Mūziķis Artūrs Jenots savai dziesmai video nofilmē Ēģiptē
Mūziķis Artūrs Jenots sadarbībā ar dziedātāju Elizabeti Vētru un producentu Armandu Varslavānu izdevuši dziesmu “Ceļš nekad nebeidzas”. Par spīti basketbola spēles laikā gūtajai nopietnajai kājas traumai – Ahilleja cīpslas plīsumam, dziesmas klipu Artūrs kopā ar operatoru Ivo Skanstiņu devās filmēt uz Dahabu Ēģiptē.
Dziesma “Ceļš nekad nebeidzas” savā vēstījumā aicina atrast sevī gaismu un cerību, lai tiktu galā ar dzīves mestajiem izaicinājumiem un dažādiem šķēršļiem. Likteņa ironija, taču dziesmas izdošanas un klipa filmēšanas process sanācis ļoti atbilstošs tēmai - klips filmēts 38 grādu svelmē, četru dienu laikā, spītējot dažādām veselības likstām un arābu pasaules izaicinājumiem.
“Filmēt video Ēģiptē bija radošs un tehnisks izaicinājums. Pirms ierašanās var veidot sarakstu ar to, ko vēlies realizēt, bet Ēģiptes mainīgais ikdienas plūdums un ritms visu pakārto pa savam. Katra aina, lai cik pārdomāta un sarunāta, vienalga prasīja savu tiesu pielāgošanās. Vēlējāmies atrast balansu starp to, ka esam tūristi, bet vienalga spētu Artūru integrēt Dahabas nerimstošajā vidē. Rezultātā mūsu acīs šis klips ir kā pastkarte no mazās Dahabas pilsētas, bet tomēr - caur vietējo acīm,” stāsta klipa režisors un operators Ivo Skanstiņš.
Jau nokļūšana līdz Ēģiptei izrādījusies krietni sarežģītāka, nekā to varējis sākotnēji iedomāties. “Man bija vīzija, ka klipam jābūt filmētam tuksnesī. Rakstīju Alisei Pabērzai - draudzenei, kura jau pāris gadus pārziemo Dahabā. Alise sūtīja bildes no Dahabas ikdienas, un manas acis mirdzēja, redzot tās piesātināto ikdienu. Jau drīz vien biļetes bija kabatā, bet nepagāja ne 24 stundas, kad basketbola treniņā guvu kājas traumu - pārrauta Ahilleja cīpsla...” stāsta Artūrs Jenots. “Vajadzēja veikt operāciju, likt kāju ģipsī un gādāt kruķus. Ārsti neaizliedza braukt uz Ēģipti, bet piekodināja nesatraumēt otru kāju. Bija skaidrs, ka nekas no tā, ko darīsim, nebūs viegli, taču nedarīt tobrīd šķita vēl lielāka muļķība.” Beigu galā stāsts par traumēto kāju sarakstes ar filmēšanas brigādi formā ielikts klipa sākuma daļā, pārvēršot defektu (traumu) par efektu. Arī kadri ar mūziķa pārvietošanos uz kruķiem un ieģipsēto kāju padara šo videoklipu par kaut ko atšķirīgu no līdzīgos video redzētā.
Lai gan Artūra vīzijā klipam bija jābūt filmētam smilšainā tuksnesī, jau pati dziesma teica priekšā, ka tam jānotiek citā vidē - kalnainajā Sīnajas pussalā, kuru Latvijā cilvēki vairāk asociē ar kūrortpilsētu Šarm Eš Šeihu, tomēr neatklāj pat ne daļu no Sīnajas patiesās dabas un rakstura.
“Manuprāt, šis ir ne tikai skaists vizuāls vēstījums Jenota dziesmai, bet arī brīnišķīgs dokumentāls īsstāsts par Dahabu. Par tās daudzpusīgo dabu - skarbajiem tuksneša vējiem, veldzējošo jūru, kontrastiem starp arābu un rietumu pasauli, un pārpasaulīgo mūžīgās vasaras skaistumu,” par Dahabas burvību stāsta klipa producente Alise Pabērza.
Jāatgādina, ka Artūrs Jenots iepriekš bija zināms ar skatuves vārdu Ipstens Kūns - izdoti pieci albumi, tostarp divi dzejas albumi. Mūziķa zināmākais skaņdarbs ir “Vadugunis”, kas tapis sadarbībā ar grupu “Franco Franco” (tās vokāliste ir tieši Elizabete Vētra) un producentu Arstarulsmirus. Tāpat Artūrs ir vairāku podkāstu autors (“Sarunas par mīlestību”, “Karsts karsts”), filmējis videoklipus dažādiem mūziķiem, vada pasākumus un raidījumus.