Cik drošas ir populārās iepazīšanās aplikācijas?

© Reuters/Scanpix

Sākot no robotiem kompanjoniem līdz mākslīgajam intelektam, kas izvēlas ideālo partneri, tehnoloģijas ir stabili savijušās ar iepazīšanos un mīlestības meklējumiem, it sevišķi pēc pusotra stingru ierobežojumu gada, kas digitālās saiknes padarīja par vienīgajām iespējamajām.

Lai izprastu šīs tendences ietekmi uz drošību, "Kaspersky" pētnieki veica deviņu populāru iepazīšanās lietotņu padziļinātu izpēti, novērtējot to drošumu.

Viņi noskaidroja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu 2017.gadā, iepazīšanās lietotnes ir kļuvušas drošākas no tehniskā viedokļa, it sevišķi attiecībā uz datu pārsūtīšanu.

Tomēr šīs lietotnes joprojām rada nopietnus riskus, izpaužot pārāk daudz personiskās informācijas par lietotājiem un tādējādi padarot viņus neaizsargātus pret kibervajāšanu, doksingu un tamlīdzīgiem apdraudējumiem.

Satikšanās ar mūža mīlestību ballītē šķiet palikusi pagātnē, jo varenu uzplaukumu piedzīvo iepazīšanās tiešsaistē - lielā mērā arī pandēmijas dēļ. "Tinder" 2020.gada martā sasniedza rekordu - 3 miljardus svaipu (swipes) dienā, savukārt "OkCupid" no tā paša gada marta līdz maijam pieredzēja grandiozu iepazīšanos pieaugumu par 700%. Ņemot vērā augošo popularitāti, "Kaspersky" nolēma atkārtot 2017.gada pētījumu par iepazīšanās lietotņu vidi, lai redzētu, kas to drošuma ziņā ir uzlabojies, bet kas nav.

Pētījumā tika analizētas deviņas populāras un augsti novērtētas iepazīšanās lietotnes ar lietotājiem visā pasaulē: "Tinder", "Bumble", "OkCupid", "Mamba", "Pure", "Feeld", "Her", "Happn" un "Badoo". Pētnieki noskaidroja, ka salīdzinājumā ar 2017.gadu no tehniskā viedokļa iepazīšanās lietotnes ir kļuvušas drošākas, bet galvenie konfidencialitātes riski ir palikuši.

2017.gadā četras no aplūkotajām lietotnēm ļāva pārtvert no lietotnes sūtītos datus un daudzas izmantoja nešifrēto protokolu HTTP. Savukārt 2021.gadā situācija ir ievērojami uzlabojusies. Neviena no pētītajām lietotnēm neizmanto HTTP, un dati netiek sūtīti, ja protokols nav drošs.

Tomēr ar iepazīšanās lietotnēm joprojām ir saistītas nopietnas privātuma problēmas. Lielākā daļa iepazīšanās lietotņu ļauj lietotājiem reģistrēt kontu ar kādu no sociālo tīklu vietnēm ("Instagram", "Facebook", "Spotify" utt.). Ja lietotājs izvēlas šo variantu, profils tiek automātiski aizpildīts ar datiem no šīs sociālā tīkla vietnes, piemēram, ar fotogrāfijām un profila informāciju. Tāpat lietotāji tiek aicināti izpaust informāciju, piemēram, par darbavietu vai universitāti. Visi iepriekš minētie dati ļauj viegli atrast iepazīšanās lietotnes lietotāju kontus sociālajos medijos un, atkarībā no datu aizsardzības iestatījumiem šajos kontos, milzum daudz citas personiskās informācijas.

Turklāt lietotnēs, piemēram, "Happn", "Her", "Bumble" un "Tinder", lietotājiem ir obligāti jāizpauž atrašanās vieta. Dažas lietotnes, piemēram, "Mamba", izpauž lietotāju attālumu līdz apaļiem metriem. "Happn" ir papildfunkcija, kas ļauj lietotājiem apskatīt, cik reižu un kur ir krustojušies viņu un viņu izredzēto ceļi.

Piekļuve datiem, piemēram, lietotāju atrašanās un darba vietas informācijai, vārdam, kontaktinformācijai utt., padara viņus neaizsargātus pret kibervajāšanu vai pat fizisku vajāšanu, kā arī doksingu (iepriekš konfidenciālas informācijas publiskošanu, lai apkaunotu upuri vai kaitētu viņam). Turklāt "Mamba" ir vienīgā lietotne, kas ļauj lietotājiem par brīvu izplūdināt fotogrāfijas, un "Pure" ir vienīgā, kas neļauj lietotājiem uzņemt tērzēšanas ekrānuzņēmumus. Ja šādu funkciju nav, var bez lietotāju atļaujas publicēt viņu tērzēšanu un fotogrāfijas, iespējams, šantāžas vai doksinga nolūkā.

Taču daudzas lietotnes pievieno maksas versijas, un tās ietver papildu iespējas, kas bieži vien var uzlabot lietotāju drošību. Piemēram, "Tinder" un "Bumble" maksas versijās var manuāli izvēlēties atrašanās vietu noteiktā reģionā. Tā kā ir pieejams tikai reģions, nevis konkrēts attālums, ir daudz grūtāk noteikt precīzu lietotāja atrašanās vietu. Tāpat dažu lietotņu, piemēram, "Happn", maksas versijas piedāvā inkognito režīmu, kurā lietotāji var paslēpt profilu no tiem, ko nav pavilkuši (svaipojuši) pa labi, un svešiniekiem.

"Vienmēr ir grūti atrast līdzsvaru starp digitālās klātbūtnes veidošanu un personas datu aizsardzību internetā, un pāreja uz iepazīšanos tiešsaistē rada vēl vienu jomu, kur lietotājiem ir jānosaka, kā vislabāk nodibināt sakarus, vienlaikus aizsargājot savu drošību. Par laimi, pēdējos gados novērojam, ka iepazīšanās lietotnes dodas pareizajā virzienā, ļaujot lietotājiem drošāk veidot sakarus. Tās strādā pie datu drošības uzturēšanas, un daudzu lietotņu maksas versijās lietotāji var, piemēram, manuāli norādīt atrašanās vietu vai izplūdināt fotogrāfijas. Cerams, ka nākotnē šīs iespējas būs par brīvu pieejamas visās lietotnēs. Vislabākais, ko lietotāji var darīt, lai būtu drošībā, ir apdomīgi izpaust datus par sevi gan iepazīšanās profilos, gan sarunās," komentē "Kaspersky" drošības eksperte Tatjana Šiškova.

Attiecībā uz iepazīšanās lietotņu nākotni "Kaspersky" ir vairākas prognozes un cerības, it sevišķi par to drošumu, piemēram, par mākslīgā intelekta izmantošanu, lai aizsargātu lietotājus no krāpšanas, un verificētu kontu veidošanu.

Lai droši izmantotu iepazīšanās lietotnes, eksperti iesaka rīkoties šādi.

  • Neizpaudiet profilā pārāk daudz personiskās informācijas (uzvārdu, darba devēju, fotogrāfijas ar draugiem, politiskos uzskatus utt.).
  • Nesaistiet profilu ar citu sociālo mediju kontiem.
  • Ja iespējams, manuāli norādiet atrašanās vietu.
  • Ja iespējams, izmantojiet divfaktoru autentifikāciju.
  • Dzēsiet vai paslēpiet profilu, ja vairs neizmantojat lietotni.
  • Izmantojiet iepazīšanās lietotnēs iebūvēto ziņapmaiņu. Labāk pāriet uz citām ziņapmaiņas lietotnēm tikai tad, kad uzticaties izredzētajam. Ja galu galā nolemjat to izdarīt, iestatiet tērzēšanu tā, lai jūsu personas dati būtu aizsargāti.
  • Ierīcēs izmantojiet uzticamu drošības risinājumu. Tas palīdzēs pamanīt jebkādas ļaunprātīgas vai aizdomīgas darbības visās ierīcēs, kā arī pārbaudīs apmeklējamā URL drošumu.

Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.

Svarīgākais