Armanda Pučes "Ozo. Cilvēks uz ledus" šogad vislabāk pirkto grāmatu piecniekā

© F64

Apkopojot datus par visvairāk pirktajām grāmatām Jāņa Rozes grāmatnīcās, tirgotāji secinājuši, ka aizejošajā gadā lielāko popularitāti guvušas publicistikas grāmatas par spilgtām Latvijas personībām un ievērojamiem notikumiem nesenā pagātnē.

Par vienu no Latvijas izcilībām, pasaulē atzīto hokejistu Sandi Ozoliņu vēsta šogad Mediju nama izdotais Armanda Pučes biogrāfiski dokumentālais apcerējums Ozo. Cilvēks uz ledus, kas pēc klajā nākšanas ātri vien iekaroja pirktāko grāmatu topu virsotnes un Jāņa Rozes grāmatnīcu gada pārdotāko grāmatu listē ieņem piekto vietu.

Jāņa Rozes grāmatnīcās visvairāk pirktās grāmatas gods pieder Lato Lapsas, Agneses Margēvičas un Kristīnes Jančevskas darbam Cits ķēķis. Zem likumīgā «jumta». Otrajā vietā ierindojies Paulu Koelju Alefs, kas ir jau četrpadsmitais Jāņa Rozes apgāda klajā laistais pasaulslavenā brazīliešu rakstnieka romāna tulkojums latviešu valodā. Trešo vietu pirktāko grāmatu topā ieņem 2010. gada nogalē tapušais mākslinieces Indras Sproģes un mūziķa Renāra Kaupera projekts bērniem Joka pēc alfabēts (grāmata un DVD), ceturto – debitanta literatūrā Otto Ozola grāmata Latvieši ir visur, kurā autors vēsta par latviešu lomu gan vietējos, gan arī pasaules mēroga notikumos.

Šogad pāragri mūžībā aizgājušā Mārtiņa Freimaņa grāmata Cilvēks parastais un viņa dienasgrāmata, kurā līdzās dzejas rindām lasāma mūziķa dienasgrāmata, ir sestais pirktākais izdevums Jāņa Rozes grāmatnīcās. Tam seko un lasītāju pieprasījumu pēc praktiskās psiholoģijas grāmatām apliecina Ineses Prisjolkovas Ieelpo laimi un mīlestību atrašanās topa septītajā vietā. Desmitniekā iekļuvuši vēl divi biogrāfiski stāsti – ievērojamās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes atmiņu grāmata Ardievu, Atlantīda! un leģendārajai latviešu dziedniecei veltītā Jāņa Arvīda Plauža grāmata Ar mīlestību, Jūsu Zilākalna Marta. Pirktāko grāmatu desmitnieku noslēdz Paulu Koelju Mīlestība. Atziņu izlase.

Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.

Svarīgākais