1.septembra jubilārs: Jaunā Rīgas teātra aktieris Edgars Samītis

JRT aktieris Edgars Samītis atzīst, ka bērnībā bijis diezgan greizsirdīgs, ka viņam sava dzimšanas diena jādala ar māsu. Bet šodien viņš savos svētkos labprāt ir kopā ar Lieni © F64

«Atceros skolas laika sajūtas pirmajā septembrī – kad visi gāja ar puķēm uz skolu, likās, ka tas ir tā drusku par godu man,» smaidot saka Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieris Edgars Samītis. Viņam 1. septembris allaž bijuši īpaši svētki – gan paša, gan divus gadus jaunākās māsas Lienes dzimšanas diena, gan jau trešo gadu arī meitiņas Alises pirmā skolas diena.

«Tas, ka arī manai māsai šajā dienā ir dzimšanas diena, protams, ir interesanti, lai gan bērnībā man tā nelikās - godīgi sakot, biju pat diezgan greizsirdīgs, ka man sava dzimšanas diena jādala ar māsu,» atzīst šodienas jubilārs. Taču tolaik abu jubilejā bieži bija lielas svinības, ciemos brauca radinieki un radu bērni, viņu vienaudži, un izballēties dabūja visi.

«Tagad, protams, man liekas, ka pirmais septembris ir manas meitas svētki - jo viņai sākas skola [pamatskolā Rīdze]. Mans laiks ir pagājis. Un domāju, kamēr Alise pabeigs skolu, es palikšu otrajā vietā,» Edgars pasmaida un saka, ka meitai skola ir no rīta, tāpēc, iespējams, dienas laikā viņš satiksies arī ar māsu un kopā kaut kur papusdienos. Nekas konkrēti ieplānots gan vēl neesot.

Edgars stāsta, ka meita ar nepacietību gaidījusi 1. septembri, viņa grib iet uz skolu, grib satikt draugus, jo nav tos redzējusi visu vasaru. «Gan jau vēlāk apniks, bet vismaz pagaidām grib,» viņš pasmaida un atminas, ka arī pats savulaik, vēl mācoties Talsu 2. vidusskolā, vienmēr gribēja iet uz skolu, un arī mācību process lielākoties nebija nekas apgrūtinošs. «Mums Talsos jau bija savādāk - sētā bija tikpat daudz draugu kā klasē, ja ne vēl vairāk, un mēs visu vasaru lielos baros klejojām apkārt. Bet Rīgā mēs dzīvojam centrā, un šeit tādu sētas bērnu faktiski nav, meitai visi draugi ir skolā, un arī tāpēc gribas iet uz skolu,» domā Alises tētis.

Viņam šodien, protams, ir arī darbadiena un ir jābūt mēģinājumā pie režisora Alvja Hermaņa, kurš iestudē Mišela Velbeka pēdējo romānu Pakļaušanās (2015), kas ir izdots arī latviešu valodā un ko, iespējams, daudzi jau ir izlasījuši. Lai saglabātu intrigu, aktieris neatklāj izrādes sižetu, vien izstāsta, ka darbība notiek 2022. gadā, kas zināmā mērā ir fantastika. «Domāju, tas jau ir pietiekami intriģējoši, ka stāsts ir par mūsu nākotni,» aktieris nosaka, piebilstot, ka galvenā loma šajā darbā ir Vilim Daudziņam un izrādē spēlē arī Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Ģirts Krūmiņš, Regīna Razuma un Jana Čivžele. Taujāts, kā pagājusi vasara, Edgars atteic, ka lielākoties pa laukiem, Talsos pie vecākiem. Nekādu ar profesiju saistītu darbu nav bijis, tāpēc sanācis laiks labi atpūsties, lai ar jaunu enerģiju sāktu jauno sezonu. Jaunajā sezonā aktierim ieplānotas divas jaunas lomas - jau iepriekš pieminētajā darbā Pakļaušanās, bet otrs būs pēc jaunā gada - pie režisores Māras Ķimeles, kura JRT iestudēs Henrika Ibsena lugu Nora. «Patiesībā neko daudz uz priekšu nav iespējams prognozēt, jo viss vēl var mainīties. Piemēram, pagājušās sezonas sākumā man bija ieplānota tikai viena jauna loma, bet beigās bija četras,» aktieris nosaka un izstāsta, ka šajā sezonā viņam būs darbs arī Ģertrūdes ielas teātrī pie režisora Andra Kalnozola. «Viņš pats raksta lugu, ir man izstāstījis, apmēram par ko, bet vēl neesmu lasījis. Taču jau esmu piekritis, jo, ņemot vērā viņa līdzšinējo daiļradi, es viņam pilnībā uzticos.»

Bet dzimšanas dienā Edgaram novēliet veiksmi. Loterijas veiksmei viņš netic, jo uzskata, ka kaut ko sasniegt iespējams tikai smagi strādājot. Taču arī jebkurā darbā, viņaprāt, svarīga ir ne tikai apstākļu sakritība, bet arī veiksmes klātesamība. «Jā, veiksmes faktors kādreiz nospēlē lielu lomu, tāpēc to man novēliet. Ar visu pārējo es pats tikšu galā.».



Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.