Turku kapi Cēsīs ir kopš 1878. gada, un tajos apglabāti 26 turku karavīri. Gūstekņiem turkiem pēc Krievijas – Turcijas kara bijusi iespēja doties mājup, tomēr daļa no viņiem izvēlējās palikt uz dzīvi Cēsīs. Diemžēl ziemeļu klimata dēļ turku vīriešu gājuši bojā gripas epidēmijas laikā un apbedīti Gaujas kalnā.
1937. gadā Cēsu Kūrorta komiteja ar Turcijas valdības atbalstu turku kapsētiņā izveidoja pieminekli un kapu ansambli. Pieminekli projektējis tēlnieks Kārlis Dzirkalis. Cēsu vēstures stāstos ietilpst arī vēstījums par to, ka Rīgas ielā 22 kādreiz darbojusies turku veidota beķereja. Uz maiznīcu norādījusi izkārtne ar kliņģeri un pusmēnesi. Maiznīcā strādājuši vairāki turki, pilsētnieki viņu darbu novērtējuši un maizi iegādājušies. Turki cepuši pīto maizi ar magonēm un nelielus, apaļus klaipiņus pēc savas receptes. Tīrība maizes ceptuvē bijusi priekšzīmīga, un cēsnieki labprāt tur pirkušies.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, saskaņā ar Krievijas militāro varas iestāžu lēmumu no piefrontes zonas, kāda bija arī Vidzemes guberņa, turki tika deportēti. Cēsīs dzīvojošie tika izvesti uz Krievijas vidieni. Par viņu tālāko likteni Cēsu vēsturniekiem pagaidām ziņu nav. Kara un revolucionāro juku laikā, kā arī pirmajos neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas gados turku karagūstekņu kapus neviens nekopa, un tie panīka. Kapsēta esot atgādinājusi džungļus, nevis karavīru atdusas vietu. Tikai 1936. gadā sabiedriskā kārtā Cēsu Kūrorta komiteja lēma, ka turku kapsēta jāsakopj un jāpadara prestižāka. Nākamo reizi - divtūkstošo gadu sākumā - ar Turcijas valdības un vēstniecības atbalstu turku karavīru kapi tika atjaunoti un sakopti un nu kļuvuši pamanāmi interesentiem.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Cēsu Kūrorta komitejas inspektors Kārlis Dzirkalis apmeklējis Turcijas vēstniecību Baltijas valstīs un saņēmis solījumu par Turcijas atbalstu. Tallinā rezidējošais Turcijas sūtnis Nari Batu ieradies Cēsīs, un kopējā apspriedē nolemts, ka līdz ar kapu sakopšanu tajos uzstādīs pieminekli. Pieminekļa un kapu labiekārtošanas projektu izstrādāja pats Kārlis Dzirkalis. 1937. gadā apritēja 60 gadu kopš turku karagūstekņu ierašanas Cēsīs. Tieši atceres gadā varēja stāties pie kapu labiekārtošanas. Līdzšinējās kapu kopiņas bija noplakušas - to vietā izveidoja jaunas. Apkārt kapsētai ierīkoja zemu žogu no cementa stabiņiem un dzelzs caurulēm. Kapu austrumu pusē uzbēra uzkalniņu nošķeltas piramīdas veidā un uzcēla 1,95 metrus augstu pieminekli no Cēsu apkārtnē pieejamā šūnakmens. Piemineklis celts garena četrstūra veidā, ko stūros satur ieslīpi balsti. Virs tiem bija trīs smagas plāksnes un augšējā iekalts turku pusmēness. Priekšpusē uz bronzas plāksnes rakstīts «Šeit apglabāti turku - krievu karā pie Pļevnas gūstā kritušie un Cēsīs mirušie 26 turku karavīri. 1877-1937». Uz atdusas vietu veda plašas kāpnes ar diviem karogu stabiem platformā, kurā uzstādīti seši soli. Uzcēla arī divus ieejas vārtu stabus. To priekšpusē novietoja bronzas plāksni ar uzrakstu latviešu un turku valodā «Turku karavīru kapi».
1937. gada rudenī kapu izbūve bija pabeigta, 26. septembrī notika atjaunoto turku karavīru kapu svinīgā atklāšana. Turpmāk Turcijas puse apņēmusies rūpēties par kapu saglabāšanas materiālo pusi, katru gadu pārskaitot noteiktu summu Cēsu pašvaldībai. Tas esot turpinājies vēl padomju laikos pēc Otrā pasaules kara, taču šo naudu Latvijā tā arī neredzēja. Turku kapus neviens nekopa, jo pat interesēties par tiem neskaitījās politiski pareizi. Padomju laikos no kapu kopiņām pazuda bronzas plāksnes, pusmēneši ar zvaigznītēm. Kapsētā iegriezās vien pusaudži, savā iztēlē prātojot, kā var būt kapsēta turkiem...
Tikai 2003. gadā šo kapu teritoriju pārņēma Brāļu kapu komiteja, savukārt Turcijas vēstniecība piešķīra finansējumu kapu rekonstrukcijas projekta izstrādei un īstenošanai. Atjaunotos turku karavīru kapus Cēsīs svinīgi atklāja 2005. gada 16. septembrī. Kapsēta ir pilsētas maliņā, bet notikuma atzīmēšana notika pilsētas centrā. Ir pagājuši gadi, bet cēsnieki atceras neparasto piedzīvojumu, jo toreiz maršēja un muzicēja Turcijas orķestris. Daudziem atmiņā palicis orķestra koptēls - mūziķi daudzkrāsainos, spīdīgos tērpos latviešu bērniem asociējās ar mammu mājas tērpiem brīvdienu rītos. Pašu orķestrantu stāja un mūzikas ritmi bija tik dinamiski, ka ilgi saglabājušies atmiņā.
Šajos laikos turku kapsēta tiek teicami kopta. Mastos plīv Cēsu pilsētas karogs un Turcijas karogs. Turku izpildīta mūzika šajā kapsētā skanējusi ne reizi vien. Karavīru kapsētu apmeklējuši Turcijas vēstnieki, kā arī augstas Turcijas valsts amatpersonas. Cēsnieki no viņiem saņēmuši pateicības vārdus par izrādīto cieņu pret turku karagūstekņiem, kas dzīvojuši Cēsīs.