VĒRTS NOBAUDĪT: Bērnības garša mammai par prieku

SKLANDRAUŠI ir Kurzemes kulinārais mantojums. Pīrāgs, kas pagatavots no neraudzētas rudzu mīklas, pildīts kārtās ar kartupeļiem un burkāniem © Privāts arhīvs

«Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, bija sajūta, ka gribas izdarīt kaut ko tādu, ko nekad neesmu darījusi. Patriotisko emociju vilnis mani aizveda atpakaļ bērnībā un atgādināja par sklandraušiem, ko kādreiz cepa mana vecāmamma un vēlāk arī mamma. Jā, man arī vajag tos uzcept!» saprata mediju eksperte un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.

«Mana mamma jau labu laiku vairs neko negatavo, sen vairs necep arī sklandraušus, bet to garša manā atmiņā joprojām ir saglabājusies. Tāpēc, pirms ķerties klāt to pagatavošanai, izpētīju visu informāciju, kas pieejama publiskajā telpā, un tad devos pie mammas, lai precizētu, kā iegūt manas bērnības garšu,» stāsta Gunta Līdaka. Viņa bija ievērojusi, ka receptēs, kas pieejamas internetā, ir ļoti daudz cukura un daudz burkānu, bet atmiņā no bērnības bija palikusi vairāk sāļa nekā salda garša. Izrādās, arī Kurzemē nebija vienas ļoti konkrētas receptes. Tradicionāli šajā receptē ir 1/3 kartupeļu un 2/3 burkānu, bet viņas vecāmamma un mamma, kuras dzīvojušas nabadzīgāk, sklandraušus gatavoja ar vairāk kartupeļiem, burkāni bija tikai kā mazs gardumiņš pa virsu - 2/3 kartupeļu un tikai 1/3 burkānu. Un kartupeļus un burkānus viņas nevārīja, kā norādīts receptē, bet rīvēja svaigus. «Tad nu es arī gatavoju pēc vecāsmammas un mammas receptes, izmantojot iespēju arī paeksperimentēt. Tā kā man bija daudz mīklas, izmēģināju trīs dažādas versijas, arī ar kartupeļiem un ķirbjiem. No visiem trim variantiem gardākie, protams, bija tie, kas ar bērnības garšu, bet ļoti garšīgi sanāca arī ar ķirbjiem. Ja vien garšo ķirbji, iesaku!»

Gunta Līdaka neslēpj: noņemšanās bija riktīga, virtuvē tika pavadītas vismaz pāris stundas. Tomēr galarezultāts to atsvēra ar uzviju. «Garšoja gan pašai, gan visiem, ko pacienāju. Bet mamma pilnīgi apraudājās no prieka, atkal izbaudot arī savas bērnības garšu.»

***

VECĀSMAMMAS SKLANDRAUŠI

Mīklai vajadzēs:

1 kg rudzu miltu, 100 g kviešu miltu, 120-150 g sviesta, 500 ml silta ūdens, sāli (pēc garšas)

Pagatavošana:

• Miltus sajauc kopā, pielej 500 ml silta ūdens, kam jau pievienots izkausēts sviests un sāls; mīca, «kamēr mugura slapja»

* Ieteikums: pieaiciniet palīgā stipru vīrieti, lai izrullē, jo mīkla ir diezgan lipīga, sausa un smaga

• Izrullē apaļus plācenīšus un uzrauj maliņas uz augšu. «Mamma stāstīja, ka viņas bērnībā sklandraušus taisīja lielus, kā tarti, ko pēc tam griež gabaliņos. Es taisīju mazākus.»

Pildījumam vajadzēs: kartupeļus, burkānus, sāli (pēc garšas)

• Kartupeļus un burkānus sarīvē. «Es izmēģināju savādāk: izspiedu elektriskajā sulu spiedē - jo masu vajag diezgan sausu. Vispirms izspiedu ķirbi un burkānus, jo to sulu var izdzert, pēc tam kartupeļus. Mazliet šķidrumu beigās pielēju atpakaļ.»

• Kartupeļiem pieber sāli un liek kārtās - 2/3 kartupeļu un 1/3 burkānu. «Protams, katrs var likt, cik nu ko grib, kas nu kuram labāk garšo. Es izmēģināju dažādi: arī 1/3 kartupeļu un 2/3 burkānu, un arī 1/3 kartupeļu un 2/3 ķirbju.»

• «Es liku klāt vēl arī skābu krējumu. Var iemaisīt arī olu, bet ar to nevajag aizrauties.»

• «Pieļauju, ka var likt klāt arī piparus, varbūt arī pat zaļumus.»

* Ieteikums: ja gribat saldu sklandrausi, taisiet no burkāniem, no ķirbjiem, ar cukuru; ja gribat sāļu, taisiet no vairāk kartupeļiem

• Cep 200 °C temperatūrā apmēram pusstundu

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.