afrœdīte, īstajā vārdā Edīte Štrausa, patiesībā ir ļoti pieredzējusi mūziķe ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mūzikas akadēmijā, studējusi Antverpenes Karaliskajā konservatorijā (Beļģija) un Refiče konservatorijā (Itālija), piedalījusies tādos starptautiskos festivālos kā “Great Plains” (ASV), “Refice Jazz festival” (Itālija) un “Rama Festival” (Dānija), arī pašmāju “Ventspils Groove”, “Saulkrasti Jazz” u.c. “Bērnībā, uzzinot par sengrieķu skaistuma, dzīvības un mīlestības dievieti Afrodīti, viņa nemitīgi izjutusi saistību ar šo vārdu. Mūziķe, kura līdz šim savus klausītājus ir atradusi darbojoties džezā, satiekoties ar ģitāristu Ati Ozolu ir atradusi savu skanējumu arī vietā starp indī un popa žanriem. Viņas mūzika ir viegli uztverama, pilna jaunības naivuma, cerībām un gadu gaitā neizpaustām pārdomām un emocijām. Spēju sniegt sirdssiltumu klausītājiem caur mūziku dziedātāja uzskata kā savu sūtību,” tā viņu pieteica pašas komanda.
Noklausoties “Mīlestības dziesmas iesācējiem”, tā īsti gan nekļuva skaidrs, kurā brīdī dziedātājas komandai šķiet, ka “atrasta vieta starp indī un popa žanriem” - te joprojām ļoti noteicoša loma ir džezam, tikai tas padarīts plašākai auditorijai saprotamāks, pārlejot to ar popa mērci.
Kur problēma, kāpēc šis albums neguva pienācīgo rezonansi? Šķiet, tā izdošanai netika izvēlēts īstais laiks, jo Afroedītes dziesmas klausāmas tieši pašreizējā nenosakāmajā gadalaikā, vislabāk kādā džeza klubā vai citās intīma rakstura telpās, nevis pils pagalmos un brīvā dabā. Otrs - pašas dziedātājas komanda turpmāko notikumu gaitu laikam atstāja pašplūsmā, jo bija nepieciešams pamatīgāks uzrāviens PR jomā. Trešais - ja atsevišķi singli izskanēja ļoti interesanti, tad viss skaņu materiāls kopumā atstāj nedaudz pagarlaicīgu iespaidīgu. Ir arī ceturtais - kamēr Atis Ozols nodarbojas ar saviem tiešajiem pienākumiem, proti, ģitāras spēlēšanu, tikmēr viss ir ļoti labi (paklausieties kaut vai dievīgo blūzīgās ģitāras solo dziesmā “Mīļš man”!), bet viņam laikam gribas izrauties arī priekšplānā un tad sanāk tādi baisi gabali kā “Slīkstam mūžībā”…
Neskatoties uz visu iepriekš minēto, Afroedītes albumu vienalga ir vērts kaut vai noklausīties. Par dziesmām “Tauriņi” un “Plakstiņi” jau minēts, bet vēl no šī astoņu skaņdarbu (ne)lielā apkopojuma noteikti gribētos atzīmēt arī noskaņās gaišo “Uz mākoņa maliņas”. Dziesmu tapšanā piedalījušies producenti Kārlis Zvejnieks un Alberts Levics, skaņdarbu pēcapstrādi veicis Pauls Dāvis Megī, savukārt vārdu un mūzikas autori ir paši galvenie tēli - Afroedīte un Atis. Ko par šīm dziesmām saka viņi paši un/vai viņu komanda?
““Mīlestības dziesmas iesācējiem” sevī ietver dažādus žanrus, caurstrāvojot mūziķu komandas džeza saknes, indī mūzikai raksturīgo pašizpausmi un estrādes mūzikas prieku,” šāds ir rezumējums, bet tālāk jau seko izklāsts par konkrētām dziesmām: “Albumu atklāj skaņdarbs “Glezna”, kas ieskicē vasarīgu vieglumu un iemīlēšanos - rozā briļļu periods, kad domas sauc tikai pie otra cilvēka. Par šūpuļdziesmu nodēvētais “Mēnestiņš” un “Plakstiņi” iezīmē ilūziju pasauli - vietu, kur gribētos patverties kopā ar cilvēkiem, ar kuriem realitātē kopā būt nav iespējams. Emociju dažādību izceļ dziesma ar nosaukumu “Mīļš man”, kas ir atzīšanās otram cilvēkam (un sev) par vēlmi būt klāt arī dzīves grūtajos brīžos. Dziesmas sākums ir atbalstošs, bet vēlāk iezogas jautājumi un šaubas - neskatoties uz to, ka šiem cilvēkiem, iespējams, nav lemts būt kopā, dziesmas tēls glabā nemitīgu vēlmi ienest gaismu otrā.”
Astoņu skaņdarbu laikā tiek apspēlētas mīlestības iesācēju biežāk izdzīvotās sajūtas un pārdzīvojumi. “Mīlestība mūs māca, īpaši brīžos, kad ekspektācijas rezultējas ar vilšanos,” ideju skaidro dziedātāja.