Recenzija: 100 baltas dvēseles – “Space Reverie: Inner Reflection”
Gads iesācies ar vērā ņemamām novitātēm no jau mazliet pat piemirstas grupas – indī mūzikas apvienība “100 baltas dvēseles” pēc vairākus gadus ilgas klusēšanas publicēja singlu “Breathe Of Their Souls”, bet 2. janvārī arī visu albumu, kas pēc skaita tās diskogrāfijā ir trešais.
“100 baltas dvēseles” ir apvienība, ko tālajā 2007. gadā dibināja Mārtiņš Jansons un Ivars Krasts, mazliet vēlāk grupai pievienojoties dziedātājai Alisei Jostei. 2009. gadā apvienība izdeva pirmo albumu “Jutīgs un atdalīts”, kurš pat tika pie mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” nominācijas kategorijā “Gada debija”, bet septiņus gadus vēlāk dienas gaismu ieraudzīja grupas otrais studijas albums “Indifference/Vienaldzība”, kas dubultdiska formātā tika izdots ierobežotā 500 eksemplāru tirāžā. Tātad nu pauze ir bijusi vēl iespaidīgāka - deviņi gadi, turklāt arī sastāvā ir izmaiņas.
Neliels jaunā ieraksta izklāsts no pašiem mūziķiem. “”Space Reverie: Inner Reflection” ir albums, kas piedāvā dziļas pārdomas par mūsu iekšējo pasauli un to, kā mēs savienojamies ar lielākām, globālām tēmām. Tā ir mūzika, kas ne tikai aizkustina, bet arī iedvesmo uz pārdomām un pieņemšanu, uz drosmi doties savu ceļu, neskatoties uz izaicinājumiem.” Albums tapis divu gadu laikā, kuru laikā pieredzētas būtiskas dzīves pārmaiņas - skatījums uz dzīvi mainījies, un līdz ar to arī mūzika. “”Space Reverie: Inner Reflection” ir atspoguļojums šīm izmaiņām, piedāvājot klausītājam introspektīvu ceļojumu caur mūziku, kurā izskan gan pārdomas par cilvēka dabu, gan meklējumi pēc miera un iekšējās līdzsvara.”
Albumā iekļautā materiāla mūzikas un vārdu autors ir Mārtiņš Jansons, viņš arī iespēlējis ģitāru un klavieres, bet vēl ierakstā piedalījušies Kārlis Josts (bass) un Andris Žabris (bungas). Lai gan “100 baltas dvēseles” jau ieprieks izcēlušies ar itin eksperimentālu skanējumu, jaunajā lieldarbā sperts vēl plašāks solis dažāda veida avangardisku izpausmju virzienā. Tajā pat laikā nevarētu teikt, ka albums paliks nesaprasts - savā skaņu zīmējumā tas ir pietiekami demokrātisks, lai to būtu interesanti klausīties ikvienam, kam tīk mazliet nepieradinātāka mūzika. Kāda tā ir? Paverieties uz albuma vāciņu, aptuveni tāda ir arī šī darba noskaņa! No desmit kompozīciju plašā skaņu materiāla ausīs iekrīt jau albumu ievadošais skaņdarbs “Space Is Coming”, bet apskatnieku īpaši ieintriģēja ar elektroniska “synthwave” piesitienu apveltītā “Born To Run”, melodiski hipnotiskā “Where It Is” un nez kāpēc albumā ar pašu pēdējo numuru pieslēptā “Get Ready To Bet There”. Par individuālo sniegumu uzslavas Kārlim Jostam, bet tas jau nav nekas jauns - viņš ir lielisks vienmēr un visos projektos.
Ieraksts un miksēšana - Gata Zaķa roku darbs “TRU ierakstu studijā”, savukārt māsterings gūlies uz Arņa Račinska pleciem.