Aivars Birzmalis radījis kantri dziesmu basketbolam

Īsi pirms bēdīgi noslēgtā olimpiskā kvalifikācijas turnīra basketbolā mūziķis Aivars Birzmalis izdevis jaunu dziesmu “Basketbola vasara”. Tā ir kā veltījums visiem esošo un topošo basketbolistu vecākiem, kuri noteikti saklausīs dziesmā kādu pazīstamu stāstu, kā arī ikkatram, kuram šis sporta veids ir tuvs, un, protams, visiem basketbolistiem.

Lai gan dziesma “Basketbola vasara” sarakstīta jau pagājušās vasaras beigās, Aivars Birzmalis to nolēmis apritē laist tieši šobrīd, jo olimpiskās kvalifikācijas turnīra kontekstā basketbols ir īpaši uz viļņa. Dziesmas teksta autors ir aktieris un pasākumu vadītājs Viesturs Vizulis, kurš tajā stāsta par savām atmiņām basketbola laukumā, kad bērnībā mētājis grozā bumbu.

“Melodija man radās ļoti viegli un ātri - uzreiz, tiklīdz saņēmu tekstu,” stāsta Aivars Birzmalis, kuram dziesmu līdz pilnībai palīdzējis noslīpēt Jānis Misiņš - talantīgs un labs ģitārists. “Basketbola vasara” nav gluži tāds kantri, kādu Latvijā ierasts dzirdēt un pieņemts iedomāties, runājot par šo žanru - Aivars jau vairāk nekā desmit gadus ietekmējas no jaunāko laiku kantri mūziķiem Amerikā, kur šī mūzika ir ļoti populāra, līdz ar to viņa rakstītā mūzika ir citādāka. “Man ļoti patīk visas tās mazās, smalkās tehniskās detaļas, instrumentu saspēle, kas šo mūziku padara tādu, kāda tā ir. Ir piedomāts pie tā, kā jāskan bungām, ģitārām, nekas nav iespēlēts tikai tāpēc, lai būtu. Man patīk būt arī patiesam un prasīgam pret sevi, tāpēc droši saku, ka joprojām tiecos uz labāku kopējo skanējumu, kurš kaut kad atnāks. Līdzīgi kā šajā dziesmā - jāturpina tikai trenēties un darīt!” saka Aivars Birzmalis.

Dziesmā vēstīts par to, ka “nekad nevari zināt, kas būsi, kad izaugsi liels, bet, turpinot trenēties, cenšoties uzlabot sniegumu un dažkārt sev atzīstot, ka stāvi uz vietas, tomēr virzies uz priekšu. Tā var pienākt diena, kad esi “lielajā finālā” - kā dzīvē, tā basketbolā. Kā tas vasarai piedien, dziesmā ir sajūtams naivs, nedaudz bērnišķīgs romantisms, ko katrs jaunietis kādreiz ir piedzīvojis.”