Izvērtējot Valsts Kultūrkapitāla fonda gada nogales (VKKF) projektu konkursa rezultātus, atklājies – kultūras izdevumu iznākšana nākamajā gadā ir apdraudēta. Finansējuma nav vairākiem izdevumiem, kam VKKF nauda bijis galvenais nodrošinājums, piemēram, žurnālam Māksla Plus un literārajam mēnešrakstam Karogs.
Visdrīzāk neizdzīvos
Pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe ziņoja, ka finansējuma samazinājuma dēļ situācija fonda padomē nav apskaužama, jo cilvēkiem ir jāizšķiras vismaz par puses no pašreiz esošo izdevumu izdošanas pārtraukšanu. VKKF direktors uzsvēra, ka fonds kopš 2008.gada kopumā piedzīvojis aptuveni 74% finansējuma samazinājumu.
«Lielās lamatas ir tādas, ka kultūras periodika skaitās nodota KKF kompetencē, bet pēdējā laika briesmu apcirpuma apstākļos KKF tai vairs nekādi nespēj sakasīt līdzekļus, kas uz pārējo, kārtējo projektu izmaksu fona izskatās milzum lieli,» saka žurnāla Karogs galvenā redaktore Ieva Kolmane: «Nākamajam gadam finansējuma nav, tāpēc vismaz pagaidām šķiet, ka pārskatāmā nākotnē Karogs neiznāks.»
Līdzīgās domās ir Māksla Plus galvenā redaktore Ligita Bērziņa. Arī viņiem VKKF ikgadējais finansējums bijis galvenais iztikas avots. Patlaban jautājums tiekot risināts «augstākā – valsts līmenī», tāpēc cerība vēl saglabājas. «Citādi mums nāksies abonentiem atdot naudu un vairs neiznākt, kā arī pārtraukt sadarbību ar Latvijas Mobilo Telefonu, kas mūsu žurnālu abonē valsts un pašvaldību iestādēm – kopumā 370.»
Jāmaina sistēma
Jautājot par iemesliem, kāpēc finansējums netika piešķirts žurnālam Māksla Plus, VKKF Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Andris Vītoliņš atbild: «Diemžēl šajos apstākļos ir jāizmanto melnais humors – kā karalaika medicīnā mēs glābām tos, kuriem ir cerība izdzīvot. Izvērtējām, kuri varētu krist, kuri nē. Protams, mums pārmet salīdzinoši lielā finansējuma piešķiršanu Studijai [20000 latu], taču vēlējāmies, lai būtu vismaz viens kvalitatīvs vizuālās mākslas žurnāls, kas krīzes laikā varētu izskanēt ārpus Latvijas. Studija ir nopērkama arī ārzemēs. Patiesībā tā daļēji arī ir Māksla Plus veidotāju vaina, jo viņi nav radījuši pietiekamu spiedienu uz politiķiem. Mēs jau neesam naudas ražotāji, tikai dalītāji. Vainot mūs ir kā spārdīt bankomātu.»
VKKF Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Arno Jundze
skaidro, ka problēmas rada ne vien naudas trūkums, bet arī nesakārtotā sistēma: «Finansējums ir samazinājies katastrofāli. Ja iedotu prasīto naudu žurnāliem, tad projektu konkursus varētu nerīkot – nebūtu par ko. Jābeidz izlikties, ka te kāds spriež par mākslinieciskajām kvalitātēm. Tas ir vienkārši bankrots! Agrāk periodikas iesniegumus izskatīja reizi gadā, vasarā, starpnozarē. Zinot rezultātus, izdevējs plānoja nākamā gada abonēšanas kampaņu. Tagadējā sistēma ir aplama pēc definīcijas. Izdevējs, ja paveicas, saņem nelielas summas pāris numuru izdošanai. Kādi vairs abonenti un plānošana? Pēc maniem aprēķiniem šis haoss izdevējam rada vismaz desmit līdz piecpadsmit tūkstošu latu zaudējumus, ko varētu iegūt no realizācijas.»
Trūkst analīzes
Daži kultūras izdevumi ir nolēmuši pārtraukt darbību, pēdējos numurus izdodot decembrī. No nākamā gada vairs neiznāks iknedēļas kultūras laikraksts Kultūras Forums. Galvenā redaktore Inga Šteimane skaidro, ka lēmums par laikraksta darbības pārtraukšanu pieņemts, vērtējot situāciju: «Kultūras Forums tikai šogad, gada beigās, beidzot ir saņēmis vienmēr lūgtos četrdesmit procentus no tāmes. Visus treknos gadus mēs, lai arī akcentējām, ka mūsu tāmi strukturējam ar piecdesmit piecu procentu pašfinansējumu, nesaņēmām vairāk par piektdaļu no nepieciešamā.» Viņa piebilst: «Uzskatu, ka rezultāti par VKKF preses izdevumiem dalīto naudu – gan atsevišķu izdevumu kvalitāte, gan stratēģijas (atbalstīt patiešām kultūras izdevumus vai bīdīt «lielo politiku») – nav izanalizēti. Arī VKKF definētie mērķi kopumā nav izanalizēti, jo statistika netiek pētīta un analizēta, lai patiešām saprastu, kā šī nauda strādā. Ja ik pa laikam tiek nemainīgi secināts, ka ar «kultūru mums ir bēdīgi», savukārt VKKF tomēr visu laiku kultūru dotē, tad acīmredzot būtu jāmeklē iespējamās nepilnības ne tik daudz «švakajos kultūras censoņos», bet finansējuma kārtībā.»
Nav risinājums
Pēdējais drukātais numurs iznācis arī fotogrāfijai veltītajam žurnālam Foto Kvartāls. Galvenā redaktore Alise Tīfentāle uzsver – projekts turpināsies interneta versijā (tā attīstīšanai saņemts VKKF finansējums). «Šībrīža finansiālajos apstākļos neredzam iespēju turpināt regulāri izdot kvalitatīvu drukātu izdevumu, tāpēc liekam punktu vienam posmam Foto Kvartāla vēsturē. Drīzāk gan komatu, jo sākas jauns posms. Ar 2011. gada janvāri Foto Kvartāls turpinās savu dzīvi virtuālajā pasaulē kā fotogrāfijai veltīts portāls,» viņa saka.
Nedz Karoga, nedz Kultūras Foruma vadība neapsver iespēju turpināt darboties virtuālā vidē. Inga Šteimane lauž mītu par to, ka «internets neko nemaksā»: «Patiesībā, uzturot Kultūras Forumu internetā, tipogrāfijas un maketēšanas izdevumus, varam droši aizvietot ar interneta vietnes uzturēšanas un apkalpošanas izdevumiem. Savukārt visi citi izdevumi – ne tikai autoru honorāri, bet arī redaktoru honorāri, bez kuriem nav iedomājams profesionāls, kvalitatīvs darbs, saglabājas.» Ieva Kolmane min vēl kādu šķērsli, kāpēc literatūras žurnālam būtu grūti pastāvēt internetā: «Papildu izdevumiem autoriem pienākas garantijas, ka viņu darbi netiks izmantoti nesankcionēti. Autortiesības tīmeklī ne tuvu nav sakārtotas.»
FAKTI
VKKF septembra konkursā piešķirtais finansējums kultūras izdevumiem:
Latvju teksti – 3000 lati
Mūzikas saule - 5000 lati
Teritorija -1000 lati
Teātra vēstnesis - 2500 lati
Kino raksti - 5000 lati
Studija - 20 000 lati
Foto kvartāls -3500 lati
Latvijas arhīvi -1200 lati
Rīgas laiks – 7000 lati
Dizaina studija -8552 lati
Kopā: 56752 lati