APRITĒ: Baltijas filmu dienas

© Publicitātes foto

Baltijas valstīm tik simboliskajā 23. augustā, kad pirms 29 gadiem Lietuvu, Latviju un Igauniju vienoja vēsturiskais Baltijas ceļš, notiks pērn aizsāktas tradīcijas turpinājums – Baltijas filmu dienas, kurās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji divās dienās bezmaksas seansos varēs noskatīties jaunākās un labākās kaimiņvalstu spēlfilmas.

Baltijas filmu dienas ir trīs valstu kino institūciju - Nacionālā kino centra, Lietuvas kino centra un Igaunijas Filmu institūta - iniciatīva un kopīgi veidots pasākums. 23. un 24. augustā Rīgā, Tallinā un Viļņā notiek bezmaksas kinoseansi, katrā valstī demonstrējot pa divām spēlfilmām no katras kaimiņvalsts un tiekoties ar filmu autoriem. Tā kā ne tikai Latvijā, bet arī abās mūsu kaimiņvalstīs top simtgades filmu programmas, šī ir lieliska iespēja noskatīties jaunāko kino jomā nāburgos. Rīgā četri filmu seansi notiks rīt un parīt, 23. un 24. augustā, kinoteātrī Splendid Palace, ieeja uz visiem seansiem - bez maksas.

Baltijas filmu dienas Rīgā sāksies ceturtdien, 23. augustā, pulksten 18, kad varēs noskatīties diezgan pasenu darbu - vienu no Lietuvas visu laiku iemīļotākajām filmām un pirmo, kas uzņemta pēc valsts neatkarības atjaunošanas - Bērni no viesnīcas «Amerika» (Vaikai iš «Amerikos» viešbučio).

Publicitātes foto

1990. gadā režisora Raimunda Baņona veidotās filmas notikumi risinās tā sauktā Kauņas pavasara laikā septiņdesmito gadu Lietuvā, tas ir stāsts par pusaudžiem - viņi klausās Padomju Savienībā aizliegto rokenrolu, slepus sūta vēstules uz Radio Luxembourg un rīko paši savu Vudstokas festivālu. Atšķirībā no Rietumiem, Lietuvā mūzikas mīļotāji kļūst par aizdomās turētiem noziedzniekiem, vismaz VDK acīs. Pēc filmas - saruna ar režisoru Raimundu Baņoni.

Par šo pašu laika periodu stāsta arī pērn Igaunijā režisores Terjes Toomistu veidotā dokumentālā filma Padomju hipiji (Nõukogude hipid, 2017), tās seanss 23. augustā pulksten 20. Izstāstot savu atmiņu stāstu par septiņdesmito gadu hipiju komūnu Baltijā, 40 gadus vēlāk grupa ekscentrisku igauņu hipiju dodas ceļojumā uz Maskavu, kur joprojām katru gadu 1. jūnijā notiek piemiņas pasākums, lai atcerētos traģisko notikumu 1971. gadā - toreiz VDK arestēja tūkstošiem padomju hipiju. Kinematogrāfiskais ceļojums laikā un telpā ieved skatītāju dziļi psihedēliskā andergraunda pasaulē, kur šie cilvēki meklēja brīvību.

Publicitātes foto

Piektdien, 24. augustā, pulksten 18 Baltijas filmu vakaru iesāks viena no Lietuvas valsts simtgadei par godu tapušajām filmām - dokumentāls stāsts Rūta vēsta par vienu no Lietuvas veiksmīgākajām sportistēm - peldētāju Rūtu Meilutīti, kura 15 gadu vecumā ieguva zelta medaļu Londonas olimpiskajās spēlēs un joprojām ir pasaules rekordiste 100 m brasa peldējumā. Režisoru Ronalda Buoža un Roka Daruļa veidotā filma Rūta ir stāsts par piecpadsmitgadīgu meiteni, kura vienā mirklī kļūst pasaulslavena, nenojaušot, kā tas ietekmēs viņas dzīvi; filma seko peldētājas sarežģītajai bērnībai un viņas ceļam uz slavu.

Publicitātes foto

Programmas noslēgumā, 24. augustā pulksten 20, igauņu režisoru Andresa un Katrīnas Maimiki veidotā traģikomēdija Vīrs, kurš izskatās pēc manis (Minu näoga onu, 2017) - tajā caur smiekliem un asarām izstāsta attiecības starp tēvu un dēlu. Mūzikas kritiķis Hugo cieš no depresijas, kuras iemesls ir laulības šķiršana, un jau grasās sākt jaunu dzīvi, kad negaidīti uzrodas viņa tēvs Raivo, džeza mūziķis. Spītīgais vecais vīrs paziņo, ka viņš drīz mirs un cer, ka viņa vienīgais dēls parūpēsies par viņu.

Publicitātes foto

Lietuvā un Igaunijā Baltijas filmu dienas atklās Latvijas Simtgades filmu programmas piedzīvojumu filma visu laiku bērniem Paradīze ’89 (2018) - gandrīz autobiogrāfiskais stāsts par mazas meitenes pieaugšanu Latvijai izšķirošajā Atmodas laikā, kuras neatņemama un arī simboliska sastāvdaļa bija arī Baltijas ceļš.



Izklaide

Jau kādu laiku publiskajā telpā virmo karstas diskusijas par Jura Pavītola juridiski birokrātiskā ceļā panākto, ar ko turpmāk tikai un vienīgi viņš drīkstēs sevi saukt par grupas “Līvi” dibinātāju un tikai un vienīgi viņš varēs lemt, kam tajā spēlēt, ko spēlēt un vai vispār spēlēt. Jau bija skaidrs, ka ar to šis strīds nebeigsies, un tā arī ir - “Līvi” ar saviem juristiem devuši kārtīgu pretsparu.

Svarīgākais