20.aprīļa jubilāre: māksliniece Ieva Bondare

«Es visu savu laiku veltu glezniecībai un ģimenei. Tās joprojām ir manas galvenās prioritātes,» saka māksliniece, Daniela (23), Džūlijas (15) un Jasmīnas (12) mamma Ieva Bondare. Viņu šodien sveicam dzimšanas dienā!

«Tā kā mana dzimšanas diena iekrīt tieši nedēļas vidū, kad meitām ir gan skola, gan dejošana, gan mākslas skola, dienas otrā puse paies, vadājot savas princeses uz viņu aktivitātēm, bet dienas pirmajā pusē es nodarbošos ar mākslu, ar to, ko no sirds mīlu un ikdienā daru. Šodien konkrēti – ar tēlniecību. Un es nevarētu gribēt vēl labāku dzimšanas dienu!» priecīgi saka šodienas jubilāre, atklājot, ka savus tuvos un mīļos uz svētku pusdienām viņa gaidīs sestdien.

«Mēs ģimenē svinam visas vārda un dzimšanas dienas, nav bijusi tāda reize, kad mēs nebūtu nosvinējuši kādu no mūsu jubilejām. Man patīk gatavot, man patīk klāt galdu un uzņemt ciemiņus. To visi mūsu tuvākie zina,» stāsta Ieva Bondare, uzsverot, ka, organizējot ballītes un gaidot viesus, tie vienmēr ir svētki arī viņai pašai. Vienīgi tortes un kliņģerus māksliniece necep, bet tas labi padodas abām meitām – viņas ir tās, kas mammu iepriecina ar kūkām un saldumiem.

Savukārt draugi Ievu iepriecina ar oriģināliem un neparastiem ziedu pušķiem – cerībā, ka viņa tos uzliks uz audekla. «Daudzus jau esmu uzgleznojusi. Vispirms kādu laiku skatos uz vāzi un, kad jūtu, ka puķei viņas mūžs drīz beigsies, ātri uzlieku to uz audekla, tādā veidā padarot mūžīgu gan pašu ziedu, gan dāvinātāja man izrādīto mīlestību.»

Iespējams, rīt un parīt māksliniece gleznos šodien saņemtos dzimšanas dienas ziedus. «Man dārzā sākusi ziedēt sakura, arī pirmie magnolijas ziedi jau veras vaļā – tie arī noteikti tiks uzlikti uz audekla,» stāsta šodienas gaviļniece, atklājot, ka uz terases mājiniekus priecē arī viņas sastādītās atraitnītes visās iespējamās violetajās toņkārtās. «Bet nedēļas nogalē mūsu dārzā jau būs jāpļauj zāle, tad būs pavisam skaisti,» Ieva priecājas, ka iestājies jau īsts pavasaris.

Un ar savu gadu skaitli māksliniece sadzīvo lieliski. «Man nav problēmu. Es ar katru gadu jūtos arvien labāk un labāk. Katrs gads ir īpašs un vērtīgs, jo es augu, mācos, veidojos, un gribētos teikt, ka palieku arvien labāka un ar to pieredzi, ko iegūstu, arī bagātāka. Tikai, dod, dievs, lai visiem būtu veselība un spēks. Tas ir svarīgākais, jo visu pārējo mēs paši varam izdarīt, sasniegt, sagādāt.»

Taujāta, kā viņa pati rūpējas par savu veselību, Ieva atteic, ka viņai ir ļoti veselīgs dzīvesveids. «Man nav nekādu kaitīgu ieradumu, es ēdu veselīgu pārtiku, kas noteikti ir pamatu pamats. Salāti un zaļas lapas manā ēdienkartē ir katru dienu, augļi ir katru dienu, un, ja ir gaļa, tā ir no meža, ekoloģiski tīra. Un galvenais – es pati gatavoju. Jā, tā ir mana privilēģija, ka varu ēst mājās, ka mani bērni var ēst mājas, ka viņiem nav jāēd kaut kādi pusfabrikāti vai ātrās uzkodas.»

Ieva ik dienu ir arī nepārtrauktā kustībā, sēž tikai mašīnā pie stūres. «Es gleznoju, kājās stāvot, visu laiku liecos zemē pēc krāsas tūbiņām. Tā ir nepārtraukta fizkultūra. Bet, kad jūtu, ka esmu saelpojusies par daudz eļļas un terpentīna, ka vajadzīgs svaigs gaiss, bet dārza ravēšanas darbi vēl nav sākušies, uzvelku sporta kostīmu un izskrienu kādu līkumiņu – ar vienu vai otru suni, kuri arī ir priecīgi un pateicīgi par tādām pārmaiņām, ka var tikt ārā no sētas. Tāpat mēs ar ģimeni daudz braucam ar riteņiem, jo īpaši sestdienās un svētdienās. Staigājam gar jūru, pa mežu. Kad bija sniegs, braucām slēpot. Darām visu, kas konkrētajā gadalaikā ir pieejams,» aizrautīgi stāsta šodienas jubilāre, uzsverot, ka pāri visam ir pozitīva domāšana. «Ir jāsmaida, ir jādomā pozitīvi, ir jāpriecājas par dzīvi, un tad arī viss būs!».