Recenzija: Mūūnskin - “Aphrodisiac”
Ar decembra pirmajā pusē notikušiem pāris koncertiem tautās laists latvju rokgrupas “Mūūnskin” pirmais pilnmetrāžas albums. Ieraugot grupas nosaukumu, momentā rodas asociācijas ar pavisam nesen topā bijušo itāļu “Maneskin”, un šī stulbā nosaukuma dēļ neviļus rodas negatīvs vērtējums vēl pirms grupas noklausīšanās. Absolūti nepamatoti.
Pilnvērtīgs hārdroka ar postgrandža piedevām darbs - tā īsumā varētu pieteikt “Aphrodisiac”. Nav gan skaidrs, kāpēc “Mūunskin” mēģina to sludināt kā savu debijas albumu (grupa pat to bija iesniegusi “Zelta mikrofonam 2025” debitantu nominācijā), ja 2021. gadā jau tika izdots EP “Lunar Phases”, bet tā jau ir viņu darīšana.
Grupas “Mūūnskin” pirmsākumi meklējami 2018.gada novembrī, kad bijušie klasesbiedri Mārtiņš un Alans sadomājuši “pa jaunam” sākt radīt mūziku, jo nostaļģijas iedvesmoti atcerējušies savus vidusskolas laikus, kad kopā ar citiem klasesbiedriem bija izveidojuši visai nenopietnu blici. 2021. gadā grupa izdeva EP, bet neilgi pēc tam notikušas izmaiņas sastāvā, “Mūunskin” pie viena kļūstot par vēl 50% latviskākiem. Pēc tam sākts aktīvi rakstīt dziesmas, kas arī beigu galā izvērties par “Aphrodisiac”. Šī brīža grupas sastāvs ir nostiprinājies: Alans Broks - vokāls, Mārtiņš Zemturs - ģitāra, Zānis Bordo - bungas, Kristaps Pobuss - basģitāra.
“Grupas svaigākais veikums ir pielādēts ar desmit dziesmām - katra no tām aizskar citādāku dzīves šķautni un pieredzi. Kāda no dziesmām ir par periodu mīlestībā, ko sauc par “rozā briļļu” periodu; kāda ir par periodu, kas ir pēc mīlestības, kad saproti, ka dzīve rit uz priekšu un bieži vien viss nebeidzas pie viena cilvēka,” komentē Alans. Kādai dziesmai par iedvesmas avotu kalpojusi Džonija Depa filma no 90. gadiem, vēl kādai… Ai, tieciet paši skaidrībā, kas te no kā radies!
Šķiet, “Mūunskin” netiek pietiekami novērtēti, jo viņu izpildītā rokmūzika ir gana enerģiska un jaudīga. Protams, lielas novitātes tā nesola, tas ir “oldskūlīgs” roks, toties labi nostrādāts, spēcinošs un bez jebkādiem kompromisiem. Prieks klausīties tādus gabalus kā, piemēram, “Fool Man Night”, “Dead Man” un “Trust Me, Love Me”, arī superīgo rokbalādi “Runaway” un vēl pāris dziesmas. Tiem, kurus moka nostaļģija pēc hārdroka un grandža, šim vajadzētu “garšot”. It īpaši koncertos.